Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms lasāt to, ko stāstīsim tālāk, derīgi likt aiz auss – pirms tērē naudu, pērkot lietas, kas varētu mazināt vai novērst traumas, ir vērts aiziet pie speciālista. Skopais galu galā maksā divreiz – labāk samaksāt fizioterapeitam vai traumatologam un noskaidrot, kas kaiš un kā to ārstēt, un tad virzīties uz mērķi, nevis pašam noteikt sev diagnozi un izmest naudu par palīglīdzekļiem. Ļoti maz ticams, ka pašam izdosies trāpīt desmitniekā.
Teipošana
Kā tā strādā?
Teips ir elastīgs kokvilnas audums, kuru uzlīmē uz ādas, un stiepjoties tas pastiepj līdzi arī audus un muskuļus. No malas teips izskatās pēc estētiska plākstera, un atkarībā no tā, kādā virzienā un cik stipri teipu nostiepj, tiek panākts vēlamais efekts.
Svarīgi saprast, ka teips pats par sevi neārstē. Pareizi salīmējot, teips novirza slodzes no sāpīgajām vietām un ļauj tām atpūsties un sadzīt, tāpēc varētu šķist, ka teips ir izārstējis. Otrs, ja nepieciešama specifiska vingrošana, kuru nevar veikt, jo sāp, teipošana palīdz noņemt slodzi un mazināt sāpes, lai būtu iespējams vingrot un sakārtot muskuļus.
Teips darbojas tik ilgi, kamēr tas ir uzlīmēts, pēc tā noņemšanas diskomforts var arī atgriezties.
Teipu nav jēgas turēt ilgāk par nedēļu – tas izstiepjas un zaudē velkošās īpašības. Tas gan atkarīgs no vietas, kur teips uzlīmēts, un cilvēka aktivitātes. Teips, kas uzlīmēts aktīvam pludmales volejbolistam uz pleca, noteikti beigs savu dzīvi ātrāk nekā teips uz biroja darbinieka muguras.
Kad lieto?
Visbiežāk ar teipa palīdzību tiek pastiprināta vai mazināta konkrētu muskuļu aktivitāte. Tāpat kā nepierakstāmies uz sarežģītām ārstnieciskajām manipulācijām pēc sava prāta un iegribām, arī pie fizioterapeita nevar pierakstīties uz teipošanu bez iepriekšēja izmeklējuma – bez tā paši nemaz nevaram zināt, vai teipošana maz ir nepieciešama. Lai teipošana būtu veiksmīga un efektīva, nepieciešama problēmas dziļāka izprašana, un tikai tad var ķerties klāt ķermeņa aplīmēšanai.
Šī iemesla dēļ nevajadzētu mēģināt sevi teipot pašam, jo viena veida teipošanas paņēmiens pret, piemēram, ceļa sāpēm kādam var palīdzēt, bet citam – ne, jo problēma var slēpties pavisam citā vietā.
Izņēmums: ja sistemātiski moka viena problēma un fizioterapeits parāda, kā un kad vislabāk sevi teipot. Nezinot, kā līmēt teipu, būs tas pats, kā uzlīmējot plāksteri.
Teipu var līmēt arī tad, ja ir tūska, – lai to mazinātu. To parasti dara pēc konkrētām traumām, sastiepumiem, lai tūsku aizvadītu projām. Tam ir zinātniski pierādīta efektivitāte, turklāt rezultāts ir paliekošs, ne tikai uz teipa turēšanās laiku.
Elastīgā saite
Kā strādā?
Elastīgā saite ir universāls elastīga auduma materiāls, kuras darbības princips ir tieši atkarīgs no tā, kā to lieto. Elastīgās saites funkcijas var pārklāties ar teipa vai ortozes funkcijām, tomēr šis ir universāls un pieejamāks variants. Elastīgo saiti var uzsiet arī tā, lai veidotos zināms kompresijas efekts, kas ne vienmēr iespējams, piemēram, ar ortozi. Elastīgā saite ir universāls palīglīdzeklis, un viss atkarīgs no tā, kur un kā to lieto.
Kad lieto?
Visbiežāk elastīgo saiti izmanto mājās sāpju un nelielu traumu, piemēram, sastiepumu, gadījumā, un cilvēki nereti instinktīvi jūt, kā to apsaitēt, lai nesāpētu. Arī elastīgā saite neārstē, bet piedalās ārstniecības procesā, atslogojot sāpīgo vietu. Ar šo var panākt arī izteiktu kompresijas efektu, kāds ir kompresijas apģērbam, ja to precīzi un pareizi uztin.
Ortoze
Kā strādā?
Arī ortozes neārstē, bet noņem sāpes, spiedienu vai fiksē kustību. To izmanto stabilizēšanai, un, pateicoties stabilizācijai, var nepieļaut situācijas, kurās locītava nonāk sāpīgā pozīcijā.
Kad lieto?
Ortozes parasti liek pēc krustenisko saišu operācijām, jo tās nodrošina nepieciešamo fiksāciju un neļauj locītavu daudz kustināt, līdz brūce sadzijusi. Tomēr ne tikai šajā gadījumā – ortozes nēsā arī tad, kad nepieciešama kādas locītavas stabilizācija. Ilgtermiņa lietošanai raksturīgi, ka tās izmanto ceļu locītavu un potīšu stabilizācijai, arī muguras jostas daļai. Ortozi ar fiksācijas funkciju pacients noteikti neizvēlēsies pats, bet tikai pēc speciālista norādījuma, ka tāda nepieciešama.
Varbūt ļoti virspusējs salīdzinājums, bet zinām, ka kruķi var atvieglot kājas noslodzi, bet paši taču neskriesim uz veikalu pirkt kruķus tikai tādēļ, ka, šķiet, tie varētu kaut kā palīdzēt.
Ortozes mēdz būt ļoti specifiskas, ar iestrādātiem metāliņiem un ribām, lai ar tām palīdzētu ārstēt pat specifiskākās un smagākās traumas.
Kas ir kompresijas apģērbs?
Lai arī no citas operas nekā teips, ortozes vai elastīgās saites, arī kompresijas apģērbam ir nozīme veselības uzlabošanā un ķermeņa atjaunošanās procesos.
Kā strādā?
Pastāv pieņēmums, ka, nodarbojoties ar fitnesu, ir vēlams vilkt kompresijas apģērbu, jo mazāk piedzenas kājas un ķermenis ātrāk atjaunojas. Slodzes laikā ķermenī zūd ļoti daudz vielu, bet kompresija var radīt situāciju, ka šīs vielas zūd lēnāk, līdz ar to arī atjaunošanās procesi pēcāk ir ātrāki.
Kompresijas apģērbs ietekmē asinscirkulāciju, dzenot asinis uz priekšu straujāk, līdz ar to procesi ķermenī notiek ātrāk un efektīvāk.
Tomēr jaunākajos pētījumos pierādīts, ka vislabāko efektu kompresija dod tad, ja to izmanto nevis sportošanas laikā, bet pēc sportošanas.
Uzvelkot kompresijas apģērbu vai uztinot kompresijas materiālus 6–8 stundu laikā pēc sportošanas, tas sniedz vislabāko efektu, palīdzot
ķermenim ātrāk atjaunoties. Pētījumos tika salīdzināts sportistu sniegums nākamajā dienā pēc treniņa: tie, kas pēc treniņa bija lietojuši kompresiju, sasniedza daudz labākus rezultātus nekā tie, kas atjaunojās bez kompresijas apģērba. Kas interesanti – ievērojamākie rezultāti tikuši uzrādīti, kompresiju izmantojot tieši pēc spēka treniņiem, svaru cilāšanas vai krosfita. Tātad kompresijas apģērbu vislabāk vilkt tieši pēc šiem treniņiem.
Kādu apģērbu izvēlēties?
Ir daudz dažādu kompresijas apģērbu veidu – garās zeķes, šorti, bikses, auti, kas vairāk pazīstami ar anglisko nosaukumu sleeves. Pētījumos ir salīdzināti šorti, auti un garās zeķes, lai noskaidrotu, kurš no šiem ir efektīvākais variants, lai atjaunošanās notiktu ātrāk un kvalitatīvāk. Labākos rezultātus sasniedza tie sportisti, kuri bija uzvilkuši pilnu kompresijas komplektu, tas ir, gan zeķi, gan šortus, gan autus, nodrošinot kompresiju visā kājā.
Ir cilvēki, kuriem patīk lietot vienīgi kompresijas autus, kas kompresē tikai, piemēram, ikrus. Tomēr šādi kāju auti nebūtu ieteicami tiem, kam kājas mēdz pietūkt, jo tie situāciju var padarīt sliktāku – pēdā notiek parastā asinscirkulācija, bet vietā, kur sākas kompresējošais kājauts, asinsrite var tikt apgrūtināta, un pēdā veidotos tāds kā asins baseins, no kura asinīm grūti aizplūst prom. Ir cilvēki, kam šāda situācija neveidojas, bet, valkājot šādus kājautus, vēlams pavērot, vai pēdā neveidojas tūska.
Vai legingi ir kompresijas apģērbs?
Lai arī sporta legingi ir apspīlēti, tie nenodrošina nepieciešamo spiedienu uz ķermeni, lai tos sauktu par kompresijas apģērbu. Izņēmums ir speciāli radīti sporta legingi ar kompresijas efektu. Kompresiju mēra dzīvsudraba stabos. Kādā pētījumā salīdzināja legingus ar dažādām kompresijas pakāpēm. Pirmie – parastie legingi, apspīlēti, bet gandrīz bez kompresijas; otri – legingi ar 15 dzīvsudraba stabu kompresiju, bet trešajiem – pavisam spēcīga kompresija: 30 dzīvsudraba stabi. Izrādās, vislabākais efekts tika panākts ar apģērbu, kura kompresija ir 15 dzīvsudraba stabi. Tātad – pa vidu starp vājāko un spēcīgāko kompresiju.
