Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Sāpes plecos daudzi no mums jau uzskata par normu. Šīm sāpēm cilvēki vairs nepievērš lielu uzmanību un sarunā ar fizioterapeitu to piemin tikai kā – starp citu, man sāp arī sprands. Tomēr tas nav nekāds starp citu – problēma var būt samērā nopietna.
Sāpes sprandā bieži ierobežo kakla kustības, ikdienā radot patstāvīgu diskomfortu. Dažkārt tās var kombinēties ar galvas sāpēm, acu, ausu sāpēm, sāpēm krūškurvī, sirds apvidū, kā arī sāpēm plecos. Dažkārt galvassāpes vai citas iepriekšminētās sāpes var kļūt pat spēcīgākas par spranda sāpēm. Ar tām var būt saistīts arī reibonis, neskaidra galva, zvanīšana ausīs, krakšķoša skaņa, pagriežot galvu, un citas sūdzības.
Sāpes sprandā var rasties no traumas, tomēr visbiežāk sāpes sprandā un plecu joslas daļā parādās triju iemeslu dēļ. Lai no tām atbrīvotos, pirmām kārtām ir svarīgi noteikt, no kurienes sāpes rodas.
- Neergonomiska ikdienas poza, ilgi sēžot pie datora uz nepiemērota krēsla vai nepareizā ķermeņa pozā. Šādā situācijā kakla mugurpuses muskuļi tiek papildus noslogoti, un tajos var veidoties muskuļu saspringums, kas savukārt var izraisīt muskuļu sāpes. Darba vieta jāpiemēro katram individuāli. Diemžēl vairumam galdu ir fiksēts augstums, tādēļ tos nevar pielāgot savām vajadzībām. Ja ir krēsls ar regulējamu augstumu, maini to, lai rokas būtu pozīcijā, kas ļauj ērti darboties ar klaviatūru.
Svarīgi izvēlēties arī pareizu krēslu. Lai iegūtu labu jostasvietas atbalstu, krēsla sēžamajai daļai un muguras atbalstam ir jābūt atdalītiem, lai sēžamvietu varētu aizvirzīt mazliet atpakaļ. Muguras atbalstam ir jābūt pietiekami augstam un garam, lai mugura tiktu atbalstīta, sākot no jostas vietas vidus līdz pat lāpstiņām. Līka mugura, jau sākot no jostas daļas, ir izplatīts iemesls spranda sāpēm. - Darbs, kur tiek nodarbināta pārsvarā viena muskuļu grupa, kas līdz ar to tiek pārslogota. Ikdienā vēlams ilgstoši neatrasties vienā pozā un neveikt viena veida kustības – ķermenim patīk dažādība! Ja tomēr darbs jāpadara, katras 20–30 minūtes jāietur pāris minūšu pauze. Otrs variants: manīt kustības ik pēc 5–10 minūtēm.
- Viens no iemesliem, kas nereti veicina spranda sāpes, ir stress. Atbrīvojoties no stresa, nereti pazūd (vai vismaz mazinās) arī sāpes sprandā. Pēdējos gados pasaulē (arī Latvijā) ievērojami palielinājusies interese par meditāciju. Saka, ka atrasties meditatīvā stāvoklī nozīmē dzirdēt un saprast sevi. Nereti pat miera stāvoklī pamatīgi noslogojam savu prātu, domājam dažādas domas, risinām problēmas un mūsu smadzenes neatpūšas.
Sasprindzis prāts nozīmē arī saspringušu ķermeni. Ilgstoši sasprindzināta muskulatūra bloķē normālu enerģijas plūsmu ķermenī, veidojas enerģijas bloki, tiek traucēta dabiskās enerģijas padeve iekšējiem orgāniem. Ja mākam atslābināt savu muskulatūru, pamazām atslābinās arī domas. Un otrādi. Meditācijas laikā tiek praktizēta elpošana, un tā ļoti tieši ietekmē plecu saspringšanu.
Primārais elpošanas muskulis ir diafragma. Ja tā ir saspringta, tad elpojot pieslēdzas elpošanas palīgmuskuļi – kakla un plecu joslas muskuļi –, un tie ar laiku tiek pārslogoti. Veic elpošanas vingrojumus, lai atbrīvotu diafragmu un mazinātu slodzi pleciem. Elpošanai ir jānotiek caur vēderu; ja elpošanas laikā kustas pleci, tad elpošana nav pareiza. Veic pavisam vienkāršu elpošanas vingrinājums, lai atbrīvotu diafragmu! Uzliec rokas uz vēdera un caur degunu veic ieelpu, mēģini piepūst vēderu. Ar rokām sajūti, kā gaiss ieplūst vēderā. Izelpu veic caur muti un ļauj vēderam ieplakt. Šādas ieelpas un izelpas atkārto vismaz 30 reižu un sajūti, kā mainās ķermenis.
15 minūtes dienā
Spranda saspringums mazina koncentrēšanās, domāšanas un atmiņas spējas, kā arī darbaspējas kopumā. Pavingrojot kaut tikai 15 minūtes dienā, tiek palielināta ķermeņa jauda – redzēsi, būs vairāk enerģijas un paveiksi vairāk! Lai atbrīvotu sprandu, jāveic gan stiprinošie vingrojumi, gan stiepšanās. To ieteicams darīt divas reizes nedēļā pa 30–40 minūtēm. Vingrojumi jāveic regulāri, sevišķi, ja esi pakļauts statiskam biroja darbam, stresam un vienveidīgām ikdienas kustībām.
3 svarīgi jautājumi
- Vai gulēšanas poza ietekmē spranda sāpes?
Nakts miers ir svarīgs, lai ķermenis atjaunotos, un tas var palīdzēt arī spranda sāpju kliedēšanai. Svarīgs ir spilvena augstums – tam ir jānodrošina neitrāla, atslābināta kakla pozīcija. Gulēšanas pozīcijas ir dažādas, un katrs pielāgo spilvenu savai gulēšanas pozai. Tiem, kas biežāk guļ uz muguras, jāizvēlas neliels spilvens, lai kakls atrastos brīvi. Tiem, kas guļ uz sāna, spilvena augstums būs pleca platumā, lai kakls ieņemtu neitrālu, atslābinātu pozīciju. Starp citu, ja, guļot uz sāna, augšējā kāja iet pāri apakšējai, vēlams zem augšējās kājas ceļgala palikt spilvenu, šādi iegurnim nodrošinot pareizu stāvokli.
- Kā zināt, kad stīvs kakls jau ir nopietna problēma?
Stīvs kakls var būt kaitinošs, taču uzreiz nav iemesls panikai. Tomēr ir reizes, kad pie speciālista jāvēršas ar steigu. Kā atšķirt? Galvenais ir vērot, vai ir simptomi, kas papildina savilktā spranda sāpes. Ja papildus sprandas sāpēm parādās roku un pirkstu tirpšana, izteikts nespēks rokās vai asas sāpes, griežot galvu, – pie speciālista jāvēršas pēc iespējas ātrāk. Arī tad, ja paša spēkiem neizdodas risināt sāpīgo vai stīvo spranda problēmu, labāk konsultēties ar speciālistu. Ja ir nelielas sūdzības, noteikti jāsāk ar kakla muskuļu stiepšanu pēc tam, kad ilgstoši sēdēts vai darīts saspringts darbs.
- Vai masāža palīdz atbrīvoties no sāpēm sprandā?
Masāža ir cīņa ar sekām. Saspringumu var izmasēt, bet vājums plecu joslā saglabāsies, tāpēc paralēli masāžai jāstiprina plecu joslas muskulatūra. Vingrošanas sniegto uzlabojumu iespējams sajust pēc pirmās reizes.
- Nogulies uz vēdera, ar apļveida kustībām kustini rokas.
- Izpildi vingrojumus, kas veicina lāpstiņu kustības dažādos virzienos.
- Vingrojumi veicami gan sēdus pozīcijā, gan guļus – var atrast sev tīkamāku un ērtāku veidu.
- Svarīgi izkustināt rokas un plecus pilnā kustības amplitūdā.
