Jāizrauj vairāki zobi. Kā labāk rīkoties?

Lasītājas jautājums: Man apakšējam žoklim bija uzlikts protēzes tiltiņš, tas nonāca nost, un daktere sacīja, ka tiltiņu uzlikt atpakaļ vairs nevarot – visi četri zobi jārauj laukā. Kā labāk – pa vienam vai visus reizē pie vienām sāpēm? Anna, 66 gadi

– Cik zobus vienā reizē drīkst izraut?

– Nav tādu noteiktu vadlī­niju. Cilvēki ir dažādi, tāpēc jāizvērtē visi faktori – kopējais veselības stāvoklis, raujamo zobu stāvoklis un uzbūve: cik dziļas, kādas ir saknes, to ana­tomija… Vienam cilvēkam var izraut vairākus zobus vienā rei­zē un viss ir kārtībā, bet citam jau pēc viena zoba izraušanas būs smaga atveseļošanās. Tas viss jāņem vērā – daudzi un dažādi apstākļi saliek to puzli pa gabaliņam kopā un palīdz ārstam izvērtēt, kā konkrētajā situācijā rīkoties.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Skandāls

Kādi jaunumi Rozenbaumas parādu skandālā? Aktieris Apse: Naudas nav, bet cilvēks atpūšas un malko vīnu

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Būtībā, ja runa ir par tādu bīstamu situāciju kā bakteriā­lais endokardīts, teorētiski var izraut kaut visus zobus, lai at­brīvotos no iekaisuma perēkļa. Bet parasti tomēr vienā reizē izrauj tik zobu, lai cilvēkam būtu komfortabli. Piemēram, ja jāizrauj pa kādam zobam gan vienā, gan otrā pusē, rau­šanu var sadalīt divās daļās – vienreiz vienu, otrreiz otru, lai, kamēr viena puse dzīst, ar otru varētu ēst. Ja jārauj vairāki zobi vienā pusē – kaut vai viens augšā un otrs apakšā –, to var darīt vienā piegājienā.

Arī gudrības zobus vienā pusē mēdz raut vienlaicīgi. Ir situācijas, kad izrauj visus zobus vienā žoklī vai priekšējos zobus un uzreiz ieliek iepriekš sagatavotu pagaidu protēzi.

– Vai, dodoties uz zoba raušanu, kaut kā īpaši jāsaga­tavojas?

– Īpaši nē, tikai jābrīdina ārsts par savām blakussli­mībām, hroniskām vainām, ikdienā lietotiem medikamen­tiem, alerģijām… Ja ir cukura diabēts, kādas onkoloģiskas saslimšanas, hemofilija, kad nerec asinis, – to visu vaja­dzētu ārstam izstāstīt. Ja sirds slimību dēļ lieto asinis šķidri­nošus preparātus, piemēram, orfarīnu, pirms zobu raušanas būtu ieteicams pakonsultēties ar savu kardiologu, jo, iespē­jams, zāļu devās un lietošanas režīmā kaut kas ir jāmaina, lai neizprovocētu asiņošanu.

Tāpat jāiz­stāsta ārstam, ja ir alerģija pret kādām zālēm, piemē­ram, anestezē­jošajiem līdzek­ļiem. Ja reiz jau kādu iemeslu dēļ ir bijis anafilaktiskais šoks, tad pirms došanās uz manipu­lāciju vajadzētu pakonsultēties ar alergologu. Bet šādu cilvēku nav daudz.

Īpaši sarežģītās si­tuācijās ar blakusslimībām zobu raušanu var veikt stacionārā, lai pēc tam mediķi cilvēku vēl kādu brīdi var uzmanīt.

– Vai pirms zobu raušanas drīkst ēst?

– Ja sedācija vai pilnā narkoze nav plānota, pirms procedūras pat vajadzētu viegli paēst, jo pēc tam pāris stundas to neva­rēs darīt. Vēl var palīdzēt saldas tējas iedzeršana, jo uztraucoties asinīs krītas cukura līmenis, un tad rodas stāstiņi par ģībšanu. Uzņemtās cukura rezerves no šādām situācijām var paglābt.

Savukārt, ja paredzēta se­dācija, ēst nevajadzētu stundu pirms procedūras, taču dzert drīkst. Manipulācijas ar pilnu narkozi parasti notiek rīta pusē, un tad gan vajadzētu ierasties tukšā dūšā. Ja paredzēta sedāci­ja vai narkoze, uz manipulāciju noteikti nevajadzētu ierasties ar automašīnu, jo auto tajā dienā pēc manipulācijas nedrīkst vadīt.

– Kad zobārsti iesaka narkozi pie zobu raušanas?

– Tā nav obligāta lieta! Jebkuru zobu var izraut ar lo­kālo atsāpināšanu – ar špricīti smaganās, gluži tāpat kā to dara, piemēram, pirms zoba plombēšanas. Sāpes cilvēks šajā gadījumā nejūt! Taču, ja lokālā anestēzija kādu iemeslu, piemēram, spēcīga iekaisuma, dēļ, neiedarbojas vai pacients ir ļoti jutīgs, bailīgs, vai arī darba apjoms ir ļoti liels, iespē­jama sedācija.

Proti, vēnā anesteziologa uzraudzībā tiek ievadīti speciāli nomierinoši medikamenti – pacients ir nomodā, bet viņam nav uztraukuma. Vienlaikus tādās situācijās vēnā tiek ievadīti arī pretsāpju un prettūskas medikamenti, un reizēm arī antibiotikas.

Kas attiecas uz narkozi – to iesaka ļoti bailīgiem pacien­tiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ar kuriem ir grūti uzturēt kontaktu, bērniem, kuriem ir bail no zobārsta, iespējams, sliktas iepriekšē­jās pieredzes dēļ.

Narkozes medikamenti mūsdienās ir ļoti saudzīgi, no tiem nero­das tādas blaknes kā agrāk, turklāt bērniem zāļu devas ir vieglākas, tāpēc no tā nevajag baidīties. Turklāt, ja paredzēta pilnā narkoze, ķirurgs strādā komandā ar anesteziologu un pacients tiek nepārtraukti mo­nitorēts – tiek uzmanīts pulss, sirdsdarbība, elpošana.

– Vai jālieto antibiotikas pirms zoba raušanas, lai samazinā­tu iekaisuma risku?

– Gadījumos, ja zobs ir sastrutojis, iekaisums ir akūts, pacientam pirms manipulāci­jas klīnikā iedod iedzert anti­biotiku kapsulu vai arī ievada zāles vēnā. Bet – tā noteikti nenotiek visos gadījumos. Ja iekaisums nav akūtā fāzē, an­tibiotikas pirms manipulācijas nav jālieto.

– Kādos gadījumos jālieto antibiotikas PĒC zoba raušanas?

– Arī to mēs, ārsti, izvērtējam pēc situācijas. Sarežģītākos ga­dījumos, ja ir ielāka iespējamī­ba, ka radīsies iekaisums (bijis akūts iekaisums, sastrutojums, komplciēta manipulācija), antibiotikas izraksta, jā. Daudz kas atkarīgs arī no kopējās situācijas mutē, no mutes mikrofloras – ja ir daudz bojātu zobu, zobakmens, antibiotikas labāk lietot, jo tādā gadījumā brūce atrodas nesterilā vidē, un ir lielāka iespējamība, ka veidosies iekaisums.

– Ko zobārsti dara ar izrautā zoba brūci?

– Manuprāt, ja saknes ir lielas un brūce dziļa, to labāk aizšūt, nevis atstāt tukšu­mu zoba saknes vietā. Kaut maza šuvīte, tā tomēr notur smaganas vietā, palīdz arī noturēties asins receklim, lai brūce ilgi neasiņotu, gļotāda tā labāk saaug. Īpaši, ja izrauti vairāki blakus zobi, atstāt tik lielu vaļēju brūci nav prātīgi, jo pacientam dzīšanas laikā ir grūtāk ēst, arī ilgāk dzīst.

Ja ir daudz bojātu zobu, zobakmens, antibiotikas labāk lietot, jo tādā gadījumā brūce atrodas nesterilā vidē, un ir lielāka iespējamība, ka veidosies iekaisums.

– Vai šuves kādu laiku pēc zoba raušanas jāizņem?

– Būtībā zobārsti izmanto pašuzsūcošās šuves, bet, ja šuves traucē, tās pēc 7–10 dienām var izņemt pie jebkura zobārsta.

– Vai tiesa, ka trešajā dienā pēc zoba izraušanas esot vislielākā tūska?

– Jā, tā mēdz būt, un no tā nevajag nobīties. Dažiem uz sejas izrautā zoba rajonā mēdz rasties arī zilumi – kāds asinsvadiņš manipulācijas laikā pārplīst. Arī no tā nevajag baidīties, zilums uzsūksies un pāries.

Parasti brūce pēc zoba raušanas sadzīst vidēji divu nedēļu laikā, un šajā periodā jābūt sajūtai, ka kļuvis ievērojami labāk.

Ja kaut kas tomēr nav labi, varbūt parādās paaugstināta temperatūra, drošības labad jāsazinās ar ārstu, kurš veica manipulāciju.

– Kādi ir jūsu norādījumi pēc zoba izraušanas?

– Kādu laiku noteikti nevajadzētu mesties fiziskās aktivitātes – sportot, peldē­ties, arī pirtī nevajadzētu iet. Šādas lietas var radīt lielāku komplikāciju risku – brūci var apsaldēt, var dabūt infekciju, traumēt, var sākties asiņoša­na… Kā ar jebkuru operāciju, arī pēc zoba raušanas vismaz dažas dienas vēlams atpūsties miera režīmā. Var paņemt arī slimības lapu.

– Kādas ir tipiskākās pacientu pieļautās kļūdas pēc zobu raušanas?

– Zinu gadījumus, kad pēc operācijām un zobu raušanas muti mēdz skalot ar spirtu vai konjaku, tad dabū mutes gļot­ādas apdegumu, un papildus jāārstē vēl tas. Tā noteikti ne­vajadzētu darīt! Arī kompreses nav jāliek.

– Ko darīt, ja pēc zoba izraušanas smaganās, šķiet, palikušas šķembas?

– Reizēm to, ka žokļa kaulā palicis gabaliņš zoba, kāda lauska, zobārsts var redzēt uzreiz, procesa laikā. Tad uz­reiz izvelk šķembu ārā. Ja tas neizdodas, ir labi, ja dakteris uzreiz nosūta pacientu pie kāda cita, zinošāka, kolēģa vai pie mums, uz Stomatoloģijas institūtu. Reizēm pat neliels noplīsis zoba gabaliņš neko nekaitē – tas vienkārši ieaug audos un neliek par sevi zināt. Bet ir arī situācijas, kad, tas žokļa kaulā uztur iekaisumu – tādos gadījumos mēdz būt sāpes, diskomforts mani­pulācijas vietā, ar laiku var izveidoties arī hronisks sinusīts jeb deguna blakusdobumu iekaisums… Tāpēc labāk, pamanot ko tādu, kas iepriekš nav bijis, atrādīties ārstam un uztaisīt rentgenu, lai redzētu, vai viss ir, kā nākas.