Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāpes – tik briesmīgas!
Ir daļa laimīgo – to, kurām mēnešreizes nekad nav bijušas sāpīgas, bet diemžēl ir arī gana daudz sieviešu, kurām īpašās dienas paiet sāpēs. Visbiežāk ir tā dēvētā vēdera vilkšana – sieviete izjūt krampjveida sāpes dzemdē, kā pie dzemdībām.Tikai viena būtiska atšķirība – dzemdībās šis process vismaz vainagojas ar prieku – piedzimst bērniņš, bet tāpat ciest tikai mēnešreižu dēļ… Nav godīgi!
Tikušas pat pie vārda
Neciešamās mēnešreižu sāpes sauc par dismenoreju, tās var sākties jau diennakti pirms asiņošanas un ilgt līdz pat 72 stundām.
Maksimālo izpausmi sāpes parasti sasniedz 48 stundas pēc mēnešreižu sākšanās. Bet vispār mēs katra esam citādāka un tāpēc neesam ieliekamas vienā standartrāmī… Dismenorejas laikā sāp vēdera lejasdaļa, jostas un krustu daļa, šīs sāpes var pāriet uz muguru un augšstilbu iekšējām virsmām. Dažkārt mēdz būt sāpīgas arī krūtis, var būt drudzis, caureja, galvassāpes, sirdsklauves, nervozs garastāvoklis. Dismenoreja var būt dažādas intensitātes.
Citi lasa
Sargies – vai tur kas neslēpjas?
Ja mēnešreizes tev vienmēr bijušas sāpīgas un ārsts nav konstatējis nekādas mazā iegurņa patoloģijas, kas varētu izraisīt sāpes, tā ir primāra dismenoreja.
Patiesībā tā ir labā ziņa, jo sekundāra dismenoreja nozīmē, ka sāpes tiešām rada kāda slimība un tad obligāti vajadzīgi precīzāki izmeklējumi.
Var atklāties hormonāli traucējumi, iekaisumi, endometrioze jeb dzemdes iekšējā slāņa audu attīstīšanās ārpus dzemdes, dzemdes mioma, polipi, olnīcu cistas, saaugumi vēdera un dzemdes dobumā, kas nospiež apkārtējos orgānus, un pat ļaundabīgi audzēji. Katrai no slimībām būs cits risinājums, bet pēc ārstēšanas mēnešreizēm atkal jākļūst nesāpīgām.
Kas manī notiek?
Primāro dismenoreju, pirmkārt, var izraisīt tas, ka pirms mēnešreizēm organismā notiek ļoti straujas hormonālās izmaiņas – krītas estrogēna un progesterona līmenis asinīs, kas iedarbojas kā sāpju palaidējmehānisms. Otrs iemesls ir dažādas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, prostaglandīni, kuru izdalīšanos stimulē hormonālās izmaiņas. Proti, mēnešreižu laikā organismā rodas pārāk daudz prostaglandīnu. Šis hormons izdalās arī dzemdību laikā un piedalās dzemdes kontrakciju izraisīšanā.
Mēnešreižu laikā dzemde uzvedas līdzīgi kā dzemdībās – tā piedzīvo kontrakcijas, tikai daudz mazākas.
To mehānisms ir šāds: ik pa desmit minūtēm dzemdei ir trīs, četras īsas kontrakcijas, kuras sievietei nevajadzētu just. Ja kaut kas norit ne tā, kā plānots, – dzemdes spiediens ir par lielu vai par mazu, kontrakcijas ir biežāk, nekā būtu normāli vai arī tās ir nekontrolētas – tas izraisa sāpes. Tādēļ dismenoreju var uzskatīt par minidzemdībām, kuru laikā prostaglandīni izraisa dzemdes muskuļu krampjainu saraušanos un lēkmjveida sāpes.
Prostaglandīniem organismā sintezējoties, paaugstinās arī dzemdes nervgaļu jutība. Prostaglandīni kairina nervu galus, kas atrodas dzemdes kakla rajonā, uzkrājas dzemdes muskuļu slānī un ietekmē to spēju sarauties un atslābt. Ļoti daudzas sievietes domā, ka mēnešreižu laikā sāp dzemde vai olnīca, taču patiesībā visvairāk sāpju sajūtu rada tieši muskuļu šķiedru mikrokontrakcijas un asinsvadu spazmas dzemdes kaklā.
Mēnešreizes var būt sāpīgas arī tad, ja ir nepareiza dzemdes guļa – tā novietota uz aizmuguri vai arī uz vienu vai otru iegurņa pusi, attiecīgi asinīm ir grūtāk no dzemdes izplūst, un tas rada sāpes.
Visdrīzāk ārsts to konstatēs jau pirmajā ginekoloģiskajā apskatē, un turpmāk tu zināsi, ar ko rēķināties.
Pusaudzēm tā drīkst būt!
Mēnešreizes mēdz būt sāpīgas pusaudzēm, kad sākas ovulācija – kad nobriedusī olšūna izdalās no olnīcas un ir gatava apaugļoties. Tā tas notiek, kad pēc pirmajām īpašajām dienām pagājis aptuveni pusgads vai gads.
Sākumā sāpju nav, jo hormonālā sistēma vēl tikai sakārtojas jeb nobriest un notiek tukšie cikli – proti, mēnešreizes ir, bet olšūna vēl neizdalās. Taču, tiklīdz olšūna izdalās, vēderu sāk mazliet vilkt, ir nepatīkami, kaut gan tas nozīmē, ka organismā viss darbojas pareizi – kā tam jābūt.
Sliktāk, ja primārā dismenoreja ar laiku kļūst smagāka, visspilgtāk izteikta tā parasti ir 23–27 gadu vecumā. Mēnešreižu sāpes var mazināties, uzsākot dzimumdzīvi, jo mazā iegurņa orgānos aktivizējas asinsrite.
Pēc dzemdībām būs labāk?
Bieži tiek liktas cerības uz faktu, ka arī pēc pirmās grūtniecības un dzemdībām situācija uzlabosies, tomēr diemžēl tas nav tik viennozīmīgi. Sāpes var pazust, bet var arī saglabāties.
Dzemdības var palīdzēt, jo nedzemdējušām sievietēm sāpes izraisa šaurs un spazmēts dzemdes kakla kanāls, kas apgrūtina asiņu izdalīšanos, bet pēc dzemdībām dzemdes kakls ir dabiskā ceļā paplašināts, atslābināts un elastīgāks. To, vai tā notiks, katra pārliecinās tikai pēc savas pieredzes.
Savukārt, ja pēc dzemdībām mokošās sāpes pagaisušas, bet pēc kāda laika tomēr atgriežas – noteikti jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu cēloni. Vizīte pie ginekologa obligāta!
Nemokies – iedzer zāles!
Mūsdienās sieviete var novērtēt to, ka sāpes iespējams mazināt, un šī priekšrocība noteikti jāizmanto. Mēnešreižu radītās sāpes nav iemesls, lai katru mēnesi vismaz divas dienas tu būtu darba nespējīga. Vislabāk pret sāpīgām mēnešreizēm palīdzēs nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – nurofēns, ibumetīns, ibuprofēns (jebkas no aptiekā pieejamā klāsta). Šie medikamenti kavē prostaglandīnu veidošanos, tādēļ sāpju remdēšanai ir vispiemērotākie.
Otrs variants ir ovulācijas nomākšanas metode – tātad hormonālā kontracepcija. Tā izslēdz sāpju cēloni – novērš straujās hormonu svārstības. Prostaglandīna veidošanās tiek samazināta pat četras reizes, tāpēc mēnešreižu sāpes pakāpeniski samazinās, līdz pazūd pavisam. Lielu sāpju gadījumā ārsts var izvēlēties abas šīs metodes kombinēt.
Ņem vērā, ka tu pati vislabāk pazīsti savu ķermeni – laikus iedzerot pretsāpju zāles jau pie mazākām sāpēm, ir daudz lielāka iespēja noņemt tās pavisam.
Negaidi! Protams, tu vari izmēģināt arī citas, alternatīvas, metodes – silts termofors uz vēdera (siltums palīdz apasiņot iegurņa zonu, atslābinot muskuļus un tādējādi mazinot krampjus), teipi, kurus uzlīmē uz vēdera pāris dienas pirms mēnešreizēm, anjona paketes, dažādi augu preparāti. Vari izmēģināt ingvera vai kanēļa tēju – nedaudz mazināt menstruālās sāpes palīdzēs jebkurš silts šķidrums, ko iedzersi.
Ir pētījumi, kas apstiprina, ka sāpju mazināšanai palīdz arī fiziskas aktivitātes un joga. Citām līdz aktīva seksuālā dzīve, meditācijas un pat psihoterapija. Ļoti liela nozīme ir sabalansētam dienas režīmam un uzturam, pietiekamai B grupas vitamīnu (B6, B1), arī E vitamīna, omega 3 (zivju eļļa) vai omega 6 (naktssveces eļļa) taukskābju uzņemšanai. Ja jūti, ka tas varētu palīdzēt tieši tev – jā, mēģini, tomēr arī jāsaprot, ka nav jēgas likt siltu termoforu uz vēdera, ja sāpes ir tādas, ka gluži vai jāmirst nost.Nav vienas receptes visām – tev jāatrod savējā.
Nākamais prieks – PMS
Sāpīgu mēnešreižu cēlonis var būt arī premenstruālais sindroms jeb PMS, turklāt dažreiz tas ierodas tad, kad mēnešreizes kādu laiku bijušas nesāpīgas, bet tad, pēc trīsdesmit gadu vecuma, PMS kļūst izteiktāks un tāpēc arī atgriežas sāpes.
Simptomi, kas raksturīgi PMS, parādās apmēram 3–10 dienas pirms mēnešreizēm un izzūd, tiklīdz tās sākas. Premenstruālajam sindromam ir somatisks jeb ķermenisks cēlonis, ko rada traucējumi menstruālā cikla procesā, un atkal tiek sašūpota sievietes hormonālā sistēma – rezultātā rodas veģetatīvās un centrālās nervu sistēmas traucējumi.
Tie izpaužas kā satraukums, garastāvokļa maiņa, viegla uzbudinātība, arī depresija, raudulīgums, aizmāršība, bezmiegs, nogurums, apetītes izmaiņas – rijīgums, slāpes, vēlme ēst kaut ko saldu vai sāļu, ķermeņa masas palielināšanās, tūskainība, vēdera pūšanās. Kā līdzēt? Jāizmēģina psiholoģisks vai psihoterapeitisks atbalsts, jāpārskata ēdienkarte, jāraugās, lai galvenokārt tiktu uzņemts veselīgs uzturs, noderēs fiziskie vingrinājumi, A, E un B6 vitamīns, dažādi homeopātiski līdzekļi, kā arī hormonālie preparāti. Ja nekas no iepriekšminētā nelīdz, ārsts var nozīmēt arī antidepresantus.
Varbūt palīdzēs augi?!
Dr. pharm. KRISTĪNE SALENIECE, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente.
Primārās dismenorejas iemesls ir dzemdes gļotādas izdalītie prostaglandīni. Vismaz divas dienas pirms gaidāmajām mēnešreizēm iesaka lietot šādas drogas.
- Baldriāna (Valeriana officinalis) sakne. Nomierina, atslābina gludās muskulatūras spazmas.
- Pelašķa (Achillea millefolium) laksti (6–16 g dienā) menstruālo spazmu mazināšanai.
- Rūgtā fenheļa (Foeniculum vulgare) augļi (4,5–7,5 g dienā) menstruālo spazmu mazināšanai.
- Rozmarīna (Rosmarinus officinalis) laksti. Atklāts, ka tas darbojas līdzīgi nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.
- Aveņu (Rubus idaeus) lapas (4,5–24 g dienā) spazmu mazināšanai mēnešreižu laikā.
- Ārstniecības ingvers (Zingiber officinale), kas nomāc prostaglandīnus.
- Ārstniecības kumelīte (Chamomilla recutita). Piemīt spazmolītisks efekts.
- Piparmētras eļļa (Mentha piperita), kas samazina kontrakcijas.
No fitoterapeitu prakses dismenorejas ārstēšanai tiek piedāvāti šādi fitomaisījumi.
- Vienādās daļās ņem piparmētras lapas, bērza lapas, kazenes lapas, krūkļa mizu, pelašķa lakstus un baldriāna saknes. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens. Atstāj, līdz atdziest, izdzer dienas laikā.
- Ņem pēc svara 3 daļas piparmētras lapu un baldriāna sakņu, 4 daļas kumelītes ziedu. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Dzer karstu vairākas reizes dienā.
Bet – vienmēr jāpatur prātā, ka fitoterapijai ir arī ierobežojumi! Pirmais – ja ir alerģiska reakcija pret kāda auga sastāvdaļām. Otrais – nedrīkst lietot kā vienīgo ārstēšanās veidu smagu izpausmju gadījumā, piemēram, ja ir izteikta psihoemocionālā uzbudināmība, sirds skrien pa ātru vai ir aritmija, nestabils arteriālais spiediens. Trešais – pirms fitoterapijas noteikti jābūt veiktai pilnīgai ginekoloģiskai pārbaudei, lai pārliecinātos, ka nav grūtniecības, audzēju un lai novērtētu hormonālo stāvokli.
AVOTS: žurnāls mediķiem Doctus, 2018. gada augusts
