Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā lai zina, ka patiešām vainīgs sejas nervs? Vai to nav viegli sajaukt ar trīszaru nerva iekaisumu vai insultu?
Jau pats sejas nerva jeb nervus facialis nosaukums liecina, ka tas inervē seju. Nerva sākums – nervu šūnu sakopojums jeb kodols – atrodas galvas smadzeņu daļā, ko dēvē par smadzeņu tiltu. Tad nervs iet uz auss pusi, nonāk galvaskausa bedrē starp smadzenīšu puslodi un šo pašu tiltu.
Šajā bedrē atrodas arī dzirdes un līdzsvara nervs, un vēl tur ir nervs, kas atvelk acs ābolu uz sāniem.
Tālāk sejas nervs ieiet galvaskausā speciālā kanālā, kas atrodas tuvu vidusauss struktūrām. Izejot no šā kanāla, sejas nervs sazarojas pa seju uz sejas muskuļiem, nodrošinot to darbību. Šis nervs neatbild par košanas muskuļu darbību, nesatur jušanas šķiedras, kas inervē sejas ādu, taču satur jušanas šķiedras, kuras inervē daļu no mēles garšas kārpiņām un asaru dziedzeri.
Citi lasa
Tātad sejas nerva iekaisums nesāp.
Jušanas impulsu – pieskāriena, siltuma, aukstuma un sāpju sajūtu sejas ādā – nonākšanu galvas smadzenēs nodrošina cits galvas smadzeņu nervs, tas ir trīszaru nervs, par kura eksistenci droši vien esi kādreiz dzirdējusi. Ja iekaist šis nervs, tad gan riktīgi sāp! Pirmais tā zars atbild par jušanu pieres apvidū un rajonā virs acs, otrais zars – par jušanu augšžokļa apvidū, trešais zars – par jušanu apakšžokļa apvidū. Trīszaru nervs gādā arī par košanas muskuļu inervāciju.
Katram cilvēkam ir divi šādi nervi, viens atbild par sejas labo pusi, otrs – par kreiso.
Savukārt plakstiņa noslīdēšanu rada vēl cits nervs – acs ābola motorais nervs. Ja bojāts sejas nervs, nevar aizvērt aci, bet šā nerva bojājuma gadījumā aci nevar atvērt, plakstiņš vienkārši krīt ciet.
Sejas nerva bojājums parasti skar gan sejas daļu virs degungala, gan tās daļu zemāk par degungalu. Tātad ir gan šķība seja, gan šķība mute, gan nevar aizvērt acs spraugu.
Taču insulta gadījumā sejas daļa virs degungala nebūs skarta.
Tātad vizuāli cilvēkam būs šķība mute, bet acis viņš varēs aizžmiegt. Vēl viens simptoms, kas nebūs raksturīgs pie insulta, – garšas traucējumi. Ja tie ir, tad jādomā par sejas nerva bojājumu.
Vai sejas nerva iekaisumam ir slimības stadijas? Kā to pamanīt laikus?
Daļu no raksturīgākajām pazīmēm jau aprakstīju, bet kādreiz sejas nerva bojājums var būt kopā ar kādu citu struktūru bojājumu, un tad ir svarīgi informēt ārstu arī par dzirdes pavājināšanos, par redzes dubultošanos, reiboni, līdzsvara traucējumiem, troksni ausī vai par tādām sajūtām kā tirpšana vai nespēks kādā no ķermeņa daļām.
Pašai slimībai stadiju nav – sejas nerva bojājums norit ātri.
Nereti gadās, ka vakarā esi aizgājis gulēt vesels, bet no rīta pamosties ar šķību seju. Drīzāk varētu iedalīt sejas nerva bojājuma mazināšanās etapus, un tie būtu slimības posmi: akūta saslimšana (parasti tas notiek 48 stundu laikā), atveseļošanās un sekas pēc nerva bojājuma. Sekas pēc sejas nerva bojājuma gan jau iedala sešās pakāpēs.
- I pakāpe – normāla sejas muskuļu funkcija, viss darbojas kā pirms slimības.
- II pakāpe – viegla sejas muskuļu disfunkcija. Normāla sejas simetrija un tonuss miera stāvoklī, pilnīgi aci var aizvērt ar minimālu piepūli, viegls mutes šķībums pasmaidot, pieres muskuļu kustības ir normālas vai viegli traucētas, iespējamas vieglas pakāpes spazmas.
- III pakāpe – vidēji izteikta sejas muskuļu disfunkcija. Manāma, bet ne izkropļota sejas asimetrija, normāla sejas simetrija un tonuss miera stāvoklī, vidēji traucētas pilnīgas acu slēgšanas muskuļu kustības, vieglas pakāpes sejas spazmas.
- IV pakāpe – izteikta sejas muskuļu disfunkcija. Skaidri manāma vai izkropļota sejas asimetrija, normāla sejas simetrija un tonuss miera stāvoklī, acs aizveras nepilnīgi, izteikti traucēta mutes kaktiņa atvilkšana, pie maksimālas piepūles saglabājas acs un pieres muskuļu kustību nozīmīgi traucējumi.
- V pakāpe – ļoti izteikta sejas muskuļu disfunkcija. Sejas asimetrija miera stāvoklī, nepilnīga acu slēgšana, iespējamas tikai nelielas mutes kustības, pieres muskuļu kustības nav iespējamas.
- VI pakāpe – totāla sejas muskuļu paralīze. Tas nozīmē, ka kustības sejas muskuļos vispār nav iespējamas.
Kādreiz par to, ka var izveidoties sejas nerva bojājums, liecina sāpes ausī ar vidusauss iekaisumu. Kā jau minēju, tai ļoti tuvu atrodas sejas nerva kanāls, un tāpēc iekaisums blakus audos – tātad šoreiz vidusausī – var radīt tūsku vai pat iekaisumu kanālā esošajos audos, arī sejas nervā.
Ja sejas nerva paralīze attīstījusies pakāpeniski – vairāku dienu laikā, nevis 72 stundās –, tad jādomā par varbūtējiem veidojumiem, kas nospiež nervu. Šajos gadījumos ārsts cilvēku nosūtīs uz detalizētu izmeklēšanu, lai precizētu situāciju.
No kā iekaist sejas nervs? Cilvēkiem ar cukura diabētu esot lielāks risks, ka tā notiks…
Biežākie iemesli ir vairāki. Auss slimības – vidusauss iekaisums un mastoidīts jeb deniņu kaula aizauss paugura iekaisums, kas ir akūta, strutojoša vidusauss iekaisuma komplikācija. Vīrusu infekcijas – herpesvīruss, Epstaina–Bāras vīruss, borelioze jeb Laimas slimība, HIV, arī Covid-19 var izsaukt sejas nerva iekaisumu un paralīzi. Vēl – ievainojumi, autoimūnās slimības, multiplā skleroze, dzirdes nerva labdabīgi audzēji, asinsrites traucējumi vai nu kodolā, vai pašam nervam…
Aukstais vējš, gaisa kondicionētāji, braukšana pie atvērta loga neizraisa sejas nerva bojājumu, bet var būt kā palaidējmehānisms, kā veicinošs papildapstāklis bojājuma izveidē.
Arī cukura diabēts ir viens no faktoriem, kas veicina sejas nerva bojājumu, taču dažos gadījumos šī vielmaiņas slimība var būt vienīgais iemesls, kuru vēlāk, cilvēku izmeklējot, atrod. Liekās glikozes dēļ radušās ketonvielas ir tās, kas bojā nervu.
Kādi izmeklējumi vajadzīgi, lai konstatētu sejas nerva iekaisumu?
Būtiskākie izmeklējumi ir cilvēka apskate (arī testi sejas muskuļu inervācijas pārbaudei – pieres saraukšana, acu aizvēršana, plats smaids, svilpošana, vaigu piepūšana), asins analīzes iekaisumu un dažreiz iekaisuma izraisītāja precizēšanai. Nereti aicina palīgā ausu speciālistu, neirologu.
Nevaru pateikt, ka visos gadījumos jāveic tāds, tāds un vēl šāds izmeklējums – katrs gadījums tomēr ir individuāls.
Piemēram, no neirofizioloģiskajiem izmeklējumiem var veikt neirogrāfiju un elektromiogrāfiju (EMG). Šo metodi lieto gadījumos, kad nerva bojājums ir klīniski izteikts vai ja stāvoklis ilgstoši neuzlabojas, lai noteiktu nerva reģenerācijas iespējas un bojājuma smagumu. Ar neirogrāfijas metodi nosaka nervu impulsa pārvadi pa nerva motoriskajām šķiedrām, salīdzinot to ar sejas otrās – veselās – puses nervu.
Par patoloģiju uzskata, ja nervu impulsu atbildes starpība starp veselo un bojāto sejas pusi ir vairāk par 50 procentiem.
Tiesa, šis izmeklējums nebūs izmantojams kā rutīnas metode akūtajā periodā, jo sākotnējās izmaiņas var konstatēt tikai 7.–10. dienā pēc simptomu sākuma, bet 14.–21. dienā izmeklējuma rezultāti var būt mazāk ticami. Ar EMG metodi, izmeklējot sejas muskuļus, iespējams noteikt neirālā bojājuma pakāpi, nosakot, vai bojājums ir akūts, subakūts vai hronisks. EMG metode izmantojama arī gadījumos, ja ir aizdomas par sejas muskuļu kontraktūru attīstību.
Vai ir nozīme, cik ātri reaģē uz šo problēmu?
Nervu bojājumu gadījumā laikam vienmēr ir nozīme. Jo ātrāk tiks uzsākta bojājuma iemesla likvidēšana un nerva struktūru atjaunojošie pasākumi, jo labāks būs efekts. Šis princips darbojas gan tad, ja ir insults, gan tad, ja saspiests nervs, gan tad, ja tas ir iekaisis. Tātad jāreaģē iespēju robežās ātri.
Kā ārstē?
Steroīdu terapija ir viena no tām, ko lieto nervu bojājumu gadījumos, hormonpreparāti noņem iekaisumu, kas nav bakteriālas dabas – nav strutains –, un mazina tūsku, tātad mazina nerva saspiešanas efektu. Steroīdus nelieto, ja ir aizdomas par strutainiem procesiem tuvu pie nerva.
Ko dod neiromidīns un B grupas vitamīni?
Neiromidīns ir tā dēvētais antiholīnesterāzes inhibitors, kas palielina, uzlabo impulsa pārvadi pa nerva šķiedru. Latvijā zināmi tādi ipidakrīna preparāti kā neiromidīns un Ipigrix vai piridostigmīns.
Savukārt B grupas vitamīni piedalās nervu struktūras atjaunošanās procesā.
Piemēram, B12 vitamīnu organisms izmanto mielīna sintēzē, kas ir nerva šķiedras sastāvdaļa. Ja ir sejas nerva iekaisums,
B grupas vitamīni būtu ieteicami, taču, ilgstoši tos lietojot, var arī uzkrāties liels B vitamīnu līmenis asinīs, kas savukārt mēdz radīt alerģiju. Un tā nu gan nav vēlama!
Vai jālieto magnijs?
Sākotnējā procesā nav nepieciešams, bet pie spazmu veidošanās magnija preparāti jau būtu ieteicami.
Vai palīdz teipi?
Šajā gadījumā nezināšu, vai sejas teipošana dos efektu. Varbūt tad, kad sejas nerva funkcija jau atjaunojas un veidojas spazma vienā sejas pusē, varētu domāt par teipiem. Bet ir jābūt labam speciālistam, kas teipo. Ne visi fizioterapeiti to prot.
Esot regulāri visādi jāšķoba mute, lai neatrofējas sejas muskuļi… Varbūt sameklēt labu masieri?
Vingrošana ir tā, kas patiešām jāveic, turklāt vingrot vai ķēmoties pie spoguļa drīkst un vajag jau kopš pirmās saslimšanas dienas.
Savukārt masāžas akūtu slimību gadījumā, tātad arī tad, ja ir iekaisis sejas nervs, ir aizliegtas pirmās divas nedēļas.
Pēc divām nedēļām drīkst veikt masāžas – ja zināms, ka nav strutaina iekaisuma un ja nav bijusi onkoloģiska kaite pēdējo desmit gadu laikā, turklāt jebkurā ķermeņa vietā. Pēc divām nedēļām varētu arī mēģināt sejas nervu stimulēt ar adatu terapiju.
Vai sejas nerva iekaisuma ārstēšana ir ģimenes ārstu kompetence?
Jā, sejas nervu vajadzētu prast ārstēt arī ģimenes ārstam.
Kādas ir tipiskākās ārstēšanas kļūdas – ārstu un pacientu?
Nogaidīšana – ar domu, ka gan jau kļūs labāk. Kā jau minēju – jo ātrāk uzsāk ārstēšanu, jo labāki rezultāti. Varētu arī teikt, ka laiks ir nauda – jo ilgāk vilksi problēmu garumā, jo vairāk līdzekļu tērēsi atveseļošanai.
Vai sejas nerva iekaisums var atkārtoties? Kā no tā izvairīties?
Pēc statistikas datiem, sejas nerva parēze atkārtojas 20–30 procentos gadījumu. Tātad – ne visiem. Biežākās komplikācijas, ko novēro pacientiem ar sejas nerva neiropātiju, ir radzenes bojājums, sejas spazmas un sinkinēzes. Radzenes bojājumam raksturīga erozija, čūla vai infekcija.
Sejas spazmas ir reta komplikācija, biežāk attīstās gados vecākiem ļaudīm un izpaužas kā muskuļu kontrakcijas sejas vienā pusē.
Savukārt sinkinēze – patoloģiska sejas muskuļu kontrakcija, kas rodas līdztekus noteiktām darbībām, piemēram, smaidot vai aizverot acis. Viena no tādām varētu būt tā dēvētās krokodila asaras, kad ēdot izdalās asaras.
Raksturīgākās pazīmes
- Tajā sejas pusē, kurā bojāts sejas nervs, mutes stūris ir nolaists.
- Nespēj sakrokot pieri un atvilkt mutes kaktiņu.
- Nespēj piepūst vaigu un svilpt.
- Nespēj aizvērt aci. Acs sprauga paliek vaļā, to sauc par zaķa aci.
- Var būt pastiprināta acs asarošana, jo nerva parēzes dēļ traucēta asaru aizplūšana.
- Bella simptoms: mēģinot aizvērt acis, mīmikas muskulatūras bojājuma pusē acs ābols griežas uz augšu un uz āru.
- Var būt sāpes aiz auss bojātajā sejas pusē. Sāpes bieži sākas reizē ar sejas muskulatūras parēzi, taču tās var sākties arī 2–3 dienas pirms muskuļu vājuma parādīšanās.
- Subjektīvs nejutīgums bojātajā sejas pusē.
Vingrinājumi no pirmās slimības dienas 2–3 mēnešus
Nostājies vai apsēdies spoguļa priekšā un trenē, neļauj atrofēties saviem sejas mīmikas muskuļiem!
- Pacel uz augšu uzacis – brīnies.
- Savelc uzacis kopā – dusmojies.
- Kombinē kopā abus iepriekšējos vingrojums pa vienai reizei no katra.
- Aizver acis. Paskaties uz leju, aizver acis un slimības skartajā sejas pusē plakstiņu pieturi ciet minūti, pēc tam atver acis.
- Aiztaisi acis ciet un apļo tās uz vienu, tad uz otru pusi.
- Skaties pa diagonāli: ārējais augšējais acs kaktiņš un iekšējais apakšējais acs kaktiņš, pēc tam atkārto šo vingrojumu pa otru diagonāli.
- Savelc dusmīgu sejas izteiksmi.
- Nolaid galvu lejā, ievelc elpu un izelpas brīdī taisi lūpu vibrācijas.
- Svilpo!
- Paplet plašākas nāsis.
- Sarauc degunu.
- Pacel nedaudz virslūpu un parādi zobus.
- Nolaid apakšējo lūpu un parādi zobus.
- Pasmaidi ar aizvērtām lūpām.
- Nopūt sveci – savelc lūpas tūtiņā un pūt.
- Paņem mutē ūdeni un paskalini to mutē tā, lai nekas neizlītu.
- Piepūt vaigus.
- Pārnes gaisu no viena vaiga uz otru.
- Uztaisi bēdīgu seju: nolaid lejā mutes kaktiņus, neatverot muti.
- Pasmaidi ar muti ciet.
- Izbāz no mutes mēli ārā un padari to spicu.
- Virzi žokli uz vienu, tad uz otru pusi, prom un atpakaļ.
- Dod buču – izveido no lūpām tūtiņu.
- Ar aizvērtu muti ievelc iekšā vaigus.
- Pārliec pāri apakšējai lūpai augšējo.
- Ar pārspīlētu mīmiku izrunā:
- burtus a, e, i, o (kā ola), u; p, m, s, š;
- zilbes: oi, fu, fi;
- vārdus pa zilbēm: lai-va, sē-ņot, mā-ko-nis.
Svarīgi! Katru vingrojumu izpildi 4–5 reizes pēc kārtas ar nelielām pauzēm, vingrinājumus acīm – 2–3 reizes. Visu vingrojumu kompleksu atkārto 2–3 reizes dienā.
