Hormoni zaļajām meitenēm

Konsultē: EVA BARKĀNE, ginekoloģe un reproduktīvās endokrinoloģijas speciāliste ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, reproduktīvās medicīnas centrs Embrions.

Kas ir kas?

Tu jau zini, ka estrogēnu pamatuzdevums sievietes organismā ir reproduktīvās funkcijas kontrole, turklāt sintezējas vairāki šī hormona veidi. Nozīmīgākais spēlētājs, parādes diriģents ir estradiols jeb E2. Proti, mēnešreižu cikla pirmajā dienā olnīcu folikulā sāk nobriest olšūna, un, kad tā sasniedz gatavību, folikuls plīst, un olšūna sprūk laukā no olnīcas – notiek ovulācija. Estradiols veidojas folikula šķidrumā, savukārt, iestājoties menopauzei, loģiski, olnīcas estradiolu vairs nesintezē.

Otrs estrogēna veids ir estrons jeb E1. Ik dienu sievietes olnīcās veidojas 100–200 mikrogrami šī hormona, un pēc menopauzes tas nedaudz turpina izstrādāties virsnierēs un muskuļu šūnās. Toties galvenā estrona fabrika ir taukaudi. Tieši tādēļ, iestājoties menopauzei, apaļīgākas dāmas izskatās labāk – viņām ir mazāk krunciņu un viņas retāk moka karstuma viļņi. Runa, protams, ir par saprātīgām tauciņu rezervēm. Kā reiz teica mana kolēģe endokrinoloģe profesore Ilze Konrāde, menopauzē sievietei pieņemties svarā par pieciem (ne vairāk!) kilogramiem ir normāli.

Savukārt trešais estrogēnu veids ir estriols jeb E3. To bērniņa iznēsāšanas laikā izdala placenta.

Par fitoestrogēniem… Kā jau noprotams pēc nosaukuma, tie ir sievietes auglības hormonu – estrogēnu – līdzinieki. Atšķirībā no bioloģiskajiem hormoniem, ko cikliski sintezē sievietes olnīcas, fitoestrogēnus mēs uzņemam ar dažādiem augu valsts produktiem. Līdzība meklējama ķīmiskajā uzbūvē. Augu hormoni organismā var darboties gan analoģiski, gan pretēji dabīgajiem – atkarībā no estrogēnu receptoriem (alfa vai bēta), kuriem tie piesaistās. Tiesa, fitoestrogēnu spēja savienoties ar receptoriem ir 100–1000 reižu zemāka, līdz ar to iedarbība – krietni vājāka. Jāņem arī vērā, ka augu hormoni paši par sevi nav bioloģiski aktīvi, tādi tie kļūst saskarsmē ar mikroorganismiem zarnās. Patiesībā mēs gandrīz katra ikdienā neviļus apēdam pa kādai fitoestrogēnu porcijai, jo tie sastopami dažādos pārtikas produktos. Piemēram, kartupeļos, burkānos, ābolos, fitoestrogēni ir pat sarkanvīnā un kafijā. Patlaban zināmi vairāk nekā 20 augu hormoni, bet visvairāk pētītie ir sojas pupiņu izoflavoni genisteīns un daidzeīns, kā arī lignāni, ko satur linsēklas, pilngraudu produkti, pākšaugi, dažādi dārzeņi, augļi un īpaši ogas. Mazāk zināmi ir kumestāni, kas galvenokārt atrodami žāvētos augļos, sarkanajā āboliņā, zaļajā un melnajā tējā, lucernas un sojas asnos. Augu hormonu iedarbību pastiprina kombinācija ar omega 3 taukskābēm, folijskābi, D un B6 vitamīnu.

Vēl ir ksenoestrogēni… Ķīmiski savienojumi, kas atrodami kosmētikas, plastmasas pudeļu, maisiņu un citu sadzīvē izmantojamu vielu un priekšmetu sastāvā, pazīstamākie ir bisfenols A un ftalāti. Ņemot vērā, ka estrogēnu receptori neatšķir īstu no neīsta, tos var arī piemānīt – proti, estrogēnu receptoriem mēdz pieķerties arī hormonu nelabie brālēni sintētiskie ksenoestrogēni. Atšķirībā no bioloģiskajiem hormoniem, kas receptoriem piesaistās noteiktās diennakts stundās un pēc tam receptorus atbrīvo, ksenoestrogēni tos nelaiž vaļā un aktivizē bez apstājas. Atdarinot īsto hormonu darbību, ksenoestrogēni organismā spēj paveikt īstus posta darbus – ierosināt nevēlamas ķīmiskas reakcijas, nopietni kaitēt endokrīnajai sistēmai un veicināt labdabīgu un ļaundabīgu audzēju attīstību.

Profilaksei, ne ārstēšanai

Kad olnīcas izsīkst un organismā vairs netiek ražots sievietes galvenais estrogēns estradiols, auglība pakāpeniski samazinās, līdz iestājas menopauze. Nepamanīt grūti, jo hormonu trūkumam mēdz būt ļoti nepatīkamas blaknes – karstuma viļņi, nakts svīšana, miega traucējumi, libido samazinās, garastāvoklis lēkā augšup, lejā… Vēlāk, ja estrogēnu deficīts netiek kompensēts, parādās arī citas veselības problēmas. Jo šie hormoni nodrošina arī normālu smadzeņu šūnu, sirds un asinsvadu sistēmas, kaulu, ādas un gļotādu darbību. Proti, estrogēni notur šķidrumu starp šūnām un palīdz veidot kolagēnu. Savukārt estrogēnu trūkumu vienas no pirmajām izjūt locītavas, rodas stīvums, jo izžūst ne tikai āda, bet arī visi saistaudi, turklāt palielinās arī iekaisuma faktoru – interleikīna un citokīnu – daudzums. Mitrumu zaudē maksts gļotāda, ar gadiem tā kļūst sausāka, plānāka, parādās problēmas ar urīna saturēšanu. Tā kā estrogēni aktivē osteoblastus un nomāc osteoklastus, pasargājot kaulu no noārdīšanās, menopauzē kauli zaudē blīvumu, kļūst trausli un pieaug osteopēnijas un osteoporozes risks. Estrogēnu samazināšanās veicina arī dažādas bioķīmiskas izmaiņas, kuru rezultātā bieži vien rodas aritmija un paaugstinās asinsspiediens. Ko darīt? Modernā medicīna piedāvā sievietei palīdzību. Atbildīgākais posms ir menopauzes sākums – premenopauze, kad olnīcas vēl tikai dziest un mainās hormonālais līdzsvars, tad to vēl var pakoriģēt, papildināt ar trūkstošajiem hormoniem, lietojot hormonālo kontracepcijas līdzekli, kurš satur sintētiskos hormonus. Pēc tam pāriet uz īstu hormonu aizstājterapiju (HAT). Šie preparāti satur estrogēnu un progestagēnu vai estrogēnus, kas gan pēc sastāva, gan darbības ir līdzīgi hormoniem, kuri veidojas sievietes organismā. Taču, tā kā daudzas sievietes izvēlējušās zaļo dzīvesveidu un principā baidās no ķīmisku hormonu blakusparādībām, fitoestrogēni viņām šķiet pieņemamāka alternatīva, lai kompensētu estrogēnu deficītu. Tāpēc fitoestrogēni, saspiesti kapsulā, kļūst tik vilinoši un populāri. No sojas un linsēklām iegūtas augu hormonu molekulas izmainītā formā izmanto arī selektīvo estrogēnu receptoru modulatoru (SERM) ražošanā – šos preparātus menopauzes laikā lieto, lai stimulētu receptorus, kas, nesaņemot estrogēnus, sākuši slinkot.

Runājot par augu hormonu pozitīvo ietekmi, ieguvums lielā mērā ir atkarīgs no fitoestrogēnu veida, devas, lietošanas ilguma un individuālajiem faktoriem. Piemēram, ik dienu triju gadu garumā lietojot 120 mg sojas izoflavonu, dāmām pēcmenopauzes periodā novēroja mazāku kaulu masas zudumu salīdzinājumā ar kontroles grupu. Tikmēr tās, kas lietoja 80 mg dienā, pozitīvu efektu nesasniedza. Turklāt pat ar vienādu devu dažādām sievietēm terapeitiskais efekts var atšķirties, jo tas, cik liela daļa uzņemto fitoestrogēnu aktivizēsies, kā jau minēts, atkarīgs no zarnu mikrobioma. Citā pētījumā konstatēts, ka sojas izoflavoni spēj nedaudz mazināt garastāvokļa traucējumus un karstuma viļņus, bet nelīdz pret svīšanu naktīs. Augu hormonu iedarbība atkarīga arī no konkrētajiem estrogēnu receptoriem, ar kuriem tie sasaistās. Dzemdes iekšējā slānī endometrijā, krūšu dziedzeros un maksts gļotādā pārsvarā ir alfa receptori, un tur fitoestrogēni iedarbojas mazāk. Tomēr maksts gļotādas veselības uzturēšanai var noderēt augu hormonus saturošs mazgāšanās līdzeklis. Ne velti estrogēnus mēdz dēvēt par jaunības hormoniem – tie ir iesaistīti kolagēna veidošanā, tāpēc menopauzes laikā ieteicams izvēlēties intīmās higiēnas līdzekli ar izoflavoniem, kas stimulē maksts gļotādas šūnu un kolagēna veidošanos un uzlabo apasiņošanu arī urīnceļu gļotādās. Bet – intīmās higiēnas līdzeklis nespēj izārstēt estrogēnu deficīta izraisītu gļotādas atrofiju.

Fitoestrogēni vairāk draudzējas ar bēta receptoriem, kas atrodas kaulos, zarnās, nierēs, sirdī un asinsvadu sieniņās. Piemēram, pētījumi liecina, ka izoflavoni aktivizē estrogēnu receptorus kaulaudos, uzlabo D vitamīna un kalcija uzsūkšanos, kā arī kaulu masu atjaunojošo šūnu osteoblastu sintēzi un diferenciāciju, tādējādi kavējot kaulu masas samazināšanos. Tomēr, ja ir osteoporoze, ar augu hormoniem vairs nebūs līdzēts un vajadzēs lietot zāles. Secinājums? Fitoestrogēni darbojas profilaktiski, un nav datu, kas apliecinātu, ka tos var izmantot medicīnisku stāvokļu ārstēšanai. Lai gan veselīgs dzīvesstils, tāpat vegānisms un veģetārisms augu hormonus padara par ikdienas dzīves sastāvdaļu, to iedarbība ir ļoti individuāla. Tāpēc ir sievietes, kurām ar vieglām un mērenām sūdzībām par karstumiem un citām nepatīkamām sajūtām tie var palīdzēt, bet, ja, divus trīs mēnešus lietojot fitoestrogēnu preparātu, nekļūst labāk, visdrīzāk konkrētajai sievietei tie neder.

Dabisks vēl nenozīmē – nekaitīgs

Protams, salīdzinājumā ar ksenoestrogēniem fitoestrogēni šķiet gluži nevainīgi. Tomēr tā apgalvot nevar, jo, augus hormonus lietojot nevietā, arī tie var kaitēt. Piemēram, jaunām sievietēm ar ciklisku olnīcu darbību estrogēni organismā veidojas pietiekami, bet, ja lieto fitoestrogēnus, sākas cīņa par to, kurš pirmais pieķersies receptoriem. Ja vietu aizņem augu hormoni, tie var samazināt īsto estrogēnu aktivitāti mērķa orgānos. Lai gan fitohormoniem ir vājāka iedarbība, tie piepulcējas īstajiem estrogēniem. Tā veidojas nosacīta estrogēnu pārprodukcija un tiek izjaukts hormonālais līdzsvars.

Ja sieviete auglīgā vecumā izdomā palietot augu estrogēnus tāpat vien – lai uzlabotu olnīcu darbību, efekts būs pretējs: olnīcas kļūs vēl slinkākas. Kādēļ tām nopūlēties, ja hormonus pasniedz kā uz paplātes jau gatavus? Fitoestrogēni nekādi neveicina dabīgo estrogēnu veidošanos. Ja olnīcās ir funkcionālas cistas, kurās veidojas estrogēnu pārprodukcija, arī tad augu hormoni tikai kaitēs. Ja sievišķo hormonu ir par daudz, tas ne vien veicina svara pieaugumu, tūskainību un garastāvokļa šūpošanos, bet arī negatīvi ietekmē menstruālo ciklu un auglību, ilgtermiņā var paaugstināt labdabīgu veidojumu un vēža risku. Lai gan ir veikti neskaitāmi pētījumi, meklējot apstiprinājumu augu hormonu labvēlīgajai ietekmei uz sievietes organismu, rezultāti nav viennozīmīgi. Piemēram, vieni pētījumi rāda, ka ilgstoša sojas fitoestrogēna genisteīna lietošana saistāma ar paaugstinātu krūts vēža risku. Citi liecina, ka soju saturošu produktu diēta pusaudzes gados samazina iespēju saslimt ar ļaundabīgu audzēju vēlākā dzīvē. Bet viens gan ir skaidrs – genisteīns palielina hipofīzes aktivitāti, izraisot ovulācijas traucējumus. Tātad, ja esi veģetāriete un sojas izstrādājumi ir tavā ikdienas ēdienkartē, nebrīnies par neregulāru mēnešreižu ciklu un iespējamu pārejošu neauglību.

KAS LABĀKS – FITOESTROGĒNI VAI HORMONTERAPIJA?

ATBILD ginekoloģe ASTRĪDA TIRĀNE:

«Fitoestrogēnu spēja saistīties ar receptoriem ir simts un tūkstoš reižu vājāka nekā dabiskiem vai sintētiskiem estrogēniem – tātad arī to iedarbība ir daudz vājāka. Taču te liela nozīme ticībai. Ja kaut kam ļoti tici (arī fitoestrogēniem un ājurvēdai), tu pati ar domu spēku vari ietekmēt savu bioķīmiju, iedarboties uz palaidējhormoniem. tas viss strādā, bet mēs, klasiskās medicīnas ārsti, atzīstam ķīmiju, kas der jebkurai sievietei – gan tādai, kas sevī iedziļinās, gan tādai, kam nodarboties ar ājurvēdu un meditēšanu nav ne laika, ne vēlēšanās. Manā rīcībā ir pietiekami daudz efektīvu un drošu hormonaizstājterapijas preparātu. Ja tabletītē estrogēna deva ir viens grams, tad, iedzerot tabletīti, sieviete to vienu gramu ar pulksteņmeistara precizitāti arī dabūs. Bet par fitoestrogēniem nekad nav iespējams uzzināt, cik daudz no tiem tiks aktivizēti zarnu traktā un cik lielā mērā tie saistīsies ar receptoriem.»

ATBILD ginekoloģe EVA BARKĀNE:

«Mūsdienu dinamiskajā pasaulē, kurā viss notiek ātri, sievietes arī no terapijas gaida iespējami ātrāku iedarbību un simptomu mazināšanos. Savā praksē dodu priekšroku menopauzes hormonterapijai (MHT) ar bioidentiskiem hormonu preparātiem. To struktūra ir līdzvērtīga organisma ražotajiem dabīgajiem estrogēniem. Efekts sasniedzams ātri, blaknes – minimālas. Bet, ja sieviete negrib lietot hormonu preparātus, tomēr vēlas saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti, jā, varu izrakstīt fitoestrogēnus, sava vieta ir arī receptorus stimulējošajiem selektīvo estrogēnu receptoru modulatoriem. Tos noteikti iesaku kombinēt ar alternatīvās un komplementārās terapijas metodēm. Simptomu koriģēšanai var izmantot dažādus augu preparātus, piemēram, ķekaraino sudrabsveci Cimicifuga racemosa, svēto viteksu jeb mūkuzālīti Agnus castus, žeņšeņu Panax ginseng, divdaivu ginku Ginkgo biloba, parasto apini Humulus lupulus un citus. Arī DHEA – dehidroepiandrosteronu – saturošus preparātus, dažādus vitamīnus un minerālvielas.»