Ja sāp pēdas, var sāpēt viss! Tāpēc skaties, kādus apavus velc?

Darjas Ņesterovičas vizītkarte

• Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un tehniskā ortopēde.
• Veselības aprūpes studentiem lasa lekcijas par biomehāniku – kā cilvēks kustas.
• Pacientus pieņem Veselības centrā 4.
• Studējusi Rīgas Stradiņa universitātē bakalaura programmā Ortozēšana, protezēšana un maģistra studiju programmā Sabiedrības veselība.

Viss sākās nejauši. Strādājot Veselības centrā 4, Darja Ņesteroviča, būdama tehniskā ortopēde, ievēroja, ka ik pēc pāris nedēļām viņas pacientu vidu ir arī kāds karavīrs ar līdzīga rakstura pārslodzes traumām. Kāpēc? Vai šīm traumām ir kāds sakars ar militāro apavu – konkrēti, šņorzābaku – valkāšanu? Atbildi uz šo jautājumu viņa akadēmiskajā medicīnas literatūrā neatrada, tāpēc pati ķērās pie pētniecības. «Jo man patīk, ka pacientu ārstēšanā savas darbības, piemēram, konkrētu medikamentu vai ortozes lietošanu, varu zinātniski pamatot. Turklāt savulaik, kad strādāju Slimību profilakses un kontroles centra datu reģistrā, iemācījos navigēt statistikā. Kopš tā laika izpratu azartu, ko slēpj pētniecība, – mani fascinē, kā dati savelkas kopā vienā galaktikā!»

Darjas Ņesterovičas veikums ir daļa no plašāka starptautiska zinātniski pētnieciska projekta Reducing Musculoskeletal Injuries. «Tā uzdevums bija dot praktiskus ieteikumus, kā mazināt muskuloskeletālās traumas NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos. Strādājām kopā ar pētniekiem no ASV, Beļģijas, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas…»

Darjas Ņesterovičas veikums atzīmēts pasākumā Aizsardzības industrijas Gada balva izglītībā un pētniecībā 2020. Tēma, ko viņa izpētījusi, un iegūtie rezultāti ir viegli lietojami ne tikai citu valstu bruņotajos spēkos, bet arī Latvijā citiem profesionāļiem ar dienesta pakāpēm – policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem. Un, protams, visiem, kam darbs uz kājām.

Citi lasa

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

– Sakiet, lūdzu, kas tās bija par pārslodzes tipa traumām karavīriem, kuras jūs tik ļoti ieinteresēja un darīja uzmanīgu?

– Tie ir stresa lūzumi un dažādi cīpslu iekaisumi pēdas reģionā jeb tendinīti. Klasika ir Ahilleja tendinīts. Arī iekaisumi pašā pēda – bursīts jeb locītavas gļotsomiņas iekaisums un plantārais fascīts jeb plēves iekaisums papēža rajonā. Kaut vai tāds šķietams sīkums kā hroniska tulzna vai papēžu plaisāšana, kam karavīri mēdz nepievērst uzmanību, ir pirmais signāls, ka ar pēdu kopumā kaut kas nav kārtībā. Tulzna pēc marša ir saprotama, taču hroniska tulzna var liecināt par pārslodzi, kas mēdz novest pie stresa lūzuma, kas karavīram liks izkrist no dienesta uz pāris mēnešiem. Šāda lūzuma novēršana ir liels ieguvums visiem – gan ekonomiski, gan morāli.

Pārslodze saistīta, no vienas puses, ar pašu slodzi, bet, no otras puses, – kādus apavus karavīrs valkā. Mans pētījums vispirms ietvēra gaitas analīzi gan ar apaviem, gan bez apaviem, lai saprastu, vai tas šņorzābaks ar karavīra kāju sadarbojas labi vai ne. Mēs arī lūdzām karavīrus subjektīvi novērtēt apavus, cik tie ērti – kā viņi paši jūtas. Un pirmais, ko mēs pētījuma laikā atklājām – ka bieži vien karavīri izvēlas nepareiza izmēra apavus. Turklāt šī tendence raksturīga ne tikai karavīriem, bet visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, ko viņi ikdienā dara.

Pats pētījums no brīža, kad mēs izmeklējām karavīrus, līdz brīdim, kad analizējām datus, ilga pusgadu. Pirmajā pētījuma etapā kopumā ir izmeklēti 227 Sauszemes spēku karavīri viņu ikgadējās medicīniskās apskates laikā. No šiem vīriem 40 procentiem atklājās pārslodzes tipa traumas. Savukārt otrajā etapā mēs 66 ka­ravīrus pētījām Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kopīgi izveidotajā Gaitas laboratorijā, tā teikt, jau padziļināti. Veicu podometrijas izmeklējumus, kas sastāv no staigāšanas pa spiedienjutīgu paklāju gan basām kājām, gan zābakos. No šiem karavīriem 57 pro­centiem apavi bija nepareiza izmēra. Tikai diviem karavīriem apavu izmērs bija lielāks, nekā viņiem būtu ieteicams valkāt pēc pēdas parametriem. Pārējiem zābaki bija mazāki, nekā vajadzētu, ja spriež pēc pēdas garuma. Un tas, ka izmērs ir mazāks, protams, provocē ne tikai pēdu ādas un nagu problēmas, bet ilgtermiņā var izraisīt arī pēdas deformāciju.

– Kādi ieteikumi?

– Karavīram mēs šo procesu varam labi kontrolēt, jo ir iespējams pēdu izmērīt un iedot viņam zābakus, pamatojoties uz pēdas mērījumu, nevis vērtējot subjektīvi, kāda izmēra apavus katram vajag. Taču zināt savas pēdas garumu, lai izvēlētos darba apavus, vajadzētu ikvienam, kurš visu dienu pavada uz kājām. Nevis vadīties pēc tā, ka cilvēks pieradis pirkt, piemēram, 38. izmēra apavus, un tā arī visu mūžu turpina darīt. Dzīves laikā pēdas garums mainās. Mainās arī pēc platuma, un tas ir saistīts ar novecošanas procesu. Sievietēm pēdas izmaiņas notiek izteiksmīgāk, jo to ietekmē hormoni, kas aktivē to, ka pēda kļūst platāka. Bet ne tikai! Pēdas apjoma izmaiņas saistītas arī ar slodzi. Līdz ar to riska grupā nonāk visi tie, kas lielāko dienas daļu pavada stāvus – frizieri pavāri, skolotāji, mediķi… Vēl jāņem vērā, ka no rīta pēdas apjoms ir citādāks nekā vakarā.

 – To mēs zinām! Pēc pieredzes.

– Bet pašu apavu ietilpība nemainās! Tāpēc tajā brīdī, kad tu apavus pielaiko un pērc, tiem jābūt mazlietiņ ar rezervi. Savukārt, ja apavi jau tāpat ir drusciņ par mazu, tie spiedīs un nebūs komfortabla pārvietošanās.

– Vispār tas ir pētāms psiholoģiskais fenomens, kāpēc mēs tradicionāli izvēlamies mazākus apavus!

– Apavu izmēra izvēle ir diezgan sarežģīta. To lielā mērā ietekmē paša cilvēka paradumi. Un paradumus veido bērnībā vecāki, kuri pērk bērnam apavus.

Man ir pacienti un pacientu vecāki, kuri saka savām meitām: «Ko tu te stāsti pekstiņus, ka tev ir 39. izmērs četrpadsmit gadu vecumā?! Nevar būt tik liels, pietiks ar trīsdesmit astoto…» Un tas diemžēl nav viens gadījums, kad mamma uzskata, ka meitenei nedrīkst būt tik liels izmērs kājai.

Meitenei, kura ir 1,70 metrus gara, nu kāpēc viņai nevar būt 39. izmērs kājai?! Ir arī vecāki, kuri neklausās, ko bērni saka – ka viņam šie apavi nav ērti. «Būs labi! Vienkārši tev nepatīk, kā izskatās.» Un pēc tam veidojas paradums, ka cilvēks jūtas komfortabli šauros apavos. Var būt pēdas nestabilitāte, kas saistīta ar pēdas tipu, bet cilvēks nav izmeklēts, viņš to nezina un meklē komfortu – ciešākus apavus. Viņam šķiet: jo tuvāk kurpe vai zābaks pēdai piekļaujas, jo labāk to saturēs. Un rodas cita problēma – zābaks mēģina izpildīt fiksācijas funkciju, bet, no otras puses, cieš pēdas struktūras.

Sievietēm psiholoģiskais fenomens, kāpēc viņas izvēlas mazākus apavus, saistīts ar to, ka lieli apavi, kas viņu izpratnē skaitās no 39. izmēra uz augšu, neglīti izskatās. Viņām šķiet: ja uzvelk pusizmēru lielāku kurpi, tā jau ir slēpe! Daudzas arī nevēlas pieņemt domu, ka pēda vairs nav gluži kā jaunībā. Piemēram,
18 gadu vecumā sievietei bija 37. izmērs, un arī pusmūžā viņa izvēlas to pašu, lai gan, muskulatūrai kļūstot vājākai, pēda kļūst garāka, un būtu jāmeklē atbilstīgi apavi.

– Ir arī traumētas, lauztas pēdas.

– Pēdas lūzums visbiežāk kombinējas ar saišu bojājumiem, un tas viss kopā izmaina pašu pēdas formu. Tātad pat pēc veiksmīgas rehabilitācijas lauztā pēda drusciņ atšķirsies no netraumētās pēdas un var būt prasīgāka pret komfortu. Piemēram, kurpes perfekti derēja, bet tagad viena kāja šajos apavos jūtas neērti. Bieži vien pēc lūzuma mainās arī pēdas velves augstums, tas var kļūt gan augstāks, gan zemāks – atkarībā no tā, kas noticis ar pēdu, un tad, protams, ja katra kāja kustas citādāk, noteikti jāvēršas pie speciālista – jāskatās, cik liela ir atšķirība un kā to kompensēt. Tad izmanto kaut ko līdzīgu ortopēdiskajai zolei vai atslogojošus polsterus, kurus mēs līmējam kurpē, lai radītu pacēlumu un pēdai nodrošinātu komfortu.

– Daudzi, visticamāk, nemaz neiedomājas, ka arī viņiem mūsdienu tehniskā ortopēdija varētu palīdzēt, un pat profilaktiski. Jo kā notiek reāli dzīvē? Cilvēks aiziet uz veikalu un tik un tā nopērk to pašu nepareizo mazo kurpi.

– Mani pacienti šajā ziņā pēc konsultācijas kļūst gudrāki. Vismaz man gribētos tā domāt. Kādas ir vispārējās rekomendācijas? Pirmkārt, uz veikalu jādodas pēcpusdienā, lai apavus nopirktu mazliet brīvākus, jo dienas otrajā pusē nedaudz mainās pēdas izmērs. Otrkārt, es saviem pacientiem iesaku pirkt apavus tukšā dūšā, nevis pēc kafejnīcas apmeklējuma, jo izsalkumā cilvēks ir mazliet kašķīgāks un labāk uztver diskomfortu, ja tāds patiešām rodas.

Izvēloties apavus, nedrīkst vadīties pēc viena skaitļa, jo tas, kas norādīts kā konkrētā apavu pāra izmērs, faktiski ir tikai atskaites punkts. Proti, ja tu zini, ka ik pa laikam pērc 39.– 40. izmēra apavus, tad 39. ir pirmais, ar kura uzlaikošanu tu varētu sākt, bet nebūt ne pēdējais. Saviem pacientiem es iesaku laikot pusizmērus un apavus piemeklēt, ņemot vērā arī pēdas platumu. Te es nedomāju platu purngalu – nē, ir ražotāji, kuri katrai kurpei norāda divus izmērus: viens ir garums, bet platums tiek apzīmēts ar burtiem. Jo tālāks alfabēta burts, jo platāka kurpe. Dažiem ražotājiem ir tikai B un C platuma izmēri, citiem arī D un E. Pēdas platums dzīves laikā mainās. Kaut vai – pieaugot svaram, palielinās arī pēdas platums. Savukārt apavu platums nosaka vietu pēdas pirkstu daļai. Šīs kurpes ir arī nedaudz citādāk uzšūtas, tām ir dziļāks purngals, kas nodrošina komfortu staigājot. Klasiski darba apavi pavāram vai medmāsai – tie visi būs ar diezgan dziļu purngalu, lai pēdai ir vieta ne tikai priekšā, bet arī uz augšu. Cilvēkiem, kuriem kājas tūkst, kuriem ir cukura diabēts un traucēta jutība pirkstu galos, kurpes apjoms tieši purngalā ir ļoti, ļoti būtisks. Tāpēc apaviem, kurus mēs, tehniskie ortopēdi, saucam par komforta apaviem un kas veidoti pēc ortopēdisko apavu principiem, ir diezgan dziļš purngals. Arī tad, ja apavi vairāk domāti staigāšanai, loģiski, ja purngals ir platāks, jo pēdai pirkstu daļā ir visvairāk sīko locītavu, un tām visām jānodrošina liels komforts un iespēja locīties. Savukārt papēža daļā pēdai ir ļoti labi jāatsperas, lai amortizētu triecienus kustību laikā un nodrošinātu gaitas elastību. Ja ir lieks kustīgums pēdas aizmugurējā daļā – tur, kur atrodas Ahilleja cīpsla un pats papēdis –, tas provocēs tulznu rašanos, un apavi būs neērti staigājot. Savukārt, ja ir jūtamas kustības pēdas priekšējā daļā, kad pirksti ir brīvi, kā tam arī jābūt, cilvēki bieži vien saka: «Šie apavi man par lielu!» Nē, nav par lielu, bet dod kustību brīvību. Un, ja tu gribi ar konkrētajiem apaviem nostaigāt desmit kilometrus, svarīgi, lai pirkstu gali būtu brīvi, no tā nav jābaidās. Taču sievietēm to grūti pieņemt. It īpaši, ja viņas radušas ikdienā staigāt ar klasiskajām laiviņām, kam ir neliels papēdītis. Protams, ka tad kurpe cieši piegulst kājai, un tajā brīdī, kad sieviete izvēlas ziemas zābakus, viņa atkal grib apavus, kas cieši piekļaujas kājai. Ja purngals ir plats, viņai šķiet, ka pēda bīdīsies kaut kur projām. Patiesībā tā nekur nebīdīsies, ja apavu papēža daļa der – ja papēdis necilājas. Te svarīga ir apavu aizmugurējās kapes jeb papēža daļas forma.

– Kāda ir laba forma?

– Lai apavi papēža rajonā piegulst kājai. Proti, papēža daļā tiek iestrādāts padziļinājums ar atbalstu papēža kaulam. Tas neļauj pēdai sašķiebties uz iekšpusi vai ārpusi. Problēmas rodas, ja sievietei no dabas ir ļoti šaurs papēdis un samērā plata pēdas priekšējā daļa. Tad piemērotus apavus atrast grūti. Šādos gadījumos noder ortopēdiskās zolītes, kas apavu papēža daļā aizpilda lieko telpu un padara pēdu stabilāku, vienlaikus nesaspiežot pēdas priekšdaļu.

– Rīgā var nopirkt labus apavus?

– Mums ir grūti ar apavu izvēli tikai tāpēc, ka izmēru piedāvājums lielākoties neatbilst tiem pēdas izmēriem, kādi te staigā. Ne tikai Latvijā, bet vispār Eiropā vērojama tendence, ka pēdas laika gaitā kļuvušas slinkākas un lielākas. Ja muzejos skatās kurpes, kas darinātas 18. un 19. gadsimtā, lielākas par 37. izmēru neatrast. Savukārt mūsdienās, kā rāda pētījumi, vidējais apavu izmērs Eiropas sievietēm ir 42. un 43.

– Tiešām?!

– Turklāt latviešu sievietes ir vienas no garākajām Eiropā, līdz ar to viņām nevar būt kājas izmērs 37. vai 38. Taču tirdzniecības centros, apavu veikalos lielākoties apavu diapazons beidzas ar 41. Un, ja sieviete vēlas savai 42. izmēra kājai nopirkt klasiskas kurpes Jaungada ballei, viņas iespējas ir tikai trīs četri veikali visā Rīgā, kur tās meklēt. Vīriešiem situācija ir vēl trakāka.

Toties, ja aizbrauc uz Dāniju, Austriju vai Vāciju, tur plaukts ar attiecīgā izmēra kurpēm un zābakiem būs daudz garāks, un tāds būs katrā apavu veikalā. Paradigma, kas saistīta ar pašiem apavu veikaliem, un es nezinu, kāpēc tā ir.

– Vai varat kā speciāliste nosaukt tos veikalus, kur meklēt liela izmēra sieviešu un vīriešu apavus?

– Tāds ir veikals Rīgā, Valdemāra ielā, Apavi 40+, kur nopērkami 40.–46. izmēra sieviešu un 46.–53. izmēra vīriešu apavi. Vēl Rīgā ir veikals Linda, kas atrodas tirdzniecības centros Spice un Alfa, tur nopērkami apavi, sākot no 42. izmēra. Ir ražotāji, kas norāda arī apavu platumu. Laba izvēle izmēru ziņā ir veikalā Somijas apavi Barona ielā. Un Deichmann – samērā jauns zīmols, kas ienācis Latvijā, viens veikals atrodas tirdzniecības centrā Akropole, otrs – Dominā. Tur ir lielāki izmēri par 40. Vīriešiem problēma atrast apavus sākas, ja vajag 47. izmēra un lielākus, tad veikalu, kur iegādāties apavus, ir vēl mazāk. Ja grib nopirkt 48. izmēra sporta botes, tad Rīgā ir tikai viens veikals, kur tādas var dabūt, – basketbola apavu veikals Ballzy. Pārējos varbūt patrāpīsies viens pāris, un tas arī viss, vai jāpasūta.

Patiesībā apavu ražošana ir diezgan sarežģīta padarīšana. Vienai kurpei ir vairāk nekā desmit detaļas, turklāt vairākas, kas nosaka apavu kvalitāti, ir mūsu acīm apslēptas. Piemēram, ļoti svarīgi, no kāda materiāla izgatavota saistzole, kas atrodas starp kurpes apakšējo zoli un iekšzoli. Tajā ir iestiprināts metāla supinators, kas notur formu velves daļā un kurpes papēdi. Tāpēc saistzolei jābūt stingrai, tā nedrīkst locīties, citādi nenoturēs papēdi. Parasti šo detaļu gatavo no augstas kvalitātes kartona, retāk – no ādas, bet var izmantot arī lētāku materiālu. Katram apavu modelim ir arī sava lieste, un lielie ražotāji tās izmēģina, pēta, uzlabo… Tāpēc, ja apavi maksā ļoti lēti, visticamāk, ražotājs ir taupījis uz visu, kur vien varēja ietaupīt. Liestes forma atbild par to, kāda būs pēdas pozīcija apavos. Lai apavos justos ērti, papēdim jābūt pareizi konstruētam un pieliktam attiecībā pret pēdas atbalsta punktiem. Toties, ja, piemēram, augstpapēžu kurpēm pieliek papēžus, kas paredzēti lielākam izmēram, tādā gadījumā valkātājas kājas slīdēs uz priekšu un šķitīs, ka lauž pēdu.

Pati lieste mainās no apavu veida – zābakam tā ir viena, puszābakam cita, kurpēm vēl cita. Klasiskie apavu ražotāji orientējas uz standartizētu pēdu, kas nedaudz mainās. Tāpēc var gadīties, ka cilvēkam ar īpatnēju pēdas reljefu – piemēram, pēda nav ļoti gara, bet ir plata, – būs grūti vai pat neiespējami atrast piemērotus apavus. Tad kurpes jāšuj individuāli.

– Ja apavi par šauru un par īsu, kādas problēmas var rasties nākotnē?

– Vispirms rodas tulznas un ādas sabiezējumi, varžacis. Kad nagi tiek atspiesti, tie pamaina krāsu – kļūst dzeltenīgi. Var veidoties zemnagu hematomas jeb asinsizplūdumi, tad nags ir tumši violets. Ilgtermiņā, ja tas tā turpinās, kombinācijā ar slodzi, deformējas pēdas pirksti. Izveidojas gan greizais īkšķis, gan stīvais īkšķis, gan āmurveida pirkstu deformācijas… Parādās asas dedzinošas sāpes iepretī trešajam un ceturtajam pirkstam jeb Mortona neiroma, jo pārslodzes zona spiež uz vienu no galvenajiem nerviem, kas tur atrodas. No nepiemērotu apavu valkāšanas un ļoti augstās velves dēļ rodas arī papēža pieši – pārslodzes izraisītas trūcītes kaula apvalkā, caur kurām izkļuvušie audi veido sīku, cietu izaugumu jeb nagliņu un, pēdai atbalstoties pret zemi, rada stipras sāpes. Velkot nepiemērotus apavus, var attīstīties muskuļu disbalanss, kas izraisa gaitas un stājas pārmaiņas un lielo locītavu pārslodzi. Pirmie cieš ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa.

Pie mums, tehniskajiem ortopēdiem, cilvēkus visbiežāk atved dažādas sāpes un ādas sabiezējumi, kas nepāriet mēnešiem un pat gadiem. Vai – nevar izārstēt nagu sēnīti, jo nagi visu laiku tiek atspiesti. Nāk pēc palīdzības arī aktīvi sportisti, kuri kādu laiku bija iedomājušies, ka zemnagu hematomas pēc katra treniņa ir normāli. Bet tas nav normāli! Proti, kaut kas nav kārtībā ar pēdu vai ar apaviem.

Pēdu pārbaude PODOMETRIJA

Pirmais skrīninga izmeklējums jebkuram, kam radušās neskaidra rakstura sāpes kauliņos, pirkstos, pēdās, jo lielākoties tam pamatā ir nevienmērīgs pēdas noslogojums. Datorizēta podometrijas sistēma sastāv no podometra ar 1024 spiedienjutīgiem elementiem. Izmeklēšanas gaitā var noskaidrot:

• slodzi katrai pēdai (stāvot);
• slodzi priekšējai un mugurējai pēdas daļai;
• pēdas atbalsta laukuma lielumu;
• vidējo slodzi pēdai.

Kas ir LABI apavi?

OBLIGĀTĀS LIETAS

• Nekur nekas nespiež. Ievērots princips, lai paliktu aptuveni 5 milimetrus liela vietiņa no kājas garākā pirksta (pirmā vai otrā, kā nu kuram cilvēkam) līdz kurpes vai zābaka sienai. Nepērc apavus, ja kājas lielais pirksts atduras pret apavu purngalu. Kurpi platumā vēl var par kādu milimetru pastiept, bet garumā –
• ne. Turklāt apavi, kas der, iznēsāsies lēnāk nekā šaurie.
• Apaļš purngals, lai ejot vai skrienot būtu vieta visiem pirkstiem.
• Neliels papēdītis, 3–5 centimetri. Apavi ar papēdi, kas augstāks par 5–6 centimetriem, lai paliek īpašiem gadījumiem, jo tādos visa slodze vairāk balstās uz pēdas priekšējo daļu – uz pirkstiem. Augstie papēži ir izgatavoti no ļoti cieta materiāla, tāpēc katrs solis rada nelielu atsitienu pa visu skeletu. No tā visvairāk cieš mugurkauls un lielās locītavas.
• Zole nedrīkst būt plāna.
• Zolei pirkstu daļā jābūt lokanai. Paņem apavus aiz pirkstu daļas un papēža un mēģini salocīt. Ja apavi saliecas vidū, tātad zole ir par lokanu. Ja ir grūti apavus saliekt, tad uzliec tos ar purngalu uz cieta pamata, turi papēdi un spied uz leju. Ja apavi viegli saliecas, tie ir par lokanu un nenodrošinās pietiekamu atbalstu. Ja apavi saliecas tikai priekšdaļā, tad tie ir pietiekami lokani un spēj nodrošināt atbalstu pēdai.
• Izgatavoti no materiāla, kas ļauj pēdai elpot: tātad āda, korķis, jaunie sintētiskie materiāli – piemēram, GoreTex.
• Kurpju vai zābaku oderei papēža daļā izmantota āda vai speciāls izturīgs materiāls. Parasts audums ātri nodilst un var noberzt papēdi.

VĒRTĪGAS EKSTRAS

Iestrādāta ortopēdiskā zole ar garenvelves kompensāciju – supinatoru, kas izskatās kā delfīnveida pacēlums kurpes vidusdaļā. Tas palīdz saglabāt normālu pēdas anatomiju un pēdas funkcijas. Ideālā variantā supinators izgatavots no cieta materiāla, lai svars to nespētu saspiest. Mīksts supinators pēdu nenotur tik labi, kā vajadzētu.

Papēža daļā iestrādāta tā dēvētā antishock sistēma, kas pēc iespējas samazina triecienu ne tikai uz papēdi, bet arī uz mugurkaula jostas daļu.

INTERESANTI!

Situācija. Sieviete, 50 gadi, skolioze ar kreisās kājas saīsinājumu. Paciente sūdzējās par sāpēm kreisajā pēdā un abos apakšstilbos, ir bijis labā apakšstilba sasitums. Gaitas cikls asimetrisks, klibo.

Ārstēšana. Kājas garuma kompensācija ar ortopēdiskajām zolēm un slinga terapija 2 reizes nedēļā iegurņa pozīcijas sekmēšanai.

Rezultāti pēc 8 nedēļām. Sāpju nav, pašsajūta laba, podometrijas rādītāji praktiski normas robežās.

Zināšanai!

• Pateicoties pēdas saišu aparātam, kauli savstarpēji veido pēdas arkas – garenvelvi un šķērsvelvi.
• Ja mainās saišu elasticitāte, tās vairs nespēj noturēt pēdas kaulus pareizā stāvoklī. Vispirms var izzust šķērsvelve.
• Ja šķērsvelve kļūst plakana, priekšējā pēdas daļa kļūst platāka, veidojas kauliņi, dažādas pirkstu deformācijas.
• Ja pazeminās vai izzūd iekšējā garenvelve, rodas plakanā pēda.
• Ja ādas sabiezējumi veidojas pēdas vidusdaļā zem 2. un 3. pirksta pamatnes, tas liecina par šķērsvelves izlīdzināšanos.
• Ja ādas sabiezējums rodas zem īkšķa un mazā pirkstiņa pamatnes, tad pēdas velve nav deformēta.

Pēda sastāv no

• 26 kauliem,
• 33 locītavām,
• 114 saitēm, kā arī no muskuļiem un cīpslām.