-
Kāpēc helikobaktērijas ir tik bīstamas?
Helikobaktērija ir izcili pielāgojusies dzīvei cilvēka kuņģī. Skābā kuņģa sula baktērijas dzīvi neapgrūtina, jo tā spēj padarīt kuņģa vidi sārmaināku. Ārsti bieži vien iesaka vairāk ēst zaļumus, dārzeņus, dzert vismaz pusotra litra ūdens dienā – proti, lietot produktus, kas veido sārmainu vidi… Savā ziņā helikobaktērija pilda līdzīgu funkciju kā dārzenis, tomēr – pieaugušam cilvēkam tā nekādā veidā nepalīdz. Jo helikobaktērija izdala arī toksiskas vielas, ar kurām tā uzbrūk kuņģa sieniņai, kas pasargā mūsu organismu no kuņģa skābes. Kad baktērija nodarījusi pietiekami lielu kaitējumu, rodas gastrīts, čūlas un vēlāk, iespējams, arī kuņģa vēzis (1–2 procentiem inficēto).
-
Kas liecina par to klātbūtni organismā?
Signālu, kas brīdina, ka cilvēks inficējies ar helikobaktēriju, nav! Inficēšanās parasti notiek bērnībā, un daudzi tā arī visu mūžu sadzīvo ar savu baktēriju. Jo ne jau visiem, kam ir helikobaktērija, attīstās gastrīts, čūla un kuņģa vēzis. Proti, dažus helikobaktērija vispār neietekmē, un – nekādas vainas.
-
Kā var inficēties?
Baktērija ar fēcēm nonāk apkārtējā vidē. Jo tīrāka vide un jo akurātāk un regulārāk cilvēki ievēro higiēnas prasības, jo minimālāka iespēja inficēties ar helikobaktēriju. Baktērija parasti ceļo fekāli orālā veidā – tātad, kad nemazgā rokas un baktērija no tām nonāk mutē.
-
Kā baktēriju atrod?
Pastāv dažādu līmeņu testi – laboratorijas testi un eksprestesti. Daudzas Latvijas laboratorijas veic eksprestestus, taču tie var būt kļūdaini. Labāk būtu veikt kārtīgu laboratorijas testu, kas ir daudz precīzāks. Visefektīvākais un vienkāršākais ir elptests. Tās ir divas izelpas speciālos maisiņos, kas jāveic ar pusstundas intervālu. Pēc pirmā pūtiena cilvēks saņem apelsīnu sulas vai ūdens glāzi, kurā izšķīdināts izmeklējuma substrāts – reaģents, kas izraisa konkrētu reakciju. Ja cilvēka kuņģī dzīvo helikobaktērija, tā šo substrātu sašķeļ, un izelpas gaisā var konstatēt parametrus, kas parāda, kādas reakcijas notikušas.
-
Kā jāārstējas?
Jālieto vairākas antibiotikas vienlaikus – jo garāks antibiotiku kurss, jo lielāka iespēja izārstēties. Tomēr antibiotiku lietošana vēl pilnībā negarantē, ka helikobaktērija tik tiešām no kuņģa izzudīs. Vidēji katram desmitajam šī ārstēšanās būs neveiksmīga, tādēļ pēc antibiotiku kursa jāpārbaudās vēlreiz. Iesaku veikt elptestu ne agrāk kā mēnesi pēc tam, kad cilvēks beidzis lietot antibiotikas. Var gadīties, ka ar pirmo reizi helikobaktēriju nesanāk iznīdēt vai arī tā vienkārši atgriežas organismā atkārtoti. Tomēr šie gadījumi ir reti.