Pirms divām nedēļām PDz mūziķi sastapa Pierīgā, Saulkalnē, kur viņš likteņupes Daugavas krastā, makšķerējot ar gruntenēm, centās tikt pie rekordbrekša.
Meijers ir viens no slavenākajiem hokeja faniem, kurš izlasei uz pasaules čempionātiem līdzi devies beidzamos vismaz 10 gadus. Šogad čempionāta sākumposmu kopā ar līdzjutējiem no sporta draugu kluba Namejs vērojis TV kādā hokeja relikviju muzejā pie Jēkabpils.
Tagad viņš atzīstas – fanošana par Latviju viņam izvērtusies diezgan bēdīgi.
«Man čempis beidzās otrdien. Īstenībā smagi beidzās. Ar slimnīcu! Varbūt nekas ļoti nopietns, ja tagad paskatās no malas, bet dakteri teica, ka esmu infarktiņu pārcietis. Bija tāds mikroinfarkts. Tik ļoti sanervozējos, ka Latvija netika ceturtdaļfinālā… Tā nu sanāca atkal slimnīcā pabūt,» stāsta Gunārs.
«Puiši godam visu čempionātu nospēlēja, cīnījās, cik varēja, darīja to no sirds. Veiksme varbūt arī nestāvēja viņiem klāt, bet viņi centās,» saka šlāgerdziedātājs.
«Pārējais mani neinteresē, lai tas Fāzels (Starptautiskās Hokeja federācijas vadītājs Renē Fāzels – PDz) ar saviem uzpirktajiem tiesnešiem dala tālāk tās medaļas,» pikti piebilst Meijers.
Viņš atzina, ka pēc slimnīcā pavadītās nakts mēģinot ievērot mierīgāku dzīves režīmu.
«Sēžu Daugavmalā, iemetis divas gruntsmakšķeres ar tārpiem, barotavā – vienkārša putra –, un gaidu, varbūt kādu breksi dabūšu. Pirms dažam nedēļām te smuku – ap 2,5 kilogrami smagu – noķēru. Šo vietu man viens mūzikas skaņotājs ieteica. Viņš tepat dzīvo. Man pēc tās ķibeles ar kājām, kad tās apsaldēju, un bija pat doma, ka varbūt nāksies griezt nost, nav īsti labi ar pārvietošanos. Bet šajā pusē visapkārt kraujas… Tikai te, kur sēžu, viens mazs pleķītis, kur labi varu pieiet Daugavai,un iemest gruntenes.
Skats arī skaists. Pāri upei Nāves sala. Cilvēku no rīta nav daudz, var mierīgi pasēdēt, padomāt…» priecājas Gunārs. Uz pāris stundiņām uz Saulkalni no savām mājām Ogrē viņš atbraucot pāris reižu nedēļā. «Ne jau man tās zivis vajag! Makšķerēšana dod baigo mieru un vienlaikus arī nepieciešamo devu adrenalīna, kad zivs pieķeras un jāvelk ārā,» savu copēšanas filozofiju skaidro Meijers.