Biju aizmirsis, ka jāatvelk elpa
«Beidzot tuneļa galā ir gaisma,» pirms divām nedēļām cerīgi vēstīja hokejists Jēkabs Rēdlihs, atklājot, kas atgadījies: «Es to saucu par blenderi. Kopā sakrita vairākas lietas – man bija elpošanas sistēmas iekaisums, un laukā izlēca vēl viena veselības liksta, kuru atrisināt palīdzēja reimatoloģe Anna Mihailova. Iespējams, šis viss ir sekas tam, ka pagājušā gada maijā saslimu ar kovidu, un tas man izvērtās diezgan nopietni.»
Atceroties to laiku, Jēkabs stāsta: «Trīs nedēļas nodzīvoju pa gultu un, vēl kārtīgi neatkopies, atgriezos darbos. Mēģināju strādāt, būdams slims, un tā bija liela kļūda. Tā zaraza jau nav tik vienkārša, un mani tā ķēra diezgan smagi, bet, paldies Dievam, uz slimnīcu toreiz nevajadzēja braukt. Liels paldies par to manai sieviņai, kas izdarīja visu, lai es varu ārstēties mājās.»
Gāja laiks, un vēl trīs mēnešus pēc slimošanas ar kovidu Jēkabs nejutās īsti labi. «Es nespēju darboties ar pilnu jaudu, jo man vienkārši nestrādāja galva,» atceras viņš. Jēkabs neslēpj – šo gadu viņš iesācis ar pārāk strauju darba ritmu, neaprēķinot savus spēkus.
«Man visu gribējās izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, un es aizmirsu, ka ir jāpaņem pauze, ik pa laikam jāievelk elpa. Un pie tā es nevaru vainot darba devējus, tikai sevi. Es vienkārši pārdegu,» secina Rēdlihs.
Lai atgūtos, sportistam vajadzēja meklēt mediķu palīdzību.
«Lai ķermenis spētu atjaunoties, tiku pieslēgts pie sistēmas, man papilināja zālītes,» stāsta viņš.
Nu jau Rēdlihs ir atgriezies mājās un apņēmies sevi vairāk saudzēt. «Esmu sapratis, ka nedrīkstu tik daudz stresot. Jāiemācās visam pieiet mierīgāk, neuzkraut sev nevajadzīgu slogu. Bieži vien tieši tas mūs arī emocionāli apēd. Darbs ir svarīgs, bet bez labas veselības tu to nepadarīsi. Ir jāiet pastaigās pa mežu, jāvelta laiks gan atpūtai, gan sportiņam. Tagad mans galvenais dzīves mērķis ir atrast iekšējo mieru,» teic Jēkabs.
Mājās ēd bioloģisko pārtiku
Saskaroties ar kovidu, jau pērn Rēdlihi nopietni aizdomājušies par veselīgas pārtikas nozīmi ikdienā. Jēkabs ar sievu Ievu daudz lasījuši par bioloģisko pārtiku un sapratuši, ka arī Latvijā tā ir visnotaļ pieejama. Tāpēc ieviesuši labas pārmaiņas ēšanas paradumos.
«Bioloģiskie produkti ir patiesi garšīgi, un to cena nav kosmoss, kā varbūt kāds uzskata. Pie labas pārtikas tikt nebūt nav sarežģīti,» žurnālam IEVAS Veselība nesen atklāja Rēdlihs.
«Mēs iestājāmies tiešās pirkšanas pulciņā,» atklāja viņš. Pierīgā gan tāda neesot bijis, un Rēdlihi pievienojušies bioloģiskās pārtikas kārotājiem Salaspilī. «Tagad katru ceturtdienu turp dodamies pēc pārtikas. Tas mums ir pa ceļam, jo Jēkaba darbavieta atrodas netālu,» priecājās Ieva.
Citi lasa
Rēdlihi tiešās pirkšanas pulciņā tiek pie Latvijā audzēta tītara šķiņķa par nepilniem 11 eiro kilogramā, pilnpiena par pusotru eiro litrā, pie skābā krējuma par četriem eiro kilogramā un daudziem citiem gardiem Latvijas zemnieku produktiem.
«Man vislabāk patīk bioloģiskās olas. Citas vairs nevaram ieēst, jo atšķirība ir grandioza,» secinājusi Ieva. Vecāki priecājas, ka viņu bērni – desmit gadus vecā Katrīne skolā, bet piecus gadus vecais Olafs bērnudārzā – tiek ēdināti labi un kvalitatīvi, jo ēdienkartē iekļauti arī bioloģiskie produkti.
«Spēcīgākie motivētāji pārmaiņām mūsu uzturā bija bērni.»
Gribas, lai ziķeriem tiktu labākais. Izvēlamies ekopārtiku un šo labo domu, lai būtu piemērs viņiem,» atzina Jēkabs. Kopš lielāko daļu ēdienkartes veido veselīga pārtika, ballītēs viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem var uzēst čipsus un konfektes bez sevis šaustīšanas, jo zina – tā nebūs ikdiena.
«Svarīgs ir viss veselums – gan ķermenis, gan prāts. Ja ķermenim nav jaudas un no rīta jau jūties noguris, tad vari iet dillēs ar savu apzinātību. Ķermeņa degviela – pārtika – ir ļoti svarīga. Esmu uz sevis pārbaudījis – nebūs jaudas, ja ēdīsi tikai makaronus vai tamlīdzīgi. Aktīvajā hokejā nu jau esmu tikai ar vienu kāju, bet joprojām gribas paskriet, futbolu uzspēlēt, kad dēls Olafs aicina. Nevis – ai, dēls, muguriņa sāp, nevaru,» atzina Jēkabs.