Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
– Ja divu nedēļu laikā sāpes elkonī, lietojot fiksatoru un parastās pretiekaisuma zāles, nepāriet, jādodas pie traumatologa ortopēda, un viņš izvērtēs – varbūt nepieciešamas hormonpreparātu injekcijas jeb steroīdu blokādes. Bet – šīs zāles jāprot pareizi un gudri ievadīt, jo pārdozējot var panākt zemādas problēmas. Esmu tādus pacientus redzējis.
– Kā turpinās ārstēšana, ja sāpes elkonī divu nedēļu laikā nepāriet?
– Ja lieto stiprus hormonpreparātus, injekcijas vietā izveidojas balts laukums – tur ir pazuduši zemādas audi. Ļoti populāra metode tagad ir augšanas faktora injicēšana. Cilvēkam paņem asinis no vēnas, tad tās speciālā veidā centrifugē, apstrādā un vienu daļu – plazmu kopā ar trombocītiem un augšanas faktoru – ievada iekaisuma perēklī.
Manā praksē no 10 pacientiem uzlabošanās ir sešiem, septiņiem, bet trim tas tomēr nepalīdz. Tātad – rezultāts nav garantējams. Otrkārt, tas ir ļoti dārgs pasākums, viena injekcija maksā aptuveni 200 eiro.
Pēdējā laikā šo metodi sāk izmantot par daudz – ievada gan locītavā, gan pie cīpslām, nešķirojot, kas par vainu. Bet cilvēkiem metode patīk, jo – jaunums. Katrs ārsts vēl izstāsta savu versiju par paša organisma šūnu iedarbību… Taču pasaulē par šo metodi joprojām notiek diskusijas, nav viennozīmīgas attieksmes un uz pierādījumiem balstītu atziņu.
Vēl pie epikondilīta populāri izmantot ultraskaņas triecienviļņu terapiju, lai novērstu vai mazinātu sāpes. Bet arī tas nav absolūti efektīvi visiem – kādam palīdz, kādam tieši otrādi – elkoņa locītava sāp vēl vairāk. Ja, gadu ārstējot, efekta nav, nonākam līdz ķirurģijai. Operēt vai neoperēt – tas gan būtu jāizlemj rokas speciālistam.
Elkoņa sāpju gadījumā ārstu vajadzētu apmeklēt pēc iespējas ātrāk.
– Ko dara elkoņa operācijas laikā?
– Vizualizē elkoņa locītavu, meklē bojātos audus, tos ekscidē jeb izņem un kaulā izveido nelielas rievas, lai mazinātu spiedienu un izraisītu mikroasiņošanu, kas veicina rētošanos iekaisuma vietā. Tas ir viens operācijas veids, vaļējais. Otrs ir artroskopiskais, kad iekaisuma perēkli tīra caur maziem griezieniem.
Kādreiz pacienti prasa: «Kāpēc, dakter, jūs mani neoperējat tagad, uzreiz, ja tāpat operēsiet pēc gada?» Tāpēc, ka arī šī operācija negarantē izārstēšanos, vispirms vajag izmēģināt visas pārējās konservatīvās metodes, un, ja gada laikā tās tik tiešām nav bijušas efektīvas, tad ķeras pie operācijas.
– Kā notiek atlabšana no elkoņa operācijas?
– Apmēram divi mēneši paiet, elkoni nedrīkst kustināt. Jo operētajām cīpslām vajag pieaugt, pierētoties, nomierināties. Mazs nieciņš – it kā nieciņš, bet sekas ir ilgstošas. Tas par epikondilītu… Bet, ja sāp elkoņa priekšpusē, problēma var nākt arī no ķermeņa augšas, jo bicepsa cīpslas viens gals stiprinās pie elkoņa locītavas, un tā bieži vien no pārslodzes iekaist. It sevišķi, ja ir plecu joslas muskulatūras disbalanss… Tad ir sūdzības arī par plecu, ka tas sāp, un ir nepieciešama ultrasonogrāfija.
Ārstēšana? Tas pats – jo agrāk pievērš problēmai uzmanību un paņem pauzi, plus fizioprocedūras un pretiekaisuma zāles, tad var tikt galā. Bet, ja šos hroniskos iekaisumus neārstē, sliktākais scenārijs ir tāds, ka beigās cīpslas noplīst. Jo hroniskais iekaisums izmaina cīpslu struktūru, un, gadiem ejot, tās vairs neiztur ikdienišķu slodzi un ir jāoperē.
Izoperēta cīpsla ļoti ilgi dzīst – divi vai trīs mēneši, kamēr elkoni iekustina.
– Ko darīt, ja pie elkoņa uzrodas ūdens maisiņš?
Vēl ir tā dēvētais studenta elkonis. Elkoņa locītavu ieskauj saistaudu somiņa, ko sauc par bursu un kas pildīta ar šķidrumu – tas palīdz mazināt berzi starp kaulu un mīkstajiem audiem virs tā. Ja mēs atsitam elkoni pret durvīm vai arī ilgstoši atspiežamies ar to pret galdu, locītavas gļotsomiņa virs elkoņkaula iekaist. Medicīniski to sauc par olecranon bursītu, bet cilvēks saka vienkāršāk: «Man uzradās ūdens maisiņš uz elkoņa…»
Tad ārsts to nopunktē, atsūc šķidrumu, bet atkal ļoti svarīgi būtu saprast, ka gļotsomiņa ir iekaisusi un tāpēc vajag uz pāris dienām aptīt elastīgo saiti, lai gļotsomiņas malas salīp kopā. Jo, ja pēc nopunktēšanas to neizdara, šķidrums krājas no jauna.
Problēmas rodas tad, ja maisiņā ieduras kāds ērkšķis, iekož kukainis vai arī, nejauši uzsitot, radusies brūce, tad tas var iekaist. Elkonis kļūst sarkans, piepampst visa roka, sāp.
Tad ļoti steidzami jādodas pie ārsta, jo, iespējams, vajadzīga punkcija, griešana ar drenas ievietošanu un antibakteriālā terapija, lai neiegūtu elkoņa locītavas infekciju.
– Kad parasti cilvēki iet pie ārsta ar elkoņa problēmām?
– Atskrien tad, kad roka ir jau piepampusi un sarkana. Bet līdz tam nevajadzētu nonākt. Arī, ja ilgstoši dzīvo ar šo maisiņu, šķidrums sarecē un kļūst sāpīgs ikdienā. Piemēram, atbalstoties uz elkoņa.
– Maisiņu elkonī var arī sataustīt?
– Protams! Paradās bulciņa tieši virs elkoņa – to nav iespējams nepamanīt.
– Kā izpaužas ulnārā nerva saspiedums?
– Tā ir vēl viena vaina – notirpst piektais pirksts un puse no ceturtā… Tas nozīmē, ka elkoņa locītavas kubitālajā kanālā cietis ulnārais nervs, un te visbiežāk vainojams epikondilīts, hronisks nerva nospiedums, iepriekšējās traumas vai pārslodze. Diagnozi apstiprina ar neirogrāfiju, lai redzētu, tieši kurā līmenī nervs nospiests. Tad visbiežāk vajadzīga operācija. Atver kubitālo kanālu un atbrīvo nervu.
Ja traumas nav bijis, bet roku elkonī nevar saliekt, tas nozīmē, ka vaina nākusi lēnām, bijis kāds hronisks process.
– Kā izpaužas osteoartrīts un kā to risina?
– Elkonī, tāpat kā gūžās un ceļos, var veidoties osteoartrīts. Laikam ejot, skrimslis nodils, jautājums tikai, kādā stadijā šis process ir. Kad vairs nevar pakustināt elkonī roku, parasti ir jau uzauguši osteofīti jeb radziņi, kas bloķē locītavu. Arī šis process nenotiek vienā dienā. Ja nav lieli osteofīti, mūsdienīga ārstēšana skaitās elkoņa locītavas artroskopija, kad ķirurgs savu darbu paveic caur trim ļoti maziem griezieniem.
Locītavu uzpilda ar ūdeni un ar instrumentiem no skrimšļa noņem uzaugumus. Cilvēkam jau nākamajā dienā ir daudz vieglāk, roka ļoti labi kustas. Protams, radziņi mēdz uzaugt atkārtoti, bet tad pēc diviem vai trim gadiem vēlreiz uztaisa artroskopiju.
Sliktākajā gadījumā, ja skrimslis ir pavisam nodilis un ir smaga deformācija, elkoņa locītavu endoprotēzē.
Latvijā ir labi rezultāti, bet – elkoņa locītavas endoprotēzes liek pacientiem gados. Cilvēkam jābūt ļoti motivētam, apzinīgam – šī protēze labi funkcionē, bet ar to uz visiem laikiem vairs nedrīkst celt lielāku smagumu par trim līdz pieciem kilogramiem. Līdz ar to endoprotēzi nekad neliek jauniem cilvēkiem, jo sadzīve prasa lielāku slodzi. Piemēram! Vīrietim pēc smagas traumas ir ielikta endoprotēze, un sieva viņam lūdz pielikt pie sienas plauktu. Viņš paņem rokā āmuru, atvēzējas un – roka elkonī izgriežas ārā. Tādas lietas ar protezētu elkoni vairs nedrīkst darīt.
Tāpēc jauniem cilvēkiem, kam vajag stabilizēt elkoni, veic artrodēzi, kad roka elkonī vairs nesaliecas un neiztaisnojas, bet citādi tā grozās, rotē, roku var pacelt uz augšu un nolaist uz leju. Tas ļauj darīt daudzas sadzīves lietas. Man ir bijuši gados jauni pacienti, kam traumas rezultātā ir sadragāts elkonis, bet, uztaisot artrodēzi, viņi spēj burāt ar jahtu. Spēks rokā ir saglabāts, lai gan tā atrodas piespiedu saliektā stāvoklī uz visiem laikiem.
Laba profilakse būtu 45 minūtes strādāt un 15 minūtes atpūsties.
– Ļoti būtisks jautājums – vai visas šīs operācijas, ko nosaucāt, veicamas arī par valsts naudu?
– Jā, un daudzas no tām veic dienas stacionārā, kad pacients no rīta ierodas medicīnas iestādē un vakarā dodas mājās. Tāda tendence ir pasaulē un arī pie mums.
– Vai elkoņa operācijas notiek vispārējā narkozē?
– Nav obligāti. Pacients var izvēlēties, bet mūsdienīgāk skaitās, ja to dara reģionālajā anestēzijā, kad tiek atslēgta operējamā roka. Ja operācijas apjoms ir lielāks, tad var kombinēt – atslēgt roku, lai nesāp, un uz operācijas laiku cilvēku iemidzināt.
Kur meklēt elkoņa speciālistus?
- Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā
- Mikroķirurģijas centrā
- Klīnikā Ortomed
- Orto klīnikā
- Veselības centrā 4
