Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No lasītājas vēstules:
Ceru uz padomu. Man ir 38 gadi un divi izteikti ilkņi, katrs savā pusē. Kā pati smejos – kad smaidu, varētu piepelnīties, tēlojot vampīriņu. Bet – cik ilgi?! Labi, ka esmu laimīgi precējusies – vīrs no manis nenobijās. Un tomēr, ja nopietni, tagad, kad pelnu pietiekami labi, varētu atļauties šo defektu beidzot arī likvidēt. Kādas ir iespējas? Vai ilknīšus var tikai izraut un tad protezēt? Varbūt apvīlēt? Kāpēc ilkņi izveidojas tik gari un ne tur, kur citiem? Jautāju to, domājot par saviem bērniem. Vai šī vaina iedzimst un vai ir jau mazā vecumā kaut kā koriģējama?
Lolita
Citi lasa
Skaidro: Dr. Pēteris Sosārs
*Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas ortodonts.
*Latvijas Ortodontu asociācijas prezidents.
Ilkņi, kas bojā smaidu, nav nekāds retums. Tā ir mūsu, ortodontu, ikdiena. Uzreiz sacīšu, ka šie zobi var būt tikai viena no problēmām – tā, ko ar aci vieglāk pamanīt.
Saudzē piena zobus!
Bet tagad par visu no sākuma… Ilkņi ir trešie zobi, kurus tautas valodā sauc par acu zobiem, bet mēs, zobārsti, tos dēvējam par kanīniem. Lai gan tie atrodas abos žokļos, biežāk runā tieši par augšējā žokļa trešajiem zobiem, jo to nepareizās pozīcijas var visvairāk pamanīt. Nelīdzeni ilkņi gan ietekmē smaidu, gan padara nepilnvērtīgu košanu. Ļoti dislocēti trešie zobi mēdz arī berzties pret lūpām.
Kāpēc šāda problēma veidojas? Trešie zobi šķiļas vieni no pēdējiem, tas notiek 11–13 gadu vecumā (protams, ja neskaita gudrības zobus, kas klasiski izšķiļas pēc 18 gadu vecuma), un cenšas ierūmēties tiem paredzētajā atlikušajā vietā. Ja tās ir maz – piemēram, par ātru ir izrauti piena zobi un rezultātā blakus esošie zobi ir sabīdījušies un aizņēmuši potenciālo vietu –, tad trešie zobi paliek ārpus rindas. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka piena zobi jākopj līdz brīdim, kamēr tie nomainās paši, jo katrs piena zobs notur vietu nākamajam pastāvīgajam zobam. Piena zobus nevajag steigties izraut – izņemot gadījumus, kad tas patiešām nepieciešams. Tāpēc bērns no divu gadu vecuma regulāri jāved pie higiēnista, kā arī, sākot ar pirmo īsto zobu šķilšanos, obligāti jālieto zobu diegs, lai zobi tik ātri nebojājas.
Un vēl – zobu izmēri var iedzimt. Citiem iedzimst mazi žokļi un plati zobi, dažiem ir plati žokļi un mazi zobi, un tad veidojas vai nu zobu saspiestība, vai – pretēji – spraugas starp zobiem. Ilkņi parasti ir diezgan klasiska lieluma un savos izmēros ļoti nevariē.
Kamēr aug
Kā jau minēju, ilkņi lielākoties sagādā problēmas, ja tiem pietrūcis vietas. Parasti jau ap desmit gadu vecumu bērnam trešo zobu rajonā augstāk smaganās var sataustīt tādus kā izvelvējumus, kas norāda, ka drīz mutes dobumā šķilsies zobi. Ja izteikti trūkst vietas, tie izšķiļas it kā otrā rindā uz vaigu pusi.
Citreiz – apmēram 2–3 procentos gadījumu – ilkņi mēdz neiznākt vispār, tie iesprūst kaulā. Tas var būt saistīts arī ar citām zobu anomālijām, piemēram, maziem, atipiskiem otrajiem zobiem vai to trūkumu. Šādos gadījumos, ja zobi kaulā nav pārāk nepareizās pozīcijās, ortodonts ar dažādām metodēm var tos izvilkt un novietot vietā, kur tiem paredzēts būt. Ļoti retos gadījumos, ja trešie zobi ir pilnīgi nelabvēlīgās pozīcijās, pieņem lēmumu tos izraut un pēc tam regulēt zobu pozīcijas ar breketēm vai koriģējošām kapēm.
Parasti gan mēs, zobārsti, ļoti cenšamies ilkņus atstāt mutē, jo vecumdienās tie bieži vien paliek kā pēdējie zobi, uz kuriem balstās izņemamās vai neizņemamās aparatūras. Visai bieži ar ortodontijas metožu palīdzību mēs varam sagādāt vietu ilkņiem un ievietot tos zobu rindā. Protams, tas mēdz prasīt ilgāku laiku, jo nereti ilkņu problēma nav vienīgā, kas jārisina.
Jau no četru gadu vecuma bērnu būtu vēlams atrādīt ortodontam, lai precizētu, kā veidojas sakodiens, vai ir kādi nelāgi ieradumi, no kuriem būtu labi atbrīvoties. Piemēram, ilgstoša māneklīša vai īkšķa sūkāšana. Svarīgi arī saprast, kāda ir mēles pozīcija miera stāvoklī vai siekalu rīšanas laikā, kā tiek tīrīti zobi. Varbūt nepieciešami kādi vingrinājumi kā priekšdarbi, lai īstie zobi augtu glītās rindās, vai arī jāpagaida, kamēr nomainās piena zobi. Zobu pozīcijas bieži vien nosaka muskuļu spēks un to pareizas attiecības, tāpēc, ja ir kāds disbalanss, piemēram, bērns pastāvīgi elpo ar muti, vajadzīga arī citu speciālistu iesaiste, un mēs viņu sūtām uz tā dēvēto miofunkcionālo terapiju. Speciālists ierāda vingrinājumus, kas veido ieradumus, lai attīstītos pareizāks sakodiens.
Kad vairs neesi bērns…
Arī tad, ja gribas izlīdzināt zobus pieaugušā vecumā, vislabāk būtu sākt ar ortodonta apmeklējumu, kurš pastāstīs par dažādām iespējām, ārstēšanas ilgumu, izmaksām un pēc tam izveidos vēlamo ārstēšanas plānu.
Tiesa, ja tev gribas ātrāku rezultātu, vari doties uz konsultāciju pie protezētāja, kurš, izvērtējot situāciju, nelīdzenos zobus, iespējams, pieslīpēs un problēmu maskēs ar porcelāna plāksnītēm jeb venīriem vai kroņiem.
Taču, ja turpinām par ortodonta palīdzību… Pirms ārstēšanas tev vajadzēs veikt mutes dobuma izmeklēšanu, zobu un sejas fotogrāfijas, lai novērtētu sakodienu, un rentgena izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai nav kādas papildu problēmas, kas būtu koriģējamas vispirms. Nepieciešamības gadījumā nāksies digitāli ieskenēt zobus vai veikt žokļu nospiedumus.
Latvijas sertificēto ortodontu saraksts ir publicēts Ortodontu asociācijas mājaslapā www.ortodontija.lv, tur var redzēt arī klīnikas, kur katrs strādā. Šie speciālisti pieņem arī reģionos, tāpēc visiem nav jābrauc uz Rīgu.
Breketes vai kapes?
Agrāk populārākais ārstēšanas veids bija breketes, savukārt šobrīd zobu koriģēšanu aizvien sarežģītākos gadījumos var veikt arī ar kapēm, turklāt kvalitatīvi. Kurš variants būtu vairāk piemērots tieši tev, noskaidrosies konsultācijas laikā.
Breketes. Ar brekešu sistēmu iespējams panākt kontrolētas visu zobu kustības un pārvietojumu visās trijās dimensijās. Breketi pielīmē pie emaljas, netraumējot pašu zobu. Visās breketēs tiek iestiprināts loks, kuram mijiedarbojoties ar breketēm, tiek koriģētas zobu rindas.
*Metāliskās breketes. Tās izgatavo no augstvērtīgu metālu sakausējuma. Loks breketē tiek nostiprināts ar elastīgām gumijām. Šīs breketes visbiežāk izmanto pusaudžiem, lai atvieglotu higiēnas ievērošanu.
*Keramiskās breketes. Izgatavo no porcelāna vai sintētiskā safīra. Tās ir baltas vai caurspīdīgas un kombinācijā ar baltā materiāla lokiem, padara zobu regulēšanu praktiski nemanāmu apkārtējiem. Bet – tā kā šīs breketes ir tikpat kā neredzamas, ir apgrūtināta higiēnas ievērošana.
*Pašliģējošās breketes. Loks netiek stiprināts ar gumiju palīdzību, jo tā fiksācijas iespējas ir jau iestrādātas pašās breketēs. Šo brekešu priekšrocība: salīdzinoši mazāka berze, kas veidojas starp breketi un loku. Tomēr lielākais pluss ir mazāka aplikuma uzkrāšanās, jo nav nepieciešamas gumijas, kuras notur loku. Arī pašliģējošās breketes pieejamas gan metāliskas, gan keramiskas.
Koriģējošās kapes. Estētiskākais ārstēšanas veids. Izgatavotas no pusmilimetru biezas biosaderīgas plastmasas, arī koriģējošās klapes ir nemanāmas un mūsdienīgas. Pēc digitāla ārstēšanas plāna katram pacientam tiek izgatavots individuāli noteikts skaits kapju, kuras mainot ik pēc vienas vai divām nedēļām, zobus pārvieto speciālista norādītājā virzienā. Atšķirībā no breketēm, kas mutē atrodas pastāvīgi, koriģējošās klapes nēsā 20–22 stundas diennaktī, bet pārējā laikā var noņemt, brīvi paēst un iztīrīt zobus.
Pie ortodontiskajām aparatūrām parasti pierod nedēļas laikā. Citam pietiek pat ar pāris dienām. Kad ir pierasts, ne breketes, ne kapes nejūt. Tomēr reizēm ortodontiskās ārstēšanas laikā var tikt kairināti vaigi un lūpas. Šādās situācijās lieto ortodontisko vasku, kas izolē breketi no vaiga vai lūpu gļotādas. Savukārt, ja noberzums jau izveidojies, uz brūces var lietot bezrecepšu pretsāpju ārstējošos gelus, piemēram, Kamistad, Stomagel, Sanagel. Tad gļotāda pāris nedēļu laikā parasti adaptējas, un vēlāk ārstēšanas laikā noberzumi vairs neveidojas. Vēl viena neērtība – brekete var atlīmēties, ja ilgstoši uzkrājas zobu aplikums, kā arī ēdot cietus produktus. Lai izvairītos no šādām situācijām, rūpīgi jāievēro higiēna un cieti produkti jāēd, sagriežot mazākos gabaliņos.
Vidējais ārstēšanas ilgums gan ar breketēm, gan kapēm ir no pusotra līdz divarpus gadiem – tas atkarīgs no sakodiena izmaiņām. Valkājot breketes, kontrole pie ortodonta nepieciešama vidēji ik pēc 6–10 nedēļām, bet, valkājot kapes, ik pēc 8–12 nedēļām, lai pieregulētu un dotu virzienu, kur zobiem pārvietoties tālāk. Savukārt izlaisti apmeklējumi ārstēšanu paildzina.
Kā jau minēju, zobu taisnošanas laikā ļoti svarīgi ievērot higiēnu, jo ap breketēm un kapēm pastiprināti veidojas aplikums, kas bojā zobu emalju un smaganas. Ja par zobiem nerūpējas, tie mēdz sabojāties jau pāris nedēļu laikā. Bojājums var izskatīties kā balti neizzūdoši plankumi emaljas struktūrā vai pat caurumi.
Lai neatjaunotos
Pēc zobu koriģēšanas jāparūpējas, lai zobi neatgrieztos iepriekšējā pozīcijā. To var panākt divos veidos. Pirmais – ar retensijas jeb nakts kapi, kuru lieto atbilstoši ortodonta norādītajam režīmam. Sākumā biežāk, ik nakti, pēc tam retāk, bet – visu mūžu, jo zobi, tāpat kā žokļi, muskuļi un mūsu organisms, ir dinamiska sistēma, kas laika gaitā mainās. Zobi tam visam vēlas iet līdzi vai atgriezties iepriekšējās pozīcijās.
Otrs veids ir fiksētais reteiners jeb maza metāliska stieplīte, kuru pielīmē zobu iekšpusē. Tā ir praktiski neredzama un netraucē, bet par to jārūpējas, jātīra, un jābūt uzmanīgai, lai nenokostu.
Cik maksā zobu taisnošana? *
*Ar metāla breketēm 2500–3000 eiro.
*Ar keramiskajām breketēm 3000–3500 eiro.
*Ar pašliģējošām breketēm 3000–4000 eiro.
*Ar koriģējošām kapēm 2000–4500 eiro.
*Izmaksas atkarīgas no ārstēšanas ilguma. Tajās ietverta arī ārsta konsultāciju cena.
