Šķiet, jau pirms septiņiem gadiem vai pat senāk FDA, kas ir ASV galvenais regulators, noteica, ka rutīnā aknu analīzes nevajag veikt. Jo uzskata: ja ALAT rādītājs mazliet pamainās, nav nekādu pierādījumu, ka tas būtiski ietekmē cilvēka veselību un būtu kādi riski.
No otras puses, mēs esam gana piesardzīgi, un arī Eiropas rekomendācijās teikts, ka tomēr katram gadījumam aknu stāvokli monitorēt vajag.
Līdz ar to visiem pacientiem skatāmies arī šo aknu enzīma radītāju ALAT, ja regulāri lieto statīnus. ALAT jānosaka 4–8 nedēļas pēc terapijas sākšanas ar statīniem vai pēc statīnu devas palielināšanas. Bet – neliela ALAT paaugstināšanās nenozīmē, ka jāpārtrauc lietot zāles.
Par to jāsāk domāt tikai tad, ja ALAT līmenis trīs reizes pārsniedz normu (augšējā norma ir 40 U/l) vai ir virs 120 vienībām litrā, tad mēs sākam pievērst uzmanību – kas tas ir un vai varam turpināt statīnu lietošanu, veicam papildu analīzes.
Jāsaprot, ka ALAT rādītājs var paaugstināties arī cita iemesla dēļ.
Reizēm izrādās, ka pacients iepriekšējā vakarā pirms analīžu nodošanas ir iedzēris vairāk alkohola vai arī viņam pakāpeniski pieaudzis svars un tauku daudzums aknās. Manā praksē ir bijuši pat tādi gadījumi, ka pacientam paaugstinās ALAT un izrādās, viņš ir saķēris C hepatītu. Tāpēc ALAT izmaiņas vienmēr norakstīt uz zālēm nedrīkst.
Bioloģiskās sistēmās reti kas ir stabils, vienmēr notiek svārstības, un – jo biežāk mēs pārbaudīsim, jo biežāk uzķersim, ka kādā brīdī kāds rādītājs ir mazliet paaugstināts. Būtiski ir noteikt ALAT arī pirms terapijas uzsākšanas, lai zinām atskaites punktu.