Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
22
-
0
-
0
-
0
-
1
-
2
-
0
-
Kā cilvēki iedzīvojas elkoņa sāpēs?
– Ja traumas nav bijis, bet roku elkonī nevar saliekt, tas nozīmē, ka vaina nākusi lēnām. Tātad bijis kāds hronisks process. Parasti cilvēks ierodas pie daktera ar sāpēm elkoņa locītavas ārmalā, tas ir laterālais epikondilīts. Tautā to dēvē par tenisista elkoni. Vai arī – ja sāp elkoņa iekšējā mala, to sauc par golfera elkoni, medicīniski – par mediālo epikondilītu.
Epikondils ir augšdelma kaula izvirzījums – vieta, pie kuras ar cīpslām piestiprinājušies muskuļi, kas plaukstu saliec, atliec, kustina apakšdelmu un kura no pārmērīgas slodzes iekaist. It sevišķi tad, ja ir biežas, atkārtotas plaukstas atliekšanas, smaguma satveršanas un nešanas kustības, arī tad, ja plauksta nemitīgi ir tvēriena pozīcijā. Šādas pārslodzes ir profesionāliem tenisistiem, šoferiem, frizieriem, datoristiem, konveijera strādniekiem, mūziķiem, tiem, kam daudz jādarbojas ar skrūvgriezi, āmuru vai citiem instrumentiem. Pavāriem skolās un bērnudārzos – viņiem diendienā jāmaisa ēdiens, jācilā katli. Kāda paciente, kura bija atnākusi pie manis uz konsultāciju, tā arī sacīja: «Nesauciet to par tenisistu elkoni, sauciet par pavāru elkoni!» Cīpslas elkonī iekaist arī tiem, kas dara darbus, ko neveic ikdienā. Apgriežot dzīvžogu, svētdienā pēkšņi zāģējot ar motorzāģi, grābjot sienu, krāsojot ar otu vai rullīti… Man pašam arī bija epikondilīts, jo visu dienu raku kartupeļus, un cīpslas elkonī iekaisa no nepareizas slodzes.
Kad pagājuši trīs vai seši mēneši un vairs nespēj pacelt kafijas krūzi, saspiest roku sveicienam un atvērt durvis vai burciņai vāku, tad, jā, viņš vēršas pie ārsta…
– Kad vajadzētu vērsties pie ārsta? Sākumā parasti liekas, ka vajag pagaidīt, kamēr pāries…
– Bet – nekā! Cilvēks pārslogo roku, tam nepievērš uzmanību, un tikai tad, kad pagājuši trīs vai seši mēneši un vairs nespēj pacelt kafijas krūzi, saspiest roku sveicienam un atvērt durvis vai burciņai vāku, tad, jā, viņš vēršas pie ārsta. Diemžēl šīs hroniskās vainas, kas ir epikonduļa rajonā, ir ļoti grūti ārstējamas. Pasaulē esot piecdesmit dažādas ārstēšanas metodes. Ko tas nozīmē? Ka neviena no tām nav visefektīvākā, un tāpēc šīs saruna mērķis varētu būt – agrīna diagnostika. Proti, jāatceras uz visiem laikiem: ja pēc neikdienišķas slodzes vai regulāras pārslodzes parādās sāpes elkoņa locītavas malā, jo tu ātrāk vērsīsies pie ārsta, jo labvēlīgāks būs iznākums. Tenisista un golfera elkonim ārstēšana pamatā ir vienāda.
– Kā ārstē elkoņa sāpes?
– Sākumā, kad ir akūts iekaisums, – ar mieru, ar zālēm, ar atslodzi. Bet kā notiek dzīvē? Cilvēks iedzer nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma tableti, ko aptiekā var nopirkt bez receptes, un, tiklīdz kļūst par kapeiku labāk, viņš savu neveselo roku turpina slogot. Tāpēc nepieciešams fiksators, kas jāapliek ap apakšdelmu. Fiksatoram ir spilventiņi, kas apakšdelmu stingri saspiež, līdz ar to, kad cilvēks ceļ roku un darbina plaukstu, slodze vairs nav uz elkoni, bet uz vietu zem fiksatora. Proti, fiksators domāts tam, lai tad, kad cilvēks dzer zāles, uz iekaisušajām cīpslām elkonī nebūtu tik lielas slodzes. Lai varētu darīt elementārās ikdienas lietas, bet lai neraustītu cīpslas.
Elkoņa sāpju gadījumā pie ārsta vajadzētu doties pēc iespējas ātrāk.
– Vai apakšdelma fiksators nopērkams medicīnisko preču veikalā?
– Jā, ārsta recepti nevajag. Jāprasa fiksators tenisista elkonim. Ja nav fiksatora un cilvēks dzer zāles, tam dižas jēgas nebūs, jo tiklīdz plaukstu loka, tā uzreiz tiek raustīta iekaisusī cīpsla un tā atkal sāp. Apburtais loks! Un tā notiek mēnešiem.
– Kādu fiksatoru labāk izvēlēties?
– Manuprāt, fiksators ir jāizmēģina, un jāraugās, lai ar to pašam būtu ērti saliekt un iztaisnot roku. Fiksatoram jābūt uzliktam ļoti stingri, bet nedrīkst būt notirpuši pirksti. Pacientam pašam jāseko līdzi savilkuma spēkam, regulāri nospriegojot vai atbrīvojot fiksatora klipsi. Man personīgi patīk plānākais variants, kam spilventiņi nav tik biezi, jo tad uz fiksatora var uzvilkt arī džemperi vai jaku. Ziemā tas nav mazsvarīgi. Vēl, lai atslogotu iekaisušās cīpslas, der teipi. Tie gan jāliek speciālistam.
– Kā notiek elkoņa slimību diagnostika?
–Pirmais, ko vajag darīt, ja runa ir par muskuļu un skeleta sistēmu, – jāveic rentgens. Nofotografējot elkoni divās projekcijās, no priekšas un no sāniem, var lieliski redzēt osteoartrozes ar visiem uzaugumiem, audzējus vai iepriekšējās traumas. Rentgens un ultrasonogrāfija (tajā redz cīpslas) – ar šīm metodēm pilnīgi pietiek. Bet jāsāk tieši ar rentgenu, lai pārliecinātos, vai nav kaulu patoloģijas. Atceros, bija paciente, kurai tirpa divi pirksti. Ģimenes ārsts viņai ārstēja sāpes elkonī, neirologs – tirpšanu. Pēc sešiem mēnešiem sieviete atnāca pie manis uz konsultāciju, jo kaut kad agrāk biju viņu operējis… Uztaisot rentgenu, uzreiz varēja saskatīt veidojumu. Tas arī spieda uz nervu un radīja simptomus. Viņa pusgadu bija ārstējusi, bet ne jau to, ko vajadzēja, – ļaundabīgo audzēju. Magnētiskā rezonanse ir dārgs izmeklējums, tāpēc to izmanto tikai atsevišķos gadījumos, lai precizētu diagnozi, ja iepriekšējā ārstēšana vēlamo rezultātu nesniedz, un citu smagu saslimšanu gadījumā. Piemēram, ja ir audzēji, cīpslu un saišu bojājumi.
Ap apakšdelmu apliekams fiksators mazina slodzi elkonī un vienkāršākajās formās maksā 14–22 eiro.
– Kā izvairīties no elkoņa locītavu problēmām?
– Pauze. Mans ieteikums pacientiem – 45 minūtes strādāt un 15 minūtes atpūsties. Problēma, kas rada epikondilītu, ir monotons darbs.
– Vai palīdzētu arī spilventiņu likšana zem plaukstas, kā to dara datoriķi?
– Spilventiņi vairāk domāti plaukstai, bet nerisina elkoņa problēmas.
– Kāda tad būtu labākā prevencija?
Man bija pacients, galdnieks, kuru es gadu ārstēju ar injekcijām un fiksatoru. Vēlāk viņam prasu: «Nu, ko darīsim?» – «Ziniet, dakter, mājas apstākļos es jūtos ļoti labi, man roka nesāp. Varu braukt ar mašīnu, dzert kafiju un visu ko darīt. Ja dodos uz darbu, kur liela slodze, es uzlieku fiksatoru un tā dzīvoju. Man nav jāoperējas. Jo zinu savu robežu.» Tāpat dara sportisti – ejot uz zāli trenēties, uzliek fiksatoru. Sākumā to nēsā visu laiku, bet, kad elkonis apārstēts, tad – profilaktiski. Ir jāsaprot: šodien paredzēta malkas talka, uzliec fiksatoru un strādā ar to! Kad man bija epikondilīts pēc kartupeļu rakšanas, es ar zālēm un fiksatoru izārstējos, bet pēc tam tik un tā vēl mēnesi staigāju ar fiksatoru ap roku. Pie slodzes.
Kur meklēt elkoņa speciālistus?
- Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā
- Mikroķirurģijas centrā
- Klīnikā Ortomed
- Orto klīnikā
- Veselības centrā 4
Tipiskākās elkoņa vainu pazīmes – kas ir tenisista elkonis un kā tas izpaužas?
- Sāpes elkoņa ārējā malā, maksimāli atliecot vai saliecot plaukstu.
- Sāpes var izstarot uz apakšdelmu un plaukstas locītavu.
- Sāpes parasti ir saistītas ar kustību. Ja ir ilgstošs iekaisums, sāpes ir arī miera stāvoklī.
- Nespēks plaukstā, piemēram, spiežot kādam roku vai mēģinot kaut ko satvert.
Tipiskākās elkoņa vainu pazīmes – kas ir golfera elkonis?
- Sāpes elkoņa iekšējā malā.
- Tās pastiprinās, saliecot plaukstu vai savelkot plaukstu dūrē.
- Dažkārt vispārīgs plaukstas saliecējmuskuļu vājums.
Tipiskākās elkoņa vainu pazīmes – kas ir studenta elkonis?
- Sāpes elkoņa aizmugurē gan miera, gan kustību laikā.
- Tūska, apsārtums, karstums.
- Kustību ierobežojums elkoņa locītavā.
Tipiskākās elkoņa vainu pazīmes – ulnārā nerva saspiedums
- Jutīgums elkoņa aizmugurējā, iekšējā malā.
- Tirpšana un jutīguma izmaiņas uz apakšdelma iekšējās virsmas un 4. un 5. pirkstā.
