Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas jautājums: Ko īsti iesākt, ja slikti izstrādājas fermenti? Jo ļoti mokošas vēdera sāpes ir mana ikdiena. Turklāt grūti saprast, kur ir robeža starp to, ka esmu labi (pietiekami) paēdusi un kad jau nedaudz pārēdusies un atkal sāks sāpēt vēders. Nesāp katru dienu, bet ir tādi periodi, kad uznāk trakumi, un tad gan septiņas līdz desmit dienas pēc kārtas nežēlīgi sāp. Ieteikums uzturā lietot tikai vieglu pārtiku man neder, jo es nopietni trenējos, un man jāuzņem gana daudz uzturvielu muskuļiem. Atmest vingrošanai ar roku fermentu neizstrādāšanās dēļ es vēl neesmu gatava. Vai man pirkt fermentu preparātus? Inese
Ja Inese pati nolēmusi, ka slikti izstrādājas fermenti, piedodiet – man uzreiz rodas aizdomas, ka, visticamāk, viņa ir iespaidojusies no dažu preparātu reklāmām televīzijā.
Tajās stāsta, ka cilvēkam, kurš par daudz ieēdis, noteikti jāiedzer šis preparāts, un tad viss atkal būs kārtībā.
Bet! Ja runājam par aizkuņģa dziedzera izdalītajiem fermentiem (fermenti rodas arī citās organisma sistēmās), reklāmas nerāda cilvēkus, kam patiešām būtu nepieciešams tos lietot. Piemēram, kad iedzimtas slimības cistiskās fibrozes dēļ aizkuņģa dziedzera funkcija ir traucēta. Aizkuņģa dziedzeris savu darbu, protams, neveic arī tad, ja tas ir izoperēts.
Un vēl aizkuņģa dziedzeris var praktiski vairs nefunkcionēt hroniska dziedzera iekaisuma (tipiski – alkoholisma radīta, bet ne tikai) radīto seku dēļ. Cik nojaušu, šie nav Ineses gadījumi.
Taču cilvēki mēdz paši izdomāt, ka viņiem, lūk, ir kaut kāds aizkuņģa dziedzera funkcijas vājums un tas jau kopš bērnības ne no šā, ne no tā ņem un vairs neizdala pietiekamā daudzumā gremošanas fermentus, un tāpēc tie jālieto papildus…
Ja tā patiešām notiktu, ka aizkuņģa dziedzeris nestrādātu, kā nākas, šāds cilvēks bez nopietnas ārstēšanas, godīgi sakot, neizdzīvotu.
Šiem pacientiem aizkuņģa dziedzera fermenti jālieto pavisam citās devās un katrā ēdienreizē. Taču viņu nav daudz – no maniem pacientiem aptuveni katrs simtais.
Tas, kā Inese savā vēstulē apraksta simptomus, man liek aizdomāties par citiem funkcionālajiem traucējumiem. Tāpēc ieteikums – neraizējies par sava aizkuņģa dziedzera darbību, bet gan dodies pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa, lai ar viņu pārrunātu savas vēdera problēmas.
Ļoti iespējams, ka iemesls tiks atrasts, pirms būs sākusies saruna par aizkuņģa dziedzera izdalītajiem fermentiem.
Lielākoties pacienti, kurus nomāc diskomforts vēderā, sirgst ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem, kas neapdraud ne veselību, ne dzīvību. Visbiežāk pie vainas ir funkcionāla dispepsija, kad stresa hormonu ietekmē kuņģis nestrādā kā nākas vai kairinātu zarnu sindroms. Un, kad izslēgtas citas slimības, patiesībā ir vienalga, kurš preparāts palīdz justies labāk.
Kādam vēdera labsajūtas glābējs būs arī fermentu preparāti, bet saviem pacientiem ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem es reti tos iesaku.
Jo – reti kuram tie līdz. Izņemot tās reizes, kad cilvēks patiešām daudz ēd un regulāri pārēdas.
Cik daudz apēdi?
Statistika rāda, ka fermentu preparāti, ar ko parasti saprot aizkuņģa dziedzera izdalīto fermentu aizvietotājus, tiek pārdoti milzīgos daudzumos. Ne tikai pie mums, bet arī citur pasaulē. Tātad tiešām ļoti daudzi tos lieto.
Relatīvi veselam cilvēkam, ja viņš apēd daudz vairāk, nekā vajadzētu, paša fermenti, kurus aizkuņģa dziedzeris izdala atbilstoši normālam maltītes apjomam, var netikt galā ar tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu sašķelšanu.
Šajos gadījumos fermentu preparāti, kas lietoti pietiekamā devā, patiešām var palīdzēt.
Pārējos gan – diezin vai. Kā liecina novērojumi, citās situācijās šie preparāti visspēcīgāk iedarbojas uz smadzenēm. Proti, placebo efekts! Un tieši placebo efekts, manuprāt, darbojas 95 procentos pašārstēšanās gadījumu. To panākušas reklāmas.
Visi fermentpreparāti satur trīs aizkuņģa dziedzera izdalīto fermentu aizvietotājus: lipāzi, amilāzi un proteāzi, kas attiecīgi šķeļ taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas. Cilvēkam dabiski aizkuņģa dziedzeris tos izdala līdzīgās proporcijās, kādas ir preparātā. Liela nozīme ir devai, kas tiek mērīta pēc lipāzes vienībām – 3000, 10 000, 25 000, 40 000, 70 000…
Dažu firmu recepšu preparātos devas ir tādas pašas, kādas citi ražotāji piedāvā bezrecepšu medikamentos.
Valda uzskats, ka krietnu maltīti spēj palīdzēt sagremot deva, kurā ir 30 000 lipāzes vienību.
Tik daudz vajag, lai kaut kas no preparāta nokļūtu arī līdz zarnu traktam, jo daļa fermentu kuņģa sālsskābē iet bojā. Nu lūk – ja cilvēks atnāk un stāsta, ka viņam palīdz tablete, kurā ir 3000 lipāzes vienību, skaidrs, ka runa ir par placebo efektu.
Vēl ir fermentu preparāti, kuru aktīvās vielas kuņģa sālsskābē noārdās pilnībā, tāpēc šīs zāles vispār neiedarbojas, ja tās nelieto kopā ar kuņģa sālsskābi bloķējošiem medikamentiem. Bet ir cilvēki, kuri, to nezinot, lieto šos fermentu preparātus bez sālsskābes bloķētājiem, un stāsta, ka riktīgi palīdz. Tātad atkal – placebo efekts!
Labā ziņa – šie preparāti veselībai nekaitē.
Un, ja kādam palīdz, lai taču lieto – nav svarīgi, vai tie iedarbojas uz galvu vai vēderu. Bet, protams, tiem, kas ikdienā ēd par daudz, labāk būtu sakārtot savus ēšanas paradumus, jo… Stingri pierādīts tas nav, taču ir pamats domāt, ka tiem, kas regulāri ēd par daudz un pēc tam lieto aizkuņģa dziedzera fermentus, straujāk pieaug svars. Kāpēc? Mākslīgie fermenti, kas palīdz tikt galā ar lielāku ēdiena daudzumu, nodrošina, ka tauki un cukuri vairāk arī uzsūcas. Turklāt cilvēks, kas pēc pārēšanās neizjūt diskomfortu, mierīgi turpina to darīt.
Aizkuņģa dziedzera dabiskie fermenti netiks galā, ja ēdīsi pārāk daudz! Un it īpaši, ja lietosi treknu un saldu kombinācijā ar alkoholu.
Ja nu tiešām aizkuņģis streiko?!
Ārsti joprojām diskutē, vai un kādi izmeklējumi vajadzīgi aizkuņģa dziedzera funkcionālās sekrēcijas pārbaudīšanai. Pasaulē pieejamas vairākas ļoti smalkas metodes, bet ir arī vienkāršākas. Latvijā šim mērķim izmanto tikai vienu metodi – elptestu.
Šo izmeklējumu veic reti, jo biežāk nav vajadzības to darīt.
Katrā ziņā vairākumam pacientu, kas nāk pie mums ar savām sūdzībām par diskomfortu vēderā, šo izmeklējumu nevajag.
Daudzi uz savu galvu nosaka asins analīžu kopīgajā lapā atrodamos lipāzes un amilāzes rādītājus, kas liecina par aizkuņģa dziedzera darbību, un tad nāk ar šo analīžu rezultātiem un jautā, ko darīt, ja rādītājs ir mazliet virs normas… Neko nedarīt! Jo analīzes, kuras neveic mērķtiecīgi, ir tikai informatīvas un nav nekādi izmantojamas. Analīžu sarakstā ir daudz bezjēdzīgu pozīciju, bet, ja cilvēks gatavs maksāt, laboratorija tās veic.
Lipāze un amilāze asins analīzēs jānosaka tad, ja cilvēkam ir akūtas sāpes vēderā un viņš iestājas intensīvās terapijas nodaļā.
Jā, tad rādītāji, kas ir vairākas reizes virs normas, ārstam parāda, kas noticis. Akūta pankreatīta jeb akūta aizkuņģa dziedzera iekaisuma savlaicīga ārstēšana ir svarīga, lai nesāktos aizkuņģa dziedzera nekroze jeb atmiršana. Iespējams, ka pēc šādas akūtas epizodes fermentu preparātus nāksies lietot, turklāt dažām – visu mūžu.
Ko var palaist garām
Vairākums cilvēku, kuri lieto fermentu preparātus reklāmu ietekmē, nezina, kādā stāvoklī ir viņu aizkuņģa dziedzeris un gremošanas trakts kopumā.
Par laimi, reti notiek tā, ka fermentu preparātu iedarbības dēļ tiek palaisti garām pirmie simptomi, kas liecina par ļaundabīgu audzēju.
Tā kā cēlonis diskomfortam, kura dēļ cilvēks dzer fermentus, lielākoties ir funkcionāli traucējumi, nekas slikts zāļu lietošanas laikā nenotiek. Citādi ir, ja cilvēks preparātus lieto un tie nepalīdz, bet pie ārsta viņš tik un tā neiet. Iespējams, tad sākusies kāda nopietna gremošanas sistēmas slimība.
Tikai ārsts var atšķirt situācijas, kad jāveic izmeklējumi un kad funkcionālos traucējumus var noteikt sarunas laikā.
Ja tiešām kāda iemesla dēļ sācies hronisks pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera mazspēja, tas, ka trūkst gremošanas fermentu, ir mazākā problēma, jo to var salīdzinoši viegli atrisināt, ārstnieciskās devās lietojot fermentu preparātus. Bet – aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas traucējumi ir saistīti ar cukura vielmaiņas traucējumiem, un tāpēc aizkuņģa mazspējas gadījumos bieži sākas cukura diabēts. Tāpēc – ej pie ārsta laikus!
Kad būtu pamats raizēties par savu aizkuņģa dziedzeri?
- Ja regulāri spiež pakrūtē, ir slikta dūša pēc ēšanas.
- Ja ir sajūta, ka ēdiens ilgi stāv kuņģī, no rīta ir slikta dūša, vemšana ar ēdiena atliekām.
- Ja sākušās problēmas ar vēdera iziešanu: bieži ir mīksts vēders, fēces ar nepatīkamu smaku, taukainas, lipīgas.
- Ja ir sāpes pakrūtē. Ja tās ir akūtas, nekavējoties meklē ārsta palīdzību!
