Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ja ir liels liekais svars, labāk izvēlies nevis skriešanu, bet citas fiziskās aktivitātes. Skrienot vislielākā slodze ir ceļiem un pēdas locītavām, kas nozīmē, ka skriešana nav ieteicama cilvēkiem, kam ir liels liekais svars – ja tas pārsniedz desmit kilogramus, labāk izvēlēties pastaigu ātrā gaitā vai nūjošanu.
- Izvērtē savu veselību. Lai gan tas nav obligāti, tomēr veselību vajadzētu pārbaudīt – arī cilvēkiem jaunos gados.
Ieteicama veloergometrija jeb sirds veselības pārbaude pieaugošas slodzes apstākļos, kardiogramma pirms un pēc slodzes, analīzes.
Ja ir bijušas kādas problēmas ar sirdi, vēlams Holtera monitorings, kurā 24 stundas pārbauda sirdsdarbību, kā arī ehokardiogramma, kas dod informāciju par sirds uzbūvi, novirzēm no normas. Jāizvērtē kustību un balsta aparāts, arī elpošana.
- Skriešana jāsāk ļoti pakāpeniski. Pasaules Veselības organizācija iesaka: pirms skriešanas pastaigā ātrā tempā 10–12 tūkstošus soļu (tie būtu apmēram pieci, seši kilometri) un pavēro, kāda ir tava organisma atbildes reakcija.
Ja viss sāp un jūties slikti, vēl ir par agru sākt skriešanu.
Tad sākumā būtu labāk noskriet kaut mazu brīdi, tad pasoļot un atkal saņemties īsam skrējienam. Ja izdodas šādi izturēt 15–20 reizes, ļoti labi.
- Arī pēc tam visu vajag darīt pakāpeniski un atbilstoši organisma atbildes reakcijai. Strauji uzliekot sev arvien lielākas un lielākas slodzes, var rasties negaidīts šķēru efekts: sirds un asinsvadu sistēma strādā normāli, pielāgojoties cikliskajai slodzei, taču kustību un balsta aparāts slodzi neiztur, un tad rodas problēmas: sāp ceļi, pēdas un to velves, mugura.
- Neļauj sirdij pārsniegt 140 sitienus minūtē. Ja nesagatavots cilvēks 30–40 minūtes darbojas ar slodzi 150–160 vai vairāk sitienu minūtē un atkārto šādas nodarbības vairākas reizes nedēļā, tas veselībai nāk tikai par sliktu – tiek nomākta hormonu veidošanās, cieš sirds muskulis.
- Ārkārtīgi svarīga ir iesildīšanās un atsildīšanās. Vismaz 10–15 minūtes savas galvenās muskuļu grupas ir jāsagatavo pamatdarbam.
Stipri stiepšanās vingrinājumi iesildīšanās fāzē gan nav vēlami – tie vajadzīgi pēc skrējiena, atsildīšanās fāzē.
- Labāk skriet pa mežu taku. Mīkstāks pamats – labāka amortizācija. Ja tomēr izvēlies skriet pa cietām asfalta virsmām, noteikti vajadzīgi kvalitatīvi, kājai atbilstoši un tieši skriešanai pa asfaltu paredzēti apavi.
- Turi ķermeni pareizi! Iesācēja kļūdas skrienot visbiežāk ir: pārāk gari soļi, nepareiza pēdas likšana. Svarīgi, lai atspēriens būtu uz pēdas priekšējās daļas, kas pakāpeniski pāriet uz pēdas mugurējo daļu. Galva jātur taisni, rokas – apmēram krūškurvja līmenī, lai nepārslogotu plecus un muguru.
- Nevajag skriet pārgurumā un slimam! Nevajag sevi pārvarēt un skriet, ja ir liels nogurums, ja organismā ir iekaisums (piemēram, sāpošs zobs vai iekaisušas mandeles) vai ja saķerts kāds vīruss, – tā ir papildu slodze sirds un asinsvadu sistēmai.
Svarīgi! Ja skriešanas laikā jūti spiedošas vai durošas sāpes aiz krūšu kaula, noteikti izstāsti to ārstam, jo bieži pirmās sūdzības par traucējumiem sirds un asinsvadu sistēmas darbībā parādās tieši slodzes laikā.
