Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ārsta apskatē vajadzētu precizēt, cik šķība ir jūsu deguna starpsiena, kur un vai tā traucē deguna funkciju. Katrā ziņā rentgens deguna starpsienas izvērtēšanai nav informatīvs izmeklējums. Visdrīzāk izmeklējums veikts citu iemeslu dēļ, piemēram, deguna blakusdobumu pārbaudīšanai.
Pēc statistikas datiem, deguna starpsiena ir šķība ap 57 procentiem cilvēku. Operēt to vajag tikai tad, ja izliekums rada sūdzības, kā jūsu gadījumā – hroniskas iesnas.
Atkarībā no deguna starpsienas deformācijas veida operāciju var veikt saudzīgāk vai radikālāk. Svarīgi, tieši kurā vietā tā ir šķība, jo ir vairākas zonas, kur nav iespējams noņemt izliekumu tā, lai deguns nezaudētu formu. Iespējams, ka bijis kāds iemesls, piemēram, asiņošana operācijas laikā, kas ierobežoja tās apjomu… Reizēm, ja tā joprojām traucē, veic atkārtotu operāciju pēc citas metodes. Taču, ja nekādu sūdzību nav, par to nevajag uztraukties.
Un tagad par caurumu… Ja deguna gļotāda ir plāna, atrofiska un tai apkārt nav skrimšļaudu, tā reizēm pēc operācijas sadzīst ar defektiņu jeb caurumu. Taču, par laimi, tas lielākoties netraucē.
Vienīgi, ja caurumiņš ir ļoti mazs, elpojot var rasties nepatīkama svilpjoša skaņa.
Kādreiz mazu caurumu ir grūti aiztaisīt, tāpēc retu reizi rīkojas tieši otrādi un padara to nedaudz lielāku, lai nebūtu šīs skaņas. Cauruma slēgšana, ja deguna gļotāda jau tāpat ir atrofiska, reti ir lietderīga, jo tas funkcionāli neko nemainīs.
Jāpiebilst, ka caurums deguna starpsienā var veidoties ne tikai pēc operācijas, bet arī spontāni, piemēram, bakstot degunu vai kādu slimību rezultātā. Piemēram, ja ir Vegenera granulomatoze – reta kaite, kas vispirms izpaužas ar iekaisumu deguna gļotādā.
