Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
1
-
– Tagad daudzi klepo, piemeties bronhīts. Bet – vai ir kāds sakars bronhītam ar bronhiālo astmu? Turklāt lasīju, ka sievietēm ir mazākas plaušas un šaurāki bronhi nekā vīriešiem, tāpēc viņām rodas lielākas elpceļu problēmas nekā vīriešiem.
– Gan bronhītam, gan bronhiālajai astmai tiešām ir daudz kopēja. Abos gadījumos tas ir iekaisums bronhos, taču – pie bronhiālās astmas ir arī bronhu muskulatūras saraušanās, kas klīniski izpaužas kā elpas trūkums. Tāpat saslimšana ar bronhītu diemžēl var beigties ar astmu. Piemēram, pēc vīrusu infekcijām, kas pie mums Latvijā sāk plosīties rudenī un ziemā.
Ja bronhīta dēļ klepus turas vien kādas pāris nedēļas, uztraukumam nevajadzētu būt, taču, ja tas pieturas ilgāk un pievienojas arī elpas trūkums, – tas jau varētu liecināt par bronhiālās astmas sākumu.
Citi lasa
Jāpievērš uzmanība arī tad, ja šādi simptomi atkārtojas vairākas reizes sezonā un vairākus mēnešus.
Astma nav vienreizējs iekaisums, bronhīts vai kas tamlīdzīgs. Kā agrāk uzskatīja – tikai bronhu spazmas, ko ārstēja vienīgi ar bronhus paplašinošiem līdzekļiem. Kad pacienta dzīvība bija briesmās, veda uz slimnīcu, kur centās viņu glābt… Mūsdienās astmu uzskata par hronisku elpceļu iekaisumu – uzsvaru es lieku tieši uz vārdu hronisks –, un to ārstē ar pretiekaisuma medikamentiem.
Bet plaušu tilpums, protams, vīriešiem ir lielāks salīdzinājumā ar sievietēm, tomēr nedomāju, ka daiļā dzimuma fizioloģijas dēļ viņām ir lielākas problēmas ar elpceļiem. Pēc savas prakses redzu, ka ar astmu slimojošu sieviešu un vīriešu skaits nemaz tik ļoti neatšķiras.
– Tomēr piederība konkrētam dzimumam iezīmē vairākas raksturīgas tendences…
– Jā. Piemēram, līdz pubertātes vecumam zēni vairāk slimo ar bronhiālo astmu, bet no četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecuma – meitenes. Izveidojas tādas kā šķēres, kā bija līdz tam, un kā – pēc tam.
Otrs vecuma posms, kad atkal vairāk sāk slimot sievietes, ir ap gadiem piecdesmit, kad viņu organismā notiek dramatiskas hormonālas pārmaiņas un svārstības… Kāpēc tā? Jo, tuvojoties menopauzei, samazinās estrogēnu un palielinās vīrišķo hormonu daudzums, un līdz ar to paaugstinās bronhu reaktivitāte. Tas nav nekāds noslēpums, ka mūsu reproduktīvie hormoni – estrogēni un progesteroni – ietekmē to, kā uzvedas bronhu sienu gludās muskuļšūnas. Tiek uzskatīts, ka tie arī, iespējams, modificē alerģisku iekaisumu elpceļos.
Sievietēm arī astmas simptomu paasinājumi pirms mēnešreizēm saistīti ar to, ka viņu organismā tajā brīdī samazinās estrogēnu daudzums.
– Tātad – ja viņai ir tendence uz elpošanas traucējumiem vai jau diagnosticēta astma, katru reizi pirms mēnešreizēm būs astmas paasinājums?
– Jā, tā var būt. Tomēr, ja sieviete lietos medikamentus tādā devā, kādā ārsts tos būs nozīmējis, problēmām nevajadzētu būt, jo astma tiks kontrolēta.
– Un kā ir ar tām, kuras gaida bērniņu, – viņām arī kļūst sliktāk? Un kā ar mazulīti, ko sieviete gaida?
– Tik traki nav. Vienai trešdaļai grūtnieču ar astmu nekas nemainās – slimība, kā bija noritējusi, tā norit, un nekādas pasliktināšanās nav. Vienai trešdaļai veselības stāvoklis pat uzlabojas – astma noris vieglāk. Tomēr vēl vienai trešdaļai topošo māmiņu tiešām kļūst sliktāk. Viņām jāsāk lietot lielākas medikamentu devas nekā pirms grūtniecības. To, kāpēc tā notiek, ne vienmēr var izskaidrot, bet tā tas ir.
Ja jaunā sieviete astmu neārstē, cieš no elpas trūkuma, arī bērniņam tas ir slikti. Piemēram, viņam var būt mazāks svars, kaut kādas veselības problēmas…
Tāpēc pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka astmas pacientēm grūtniecēm jāpārtrauc ārstēšanās. Nē – tieši pretēji – viņām jāturpina lietot atbilstošas medikamentu devas. Citādi paasinājuma gadījumā būs spiestas ķerties ne tikai pie inhalējamo kortikosteroīdu medikamentu lietošanas, bet šos hormonus dzert arī tabletēs. Un tas tiešām organismam ir daudz kaitīgāk nekā pastāvīgi lietotas nelielas medikamentu devas inhalācijās.
Varbūt pietiek, ja topošā māmiņa inhalē nehormonālu astmas terapiju – salbutamolu, recepšu līdzekli bronhu spazmu noņemšanai. Protams, jāsakārto arī savs dienas režīms. Tas pats attiecas arī uz sievietēm, kas nav bērniņa gaidībās, bet piedzīvo bronhu spazmas pēc fiziskas slodzes vai pie emocijām, vai kam no rītiem ir klepus. Tomēr – ja salbutamols spazmu noņemšanai jālieto vairāk nekā divas reizes nedēļā, tad astmas kontrole nav pietiekama un vajadzīgi pretiekaisuma medikamenti.
– Bronhiālā astma pēkšņi var uzkrist kā sniega lavīna uz galvas – sieviete izkāpj no autobusa un pirmo reizi dzīvē piedzīvo nopietnu elpas trūkumu…
– Tas tiešām tā ir, ka ar astmu var saslimt jebkurā vecumā – gan ļoti agrīni, gan cienījamos gados. Tā pēkšņi var izpausties jebkurā situācijā, arī kā minētajā gadījumā, kad no silta, pieelpota autobusa sieviete izkāpusi ārā aukstumā – auksts gaiss ir astmas lēkmi provocējošs faktors.
Tiem, kam astma sākusies bērnībā, nereti tā turpinās visu dzīvi, jo bronhos visu laiku ir iekaisums, kas jāārstē.
Bet – var būt arī tā, ka bērnībā slimots ar astmu, pēc tam ļoti ilgu laiku bijis remisijas periods, kad slimība nav likusi par sevi manīt, un tad atkal kādā brīdī atsākas elpas trūkuma lēkmes. Astmu pilnībā nav iespējams izārstēt, ne jau velti, kā minēju, to uzskata par hronisku saslimšanu…
– Kas vēl bez aukstuma var izprovocēt astmas lēkmes?
– Tajās varam iedzīvoties pēc dažādiem provocējošiem faktoriem – pārslimotas vīrusu infekcijas, plaušu karsoņa, nonākot saskarē ar kairinātājiem vai alergēniem. Piemēram, pūkainiem mājas mīluļiem, no kuriem negribas atteikties, mājas kopšanas laikā ieelpotiem putekļiem un putekļu ērcītēm, veļas pulvera, tabakas dūmiem… Pie vainas var būt arī kaitīgi faktori darbā, lielas pārslodzes un stress. Vēl lielā mērā to, vai cilvēks saslims ar bronhiālo astmu vai ne, nosaka gēni.
Viss, kas izprovocē klepu un beigās arī elpas trūkumu, kad jāķeras pie glābjošā inhalatora lietošanas, norāda, ka bronhos ir iekaisums, un tāpēc arī rodas šāda reakcija uz kairinātāju vai alergēnu. Tieši elpas trūkuma lēkmes, ko izraisa savā ceļā satikti kairinātāji vai alergēni, vislabāk raksturo astmu.
– Ja, no rīta pamostoties, krūtis pilnas ar krēpām un tikai pēc kārtīgas izklepošanās rodas sajūta, ka atkal var brīvi elpot…
– Tas vairāk izskatās pēc smēķētāja bronhīta vai bronhektātiskās slimības, kas var rasties pēc pārslimota plaušu vai pleiras iekaisuma. Vai arī gadījumos, kad ir iekaisumi bronhu sienās, piemēram, hronisks bronhīts. Arī pie aizdegunes tecēšanas sindroma no rītiem var būt klepus ar krēpām. Ar astmu slimojošai sievietei, nesmēķētājai, kam nav šādu veselības problēmu, diez vai no rītiem būs tik daudz krēpu. Klepus lēkmes kā astmas simptoms biežāk ir pat sausas un kairinošas.
– Bet, kā zināt, vai nav vainīga sirds mazspēja – tā taču arī saistīta ar izteiktu elpas trūkumu?
– Tāpēc jānāk pie ārsta, kas palīdzēs atšķirt, vai tā ir sirds vai plaušu problēma. Sevišķi vecumā, kad var būt slimas gan plaušas, gan sirds, vienmēr pastāv diferenciāldiagnostika – un parasti sāk ar sirds pārbaudi. Tikai pēc tam veic arī elpošanas izmeklējumu. Tas parāda, vai bronhi ir sašaurinājušies vai nav.
Bronhiālās astmas gadījumā ir grūti gan ieelpot, gan izelpot, un no krūtīm, bronhiem stiprāk sašaurinoties, arī dzirdama tāda kā čīkstoša, pīkstoša skaņa. It kā treneris pūstu svilpītē.
Astmas simptoms – elpas trūkums – nereti pāriet pats no sevis, ja sieviete apstājas, iziet ārā, mierīgi atpūšas, vai arī viņai jālieto glābējinhalators, kas ātri – divu trīs minūšu laikā – samazina elpas trūkumu.
Ir arī specifiskāks astmas simptoms – lēkmjveidīgs klepus. Tādā gadījumā iepriekš minētie kairinātāji, alergēni izraisa nevis elpas trūkumu, bet lēkmjveidīgu klepu. Par astmu var liecināt arī sūdzības par smaguma sajūtu krūtīs, par it kā apstīpotu krūškurvi. Tātad – simptomi var būt ļoti dažādi, un ārstam jāieklausās jebkurās pacienta sūdzībās.
– Kādi izmeklējumi palīdz diagnosticēt bronhiālo astmu?
– Galvenais ir pacienta anamnēze – izjautāšana, paklausīšanās, vai plaušās dzirdami raksturīgie sausie trokšņi. Protams, arī spirometrija jeb elpošanas tests, kas parāda, cik daudz gaisa izplūst caur elpceļiem noteiktā laika periodā, vai elpceļi ir sašaurinājušies – tas jau norāda uz bronhiālo astmu. Veicam arī tā saucamo bronhu paplašināšanas testu – dodam ieelpot bronhodilatoru jeb glābējmedikamentu (salbutamolu) un pēc tam vēlreiz ar spirometrijas palīdzību pārliecināmies, vai zāles palīdzēja. Sievietei, kas ļoti ilgi sadzīvojusi ar neārstētu iekaisumu, bronhi uzreiz var arī nepaplašināties.
– Un ko tad?
– Tad viņai vispirms būs jāsāk ārstēties. Pēc tam vēlreiz veiksim elptestu, lai pārliecinātos, par cik procentiem medikaments uzlabojis elpošanas funkciju. Asins analīzēs īpašu rādītāju nebūs, jo ne vienmēr astmas iemesls ir alerģisks iekaisums. Tikai piecdesmit procentos gadījumu varam runāt par astmu un alerģiju, pārējie būs citu iemeslu dēļ, un līdz ar to analīzes var neko neparādīt.
Pārbaudām arī uz alerģijām ar dūriena testu, tas – lai mēģinātu noteikt alergēnus. Nepieciešams veikt plaušu rentgenu – lai ir pārliecība, ka nepalaižam garām kādas citas plaušu saslimšanas, jo, kā zināms, slimības var kombinēties. Parasti astmas pacientēm rentgena attēlā nav redzamas izmaiņas, izņemot situācijas, ja slimības simptomi ilgstoši nav bijuši ārstēti. Tad redzēsim tādus kā uzpūtušos, caurspīdīgākus plaušu audus.
– Esmu dzirdējusi, ka viena un tā paša elptesta rezultātus ārsti interpretē dažādi – viens uzreiz izraksta hormonu inhalatorus, bet cits saka: nē, to lietošana pagaidām nav nepieciešama.
– Ja izmeklējot plaušās dzirdami trokšņi un elpošanā ir izmaiņas, tad – ko vēl gaidīt? Manuprāt, tad jāārstē. Ja sieviete atnāk ar augstu asinsspiedienu, ārsts taču arī negaida, kad tas uzkāps vēl augstāk. Jo ātrāk sāk ārstēšanu, jo labāk – ilgstoši neārstēts iekaisums var novest pie rētaudu veidošanās bronhos, un ar laiku tos vairs ne ar kādiem medikamentiem nevarēs dabūt vaļā. Tad elpošanas rādītāji visu laiku būs slikti.
Jāteic, ka ir arī astmas pacientes, kurām ir simptomi, klepus lēkmes, bet elptesta rādītāji normāli… Tā ka lielāka nozīme ir sūdzībām.
Tiesa, arī ģenētiski noteikts, ka viena sieviete ar astmu saslims vieglākā formā un fibrozes tik ātri neattīstīsies, bet citai tās attīstīsies ātrāk un intensīvāk, ātrāk arī tiks zaudēta plaušu funkcija. Tad gan vairs nevarēsi darīt to, ko gribēsi, jo tev trūks elpas. Apmēram pieciem līdz desmit procentiem astmas pacientu tiešām ir grūti kontrolēt astmu – vari dot, kādus medikamentus gribi, plaušu funkcija ir slikta, un viss. Tomēr jebkurā gadījumā ārstēšana vajadzīga, lai slimība tiktu labāk kontrolēta un organisms vairs tik viegli nereaģētu uz kairinājumiem. Un, ja kairinājums vairs nav tik liels, arī inhalējamo medikamentu devas var lietot mazākas…
– Vārds kontrolēta uzreiz atsauc atmiņā biļešu kontroli sabiedriskajā transportā – vai nu tev tā biļete ir, vai nav. Ko ārsta izpratnē nozīmē kontrolēta astma?
– Hroniskas norises astma skaitās kontrolēta, ja uz ārstēšanas fona glābjošais inhalators salbutamols nav jālieto biežāk par divām reizēm nedēļā, nav astmas simptomu, naktīs var mierīgi gulēt, veikt ikdienas aktivitātes bez elpas trūkuma lēkmēm. Ja glābējmedikaments vajadzīgs katru dienu, jo trūkst elpas, arī naktīs tāpēc nevar gulēt, – astma noteikti nav kontrolēta. Tātad – saņemtā ārstēšana nav pietiekama. Tad vai nu jāpievieno vēl kāds medikaments, vai jāpaaugstina devas.
Katrai sievietei arī var būt citāda atbildes reakcija uz kortikosteroīdiem, kas ir inhalējamo medikamentu pamatā, – vienai šī jutība var būt lielāka, citai – mazāka, bet smēķētājām noteikti ārstējošās devas būs vajadzīgas pat divas reizes lielākas, jo viņām kortikosteroīdu receptoru jutība samazinās.
– Vēl viens lielisks arguments par labu smēķēšanas atmešanai! Tomēr tik un tā kortikosteroīdu lietošana šķiet biedējoša, arī resnākas negribam būt…
– Agrāk, kad tādu inhalatoru nemaz nebija, tika lietoti hormoni tabletēs, kurās, protams, devas ir daudz lielākas, bieži vien ir arī dažādi blakusefekti. Citu iespēju nebija: vai nu smoc nost, vai lieto tabletes. Tāpēc mums zemapziņā iesakņojušās bailes no hormonterapijas.
Patiesībā, kopš ir inhalatori, ieelpojamās devas, īpaši mazās un vidējās, ļoti minimāli ietekmē organismu. Jo inhalācijas laikā mēs ieelpojam medikamenta mikrogramus, tikai trīsdesmit procentus no devas, pārējais paliek mutē, ko aicinām uzreiz izskalot ar ūdeni un izspļaut ārā. Protams, bailes un nedrošība ir, un sievietes saka: «Es vēl lietoju vairogdziedzera hormonus, un ginekoloģe man izrakstīja hormonus…», bet tie nesummējas.
Ir bijuši arī ilgstoši pētījumi par kortikosteroīdiem, un tajos pierādīts, ka tie neizraisa būtiskas izmaiņas, un nekontrolēta astma ir daudz sliktāka.
Māmiņām arī nevajadzētu baidīties sava bērna astmu ārstēt ar inhalatoriem, jo tas viņam ļauj būt aktīvam.
Ar laiku, bērnam izaugot, tos, visticamāk, nemaz nevajadzēs lietot. Daudz sliktāk, ja mazajam astma netiks ārstēta.
– Bet kā tad ar pieņemšanos svarā?
– Tas ir ļoti individuāli… Man ir arī pacientes – jaunas, slaidas un smukas sievietes, kurām nav neviena lieka kilograma un kuras jau kopš bērnības lieto inhalatorus. Mums jau vienmēr patīk uz kaut ko norakstīt sava svara problēmas, bet šis nebūs tas gadījums. Liela nozīme ir ēšanas paradumiem un kustīgumam.
Starp citu, dūšīgām sievietēm var nākties lietot lielākas medikamentu devas un arī tabletes. Tad gan svars var vēl vairāk pieaugt, bet citādi, ieelpojot vienā reizē tikai 80–200 mikrogramus medikamenta, tam nevajadzētu ietekmēt svaru. Kā jau norādīju, to pierāda arī šo medikamentu ilgstošie pētījumi.
Ja pareizi ārstēsies, tad astma var arī norimt, un zāles vairs nevajadzēs.
– Par pareizu inhalatoru lietošanu – kāpēc ir tik svarīgi uzreiz izskalot muti?
– Caur mutes gļotādu viss ļoti ātri uzsūcas. Tātad jāizskalo, lai nekas lieks neuzsūktos, kā arī lai inhalējamie hormoni neizmainītu mutes dobuma vidi un tur neieviestos sēnītes. Inhalatoros ir klāt arī ļoti daudz cukura un nesējvielu, tāpēc skalošana palīdz atbrīvoties no to radītās nepatīkamās saldās garšas mutē.
Var arī iztīrīt zobus, lai no zālēm nekas nepaliek mutē. Sievietes tā arī dara – no rīta paēd brokastis, tad lieto inhalatoru un aiziet izskalot muti un iztīrīt zobus. Ieteicams to izskalot pilnīgi pēc visu inhalatoru, arī tā saucamo glābjošo, lietošanas.
– Tomēr mutes skalošana nenovērš to, ka medikaments ieelpojot nokļūst arī uz balss saitēm. Rezultātā varam iedzīvoties balss aizsmakumā, balss saišu vājumā, arī sēnīšu infekcijā uz tām…
– Tie ir steroīdo medikamentu blakusefekti, ar ko jārēķinās, tomēr ikdienā nemaz tik bieži nenākas sastapties ar tiem. Blakusefekti gadās biežāk, ja nākas lietot dozētos, nevis pulverveida inhalatorus, un ja medikamentu devas ir augstākas. Tādas sekas var būt pēc gandrīz visu inhalējamo steroīdu iepūšanas, tomēr parasti nav raksturīgas bronhodilatoriem – glābējmedikamentiem, ko ieelpo bronhu paplašināšanai.
Protams, ja sācies balss aizsmakums vai sēnīšu infekcija, jānāk pie ārsta. Patiesībā varbūt astmas pacientei nepatīkamās problēmas ar balsi radījis atvilnis, kad kuņģa skābe uzlēkusi līdz kaklam.
– Pirms kāda laika bija liels tracis, ka oriģinālo pretastmas inhalatoru vietā ienāk tā saucamie ģenēriskie medikamenti. Vai šobrīd situācija ir daudzmaz normalizējusies?
– Mums, ārstiem, vislielākās bažas radīja tas, ka ienāca ļoti dažādas inhalējamās ierīces un pacientam, aizejot uz aptieku ar izrakstītā medikamenta recepti, iedos nevis to ierīci, ar kuru viņu kabinetā esam apmācījuši rīkoties, bet citu. Nemākot ar to rīkoties, cilvēks var nesaņemt medikamentu tik, cik tas ir vajadzīgs, un arī nauda lieki iztērēta. Protams, oriģinālpreparāti arī ir vairāk pētīti un drošāki nekā to atdarinājumi jeb ģenēriķi.
Redziet, cik daudz un dažādas ir šīs ierīces – šeit ir ar lentīti, kas jāpārdur un tad jāieelpo, citā ir pulverītis, vēl citā – kapsuliņas, kas jāiespiež un tad jāieelpo. Katrai ir savas labās un arī sliktās puses, tomēr nav tā, ka šobrīd nevarētu piemeklēt katram atbilstošāko un apmācīt ar to rīkoties. Par efektīvākajiem tiek uzskatīti pulverveida inhalatori, bet, ja sieviete man sūdzas, ka tas viņai nepatīk, kaitina, tad mainām uz gāzveida vai tādu, kur var redzēt, ka medikaments reāli tiek ieelpots.
Tāpat ir ierīces, kur iespējamas trīs devas, sākot no mazas, vidējas un beidzot ar lielu devu. Ir inhalatori, kuriem paši var palielināt devu, palielinot inhalāciju skaitu, piemēram, parasti var lietot vienu inhalāciju divas reizes dienā, bet, ja kļūst sliktāk, tad lieto divas inhalācijas divas reizes dienā. Savukārt, ja ir labi, tad devu var samazināt līdz minimālajai.
Jaunākās paaudzes medikamentu vidū ir arī tādi, ko var inhalēt vienu reizi dienā, kā arī vienā ierīcē uzreiz ir divi medikamenti – gan bronhu paplašinātājs, gan pretiekaisuma līdzeklis. Tas ļauj izmantot mazākas hormonu devas. Tātad – šādi inhalatori ir pacientam draudzīgāki.
– Ja gadu esat veiksmīgi ārstējusi savu pacienti, viņai visu šo laiku bijis labi un mierīgi, vai tad atļaujaties pateikt: varbūt pamēģinām pārtraukt ārstēšanu?
– Jā, bet ar norunu – ja atkal kaut kas sāksies, nākt šurp un turpināt ārstēties. Diemžēl ir gadījumi, kad gadu bijis ļoti labi, bet divas nedēļas vai mēnesi pēc tam, kad pārtraukta inhalāciju lietošana, sieviete klauvē pie durvīm un saka: «Atsāksim ārstēšanos, jo atkal ir elpas trūkums un klepus.» Cita savukārt visu vasaru var iztikt bez inhalatora, taču rudenī saslimst ar vīrusinfekciju, un… viss atkal sākas no jauna. Tāpēc savām pacientēm saku – sāciet rudenī atkal lietot inhalatorus, negaidiet nekādus brīnumus. Vienkārši ar astmu tāpat kā ar jebkuru citu hronisku slimību jāiemācās sadzīvot.
Tas PATIKS taviem bronhiem:
- Ja apmeklēsi sāls istabu. Sāls jonu ieelpošana attīra, mitrina un nomierina elpceļu gļotādu, stabilizē nervu sistēmu un uzlabo vielmaiņu.
- Ja tavās mājās nebūs pelējuma un pārāk liela mitruma. Neaizmirsti vēdināt telpas, īpaši, ja dzīvo renovētā mājā, kur nav labas ventilācijas.
- Ja ikdienā izvairīsies no kairinātājiem vai alergēniem. Piemēram, veļas pulvera vietā izvēlies šķidro mazgāšanas līdzekli.
- Ja sabalansēsi darba un atpūtas režīmu. Nepietiekama atpūta var provocēt astmu.
- Ja samazināsi sāls daudzumu uzturā. Sāls organismā uztur iekaisumu, jo aiztur šķidrumu.
- Ja pievērsīsies veselīgam uzturam. Ik dienas apēsts ābols, ar C vitamīnu bagāts auglis, burkāni, kafija, rīta putrai piebērtas samaltas linsēklas uzlabos elpceļu funkciju.
- Ja būsi fiziski aktīva. Fiziskās aktivitātes mazina iekaisuma rādītājus organismā, tajā skaitā elpceļos.
- Ja tu nesmēķēsi. Tabakas dūmu toksiskās un kancerogēnās vielas bronhos uztur pastāvīgu hronisku iekaisumu, kas noved pie sīko elpceļu sašaurināšanās.
