Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Sāpes pakrūtē vai visā vēderā, dienas laikā tās pārvietojušās uz vēdera labo apakšējo daļu, ir slikta dūša, vemšana, temperatūra… Ja ātrie tevi ar šādām klasiskām aklās zarnas iekaisuma pazīmēm būs atveduši uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, visticamāk, tevi uzreiz operēs.
Ja nonāksi slimnīcā novēloti, kad apkārt aklajai zarnai esošajos orgānos jau būs attīstījies iekaisums, ko medicīniski sauc par infiltrātu (apkārtējos audos uzkrājušās asinis un limfa, tomēr vēl nav izveidojies abscess jeb strutains iekaisums), tevi paturēs slimnīcā, un ārsti vispirms centīsies iekaisumu izārstēt ar zālēm. Tu dosies mājās, un tevi pierakstīs uz plānveida aklās zarnas operāciju.
Operācijas dienā
Aklās zarnas operāciju veic vai nu laparoskopiski, caur dažiem maziem caurumiņiem vēderā, vai ar vaļēju griezienu. Tās abas notiek vispārējā narkozē.
Laparoskopijas metode vairāk piemērota gados jaunajiem, jo operācijas laikā vēders jāuzpūš ar oglekļa dioksīdu (CO2), un tas savukārt rada mehānisku spiedienu uz diafragmu, plaušām un sirdi. Jaunam cilvēkam tas nekaitēs, taču gados vecākam šāds spiediens nav vēlams.
Ja tev jau iepriekš bijušas kādas ķirurģiskas iejaukšanās vēderā, tad, neatkarīgi no vecuma, arī šoreiz tiks izdarīta vaļēja grieziena operācija, jo pēc iepriekšējām operācijām var būt saaugumi, kas apgrūtinātu laparoskopiju.
Tā kā aklās zarnas iekaisums ir mikrobu izraisīts, pirms operācijas ārsti tev vēnā ievadīs vienreizēju antibakteriālu zāļu devu. Tas – lai novērstu iespējamās bakteriālās komplikācijas.
Ja ķirurgs operācijas laikā redzēs, ka iekaisums nav izplatījies un nav skarti apkārtējie audi, visticamāk, ar šo vienu zāļu devu būs gana.
Pirms operācijas tu nedrīksti ēst, jo jābūt tukšam kuņģim, lai nerastos komplikācijas narkozes laikā. Parasti operācija ilgst no pusstundas līdz pusotrai stundai.
Pēc operācijas
Ja viss kārtībā – izdevies labi slēgt aklās zarnas stumbru, tad jau pēc narkozes izgulēšanas, kad būsi pamodusies ar skaidru galvu, un ja nebūs slikta dūša un vemšana, drīkstēsi pa malciņam dzert ūdeni. Atsevišķos gadījumos to ievadīs arī caur vēnu. Saņemsi pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus – īpaši, ja operācija bija ar vaļēju griezienu.
Tiklīdz atjaunosies zarnu darbība, par ko liecinās vēdera izeja, būsi atgriezusies pie normas.
Ja tev veikta laparoskopijas operācija, jau pirmajā dienā, kad izgulēta narkoze, tu drīksti droši celties un staigāt. Pirmajā reizē vēlams piecelties no gultas un pasēdēt, lai galva pierod pie vertikāla stāvokļa, un tad vari uzmanīgi aiziet līdz tualetei.
Ja bijusi operācija ar griezienu un esi gados jauna, ņemot vērā pašsajūtu, drīksti sākt kustēties pēc 3–5 stundām. Kustības stimulēs arī zarnu darbību. Nākamajā dienā jau vari brīvi pārvietoties pa nodaļu. Otrajā dienā vēlams sākt uzņemt šķidru pārtiku, piemēram, tumi, buljonu, jogurtu.
Iespējams, ka iekaisuma dēļ vēl jāturpina lietot antibiotikas. Parasti dzer trešās paaudzes cefalosporīnus, pa tabletei tikai vienu reizi dienā – līdz brīdim, kad redzama iekaisuma mazināšanās (aptuveni 3–4 dienas pēc operācijas). Izteikta iekaisuma gadījumā papildus jālieto vēl metronidazols.
Izrakstīšanas dienā
Ja redzams, ka brūces dzīst labi, un nav nekādu komplikāciju – nav strutaina iekaisuma, ir atjaunojusies zarnu darbība (tu normāli apmeklē tualeti), temperatūra arī normāla un iekaisuma rādītāji analīzēs liecina, ka tas mazinās, tu drīksti doties mājās. Parasti tas notiek otrajā vai trešajā dienā pēc operācijas.
Ārsts tev izsniegs izrakstu divos eksemplāros, no kuriem vienu nogādāsi ģimenes ārstam. Ja bijis sastrutojums, kura ārstēšana vēl jāturpina mājās, izrakstīs recepti konkrētām antibiotikām, norādot, cik ilgi tās jālieto.
Pirmā nedēļa un pirmais mēnesis mājās
Par kopšanu
Ja brūce labi dzīst, tad, sākot jau ar trešo dienu, mājās drīksti iet dušā un droši mazgāties, slapināt to – nekas slikts nenotiks. Pēc dušas samirkušo plāksteri gan nomaini pret sausu. Tas vajadzīgs, lai drēbes nesmērējas no brūces un lai brūce netiek kairināta.
Tā kā operācijas laikā (vienalga, kurš operācijas veids) tiek uzliktas šuves, tās pēc 7–10 dienām jānoņem. To var izdarīt ķirurgs tuvākajā medicīnas centrā. Ja ķirurgs atzinis, ka viss kārtībā, otrreiz viņu apmeklēt nevajag.
Kopumā brūces dzīšana ilgst ap trim nedēļām. Protams, ja ir strutainas komplikācijas, dzīšana aizņems vairāk laika un arī no fiziskām aktivitātēm vajadzēs atturēties ilgāk.
Par zālēm
Pret sāpēm pēc operācijas ārsts izraksta kādu nesteroīdu pretiekaisuma līdzekli, piemēram, panadolu vai pamolu. Tikai – tos nevajag lietot ilgstoši, jo šiem medikamentiem ir blaknes, piemēram, nevēlama iedarbība uz kuņģi. Tātad – tiklīdz sāpes izzudušas (tas parasti notiek nedēļas laikā vai pat ātrāk), pārtrauc lietot pretsāpju zāles.
Ja bijis sastrutojums, jālieto ķirurga ieteiktās antibiotikas. Ja no tām rodas komplikācijas, piemēram, caureja, jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Papildus dzer labo baktēriju preparātus, biolakto, biokefīru, centies lietot mazāk cukura, kas ir barotne vēdera sliktajai mikroflorai.
Par režīmu
Ja bijusi vaļēja grieziena operācija, ar straujām fiziskām aktivitātēm vai smagu fizisku darbu vismaz mēnesi ir jāpiebremzē. Ja esi gados, sevis saudzēšanas režīms var būt arī divus mēnešus ilgs. Citādi kustību ziņā nav nekādu ierobežojumu.
Ja bijusi laparoskopiska operācija, brīvas kustības atļautas jau nedēļu pēc tās, un, ja darbs nav fiziski smags, vari pat atgriezties darbā.
Divas trīs nedēļas pēc aklās zarnas operācijas nedrīkst iet pirtī un karstā vannā, jo sildīšana var pastiprināt iekaisumu un izraisīt ārējas strutainas komplikācijas.
Jāseko, lai regulāri iziet vēders, un neēd to, no kā vēders pūšas.
Piemēram, svaigi augļi un dārzeņi ir labi veselam vēderam, bet ne operētam, jo cilvēka organisms šķiedrvielas nesagremo.
Tāpēc dārzeņus, lūdzu, sautē, tvaicē vai vāri zupā. Arī no maizes kādu laiku atturies, un vispār uzturam jābūt vieglam, kā arī daudz jādzer tīrs ūdens. Pēc tam, kad viss pilnībā sadzīs, varēsi ēst to pašu, ko agrāk.
Sliktākais scenārijs – pēcoperācijas komplikācijas
- Brūces sastrutojums.
Pirmās pazīmes: pieaugošas sāpes brūces rajonā, pietūkums, veidojumi, kurus var sajust, paspaidot vēderu, un temperatūras paaugstināšanās.
Ko darīt? Jāvēršas pie ģimenes ārsta vai arī pie ķirurga, kurš operēja aklo zarnu. Parasti slimnīcā strādājošajiem ārstiem ir arī ambulatorās pieņemšanas stundas. Ārsts ārstnieciski sakops brūci. Varbūt ieteiks kādas papildu analīzes vai ultrasonogrāfiju. Tā kā sastrutojusi brūce tiek ārstēta vaļēja, pēc sadzīšanas tā vairs neizskatīsies tik labi kā normāli sadzijusi brūce. - Strutains abscess vēdera iekšpusē.
Pazīmes: paaugstināta temperatūra un sāpes ne tikai brūces rajonā, bet arī citur vēdera dobumā. Iespējama slikta dūša vai pat vemšana un vēdera izejas traucējumi.
Ko darīt? Labāk sauc neatliekamo palīdzību, jo, nokļūstot slimnīcas uzņemšanas nodaļā, būs pieejami visi izmeklējumi un analīzes, tas nozīmē, ka ātrāk tiksi pie diagnozes un līdz ar to arī ārstēšanas.
Tiesa, šādas komplikācijas biežāk rodas, ja bijis aklās zarnas plīsums jau ar peritonītu (vēderplēves iekaisumu), bet tādā gadījumā tevi neviens no slimnīcas trešajā dienā neizlaidīs. Tāpēc, par laimi, pēc izrakstīšanas no slimnīcas šādas vēlīnas komplikācijas parādās reti. - Abscess mazajā iegurnī.
Raksturīgākā pazīme: vēdera izejas traucējumi – caureja vai tenesms, kad rodas gribēšana iet uz tualeti, bet tur nekas nenotiek. Protams, būs arī sāpes un temperatūra.
Ko darīt? Noteikti pie ķirurga! - Saaugumi.
Jo lielāks bijis iekaisums, jo lielāka iespējamība, ka tie rodas. Tad var attīstīties zarnu nosprostojums, aizsprostojums jeb ileuss. Šāda komplikācija mēdz būt gan uzreiz pēc operācijas, gan var attīstīties vēlāk, kad esi jau mājās un atsākusi normāli ēst. Saaugumi var likt par sevi manīt pat vairākus gadus pēc operācijas.
Ko darīt? Doties pie ķirurga. Visticamāk, būs nepieciešama atkārtota vēdera dobuma operācija.
