Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc hemoroīdu iekaisuma gadījumā svarīgi doties pie ārsta?
Tas var šķist mulsinoši – iet pie daktera rādīt savu dibenu… Un tieši šī mulsuma dēļ daudzi arī pie ārsta saņemas atnākt novēloti – jau ar ielaistu problēmu, ko pašā sākumā varētu atrisināt daudz vienkāršāk, aiztaupot sev ciešanas. Tāpēc vēlamies iedrošināt: daktera kabinetā nevienu nešķiro – vīrietis, sieviete, liels dibens, mazs dibens… Tā tiešām ir, jo citādi taču es un mani kolēģi nemaz nevarētu strādāt šajā profesijā. Mūsu mērķis ir palīdzēt atrisināt problēmu, nevis salīdzināt dibenus. Tāpēc – aizspriedumus pie malas!
Vēl viens iemesls, kāpēc vērts tomēr aiziet pie daktera, nevis nodarboties ar pašārstēšanos pēc tautas balss padomiem, – ne jau vienmēr pašam uzreiz ir skaidri saprotams, ka vainīgais ir iekaisis hemoroīds. Jā, tas ir visbiežākais akūtu sūdzību iemesls, bet retos gadījumos tā var izpausties arī labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji. Iespējams, vainīgs ir nevis hemoroīds, bet anālās atveres vai taisnās zarnas plīsums, iekaisis polips.
Reizēm hemoroīdu mezgls var būt trombozēts – tad bumbulītis ir ciets, pildīts ar asins recekļiem, ļoti sāpīgs – tipiski vasarā. Šajā gadījumā ir iespējama ļoti vienkārša procedūra, ko var veikt turpat ārsta kabinetā apskates laikā – incīzija jeb neliels iegriezums, lai trombozēto šķidrumu izvadītu no mezgla.
Vispirms labāk uzmeklē savu ģimenes ārstu – viņi ir pietiekami zinoši, lai ar tādu problēmu kā hemoroīdi vismaz pašā akūtākajā brīdī tiktu galā.
Vai nopietnu hemoroīdu iekaisumu gadījumā var saukt ātro palīdzību?
Gadījumos, kad situācija ir tiešām nopietna, piemēram, ir masīva asiņošana, kas nemitējas, palīdzību vari meklēt arī tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā, bet, – jāsaka godīgi – tā gan notiek tiešām ļoti reti. Turklāt parasti ne tajās reizēs, kad hemoroīds devis par sevi ziņu pirmoreiz, bet gan ielaistās situācijās, ar priekšvēsturi.
Visādi citādi – saukt ātro palīdzību un steigšus posties uz traumpunktu tiešām nav prātīgākais, ko šajā situācijā varētu darīt. Saku to tāpēc, ka, strādājot par ķirurgu arī Stradiņa slimnīcā, redzu – vismaz viens gadījums dienā uzņemšanas nodaļā saistīts ar hemoroidālo vēnu slimību.
Tāpēc gribu nomierināt – ja asinis no dibena tiešām negāžas ar švunku, tik steidzami rīkoties nevajag.
Pirmkārt – uzņemšanas nodaļā dakteri neko daudz palīdzēt nevarēs, varbūt vienīgi mazliet mazināt akūtas sāpes, tāpēc bez ģimenes ārsta tāpat netiksi cauri. Otrkārt – hemoroīdus ārkārtīgi reti operē vai kā citādi radikāli ārstē akūtā stadijā.
Vai iekaisuši hemoroīdi var būt bīstami dzīvībai?
Labā ziņa visā šajā hemoroīdu sāgā ir, ka – no šīs vainas nemirst. Jā, ir nepatīkami, sāp, atsevišķos gadījumos, kad uz āru izlīdušais mezgliņš ir liels, var būt arī grūti kustēties un sēdēt, bet – tā tiešām nav mirstamā vaina. Tāpēc, ja iespējams tikt pie ģimenes ārsta tikai rīt, bet pie proktologa, kas specializējas hemoroīdu ārstēšanā, tikai pēc nedēļas – nekas slikts pa šo laiku nenotiks.
Patiesībā hemoroīdu ārstēšanu var salīdzināt ar sāpošu zobu – ar to taču uzreiz neskrien uz uzņemšanas nodaļu, bet pierakstās pie daktera. Arī tagad jārīkojas tāpat! Turklāt organismam ir ļoti lielas pašizdziedināšanās spējas, tas pats sevi atveseļo, un bieži iekaisuma uzliesmojumi mēdz pāriet paši no sevis, it sevišķi jauniem cilvēkiem, kam hemoroīds parādījies pirmoreiz. Akūtajā stadijā kādu laiku nevajadzētu karsēties pirtī, braukt ar velosipēdu, iedzīvoties aizcietējumos…
