Lai karsētos, vajag pirti, kas nav pār mēru karsta un ir gana mitra. Vislabāk, ja temperatūra ir 60–80 grādu. Tad ādas poras atvērsies un tu labi svīdīsi. Ja temperatūra kāpj pāri 90 grādiem, organisms saprot, ka draud nepatikšanas, un dara visu, lai sevi pasargātu no šķidruma zuduma. Tu sēdēsi uz karstās lāvās, jutīsies slikti un nevarēsi saprast, kāpēc uz ādas nav ne pilītes sviedru. Vienkārši ir pārāk karsts!
Samitrini visu augumu, izņemot galvu, – tā tu dod ķermenim zīmi, ka būs jāsvīst, – un ej pērtuvē iekšā! Durvis paver tikai mazā spraudziņā, lai tiec iekšā, nevis atrauj līdz galam vaļā, – siltums jātaupa.
Pirmajā sildīšanās tūrē apsēdies uz viszemākās lāviņas – uz tās ir visvēsāk. Neko īpašu nedari, līdz izsitas pirmās sviedru pilītes. Tad ej laukā no pērtuves. Ja, esot karstumā, nesvīsti, bet jau pagājušas piecas minūtes, tik un tā ej laukā. Tas nekas, ka šķiet – vari vēl izturēt.
! Pirmajā tūrē nosēdēt karstumā pārāk ilgi – tā ir vislielākā un biežākā kļūda. Tad organisms ātri vien saka: viss, es vairs nevaru to izturēt.
Desmit piecpadsmit minūtes atpūties pirts priekštelpā, ietinoties dvielī vai halātā. Necenties īpaši atdzesēties – nekādā gadījumā neej dušā un nelec baseinā. Ja vēlies, vari pastaigāties, parunāt, pagulēt, iemalkot zāļu tēju vai sulu, bet arī tas nav obligāti.
Atgriezies pērtuvē uz septiņām minūtēm un atkal ej laukā. Ļauj sirsniņai pie karstuma pierast pamazām!
Pastaigā vai pagulšņā ārpus pērtuves minūtes piecpadsmit.
Šī ir tava trešā atgriešanās karstumā, tagad tev jāieklausās savās izjūtās. Ja jūti, ka tā vajag, ņem slotu un peries. Ja gribi iesildīšanās procesu pagarināt, rīkojies tāpat kā otrajā reizē – pēc septiņām minūtēm ej laukā, atpūties un tad atgriezies pērtuvē.
Pēc pēršanās tu gribēsi un tev arī vajag tikt aukstumā. Ja tikai ilgi sēdēsi karstumā, tavi asinsvadi būs pārmēru atslābuši un vienkārši sāpēs galva. Tāpēc jātiek aukstā ūdenī, lai asinsvadus atkal savilktu tonusā. Vislabāk, ja turpat blakus pērtuvei ir baseins vai tieši aiz pirtiņas dīķis, lai nepagūsti atdzist un nobīties. Kad cilvēks no karstuma tiek aukstumā un viņa asinsvadi, kas bija izpletušies, sašaurinās, – šis ir mirklis, kad viņš iemīlas pirtī, jo nu organismā izdalās laimes hormons – endorfīns.
Ja vēlies, vari vēl atgriezties pērtuvē mazliet pasildīties. Bet vari arī pirtošanos beigt.
Kad ir īstais laiks beigt pirtošanos?
Ja ir vakars un tu vēlies relaksēties un naktī mierīgi gulēt, tad pēc kārtīgas izkarsēšanās, pēršanās un lēciena aukstumā, jūtot vieglu nogurumu, dodies mājās čučēt.
Ja vajag panākt enerģijas uzrāvienu, tad, par spīti sagurumam, jāturpina karsēšanās un pēršanās, vēlreiz jākāpj aukstajā ūdenī. Tad cilvēks pamostas, visi procesi notiek uz pilnu klapi, un var kaut visu nakti dejot. Tātad, ja pēc pirts tev nenāk miegs, zini – pirts ir bijis par daudz. Nākamreiz jābūt piesardzīgākam.
Populārākie raksti