Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No 2020. gada 1. aprīļa Latvijas veselības sistēmā tiek ieviesta jauna kārtība, kādā tiek izrakstīti kompensētie medikamenti. To nosaka Ministru kabineta (MK) pieņemtie grozījumi Nr.899 noteikumos. Galvenās izmaiņas, ar ko saskarsies tieši ārsti, izrakstot zāles, ir prasība receptē norādīt nevis konkrētu medikamentu nosaukumu, bet gan jāizraksta zāļu ķīmiskais nosaukums jeb SNN. Tātad, no 1. aprīļa tas ir vienīgais obligātais nosacījums, kas ļoti daudzos gadījumos nozīmēs esošo zāļu nomaiņu pret citām – lētākajām, vairs neparedzot iespēju pašam pacientam piemaksāt starpību starp valsts apmaksāto references (lētāko) medikamentu un jau lietoto medikamentu. Ņemot vērā, ka ārstu darbs balstās uz sadarbību ar pacientiem, ir skaidrs, ka izmaiņas, izrakstot recepti nebūs vienīgās pārmaiņas, kas mūs sagaida.
Dakter, farmaceits man iedeva citas zāles!
Ik dienu savā praksē ar medmāsas atbalstu apkalpojam aptuveni 80 pacientus. Mainoties kompensējamo medikamentu aprites kārtībai, apzināmies, ka tieši mums – ģimenes ārstiem - būs jāuzņemas galvenā skaidrotāja funkcija par to, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientus. Izrakstot SNN, tas, kādu medikamentu saņems pacients, ir atkarīgs no farmaceita un tajā brīdī lētākajām pieejamajām zālēm ar tieši šo zāļu ķīmisko nosaukumu.
Jau varu iztēloties pacientus, kuri zvanīs, nāks uz akūto stundu, lai informētu par to, ka, pēc pacienta domām, farmaceits ko sajaucis un iedevis citas zāles.
Vai varbūt vainos ārstu – izrakstītas neīstās zāles! Jāatzīst, ka šis būs ļoti reāls scenārijs, kas nav pelnījis nevienu pārmetumu ne pacientu, ne ārstu virzienā, jo šobrīd jautājumi ir vairāk, nekā atbilžu, un konkrēta pacienta gadījums ne vienmēr grib pakļauties jaunas un neskaidras sistēmas kārtībai.
Ko varam secināt jau šobrīd par to, kas mūs sagaida? Ir skaidrs, ka šīs izmaiņas uzliek papildu slogu ārstējošajiem ārstiem, jo, neatkarīgi no katras prakses noslodzes, nāksies skaidrot, ko īsti pārmaiņas nozīmē un kāpēc līdzšinējās zāles ir jāmaina. Tas aizņems laiku. Arī to laiku, kuru varētu veltīt, piemēram, pieņemot vairāk pacientus akūtajā stundā. Ņemot vērā jau šobrīd augsto ārstu noslodzi, ko patiesībā vajadzētu dēvēt par pārslodzi, nevajadzētu brīnīties par ārstu “izdegšanas” gadījumiem, kas, uzliekot papildus pienākumus, būs vēl vairāk.
Problēma slēpjas arī faktā, ka pašiem ģimenes ārstiem nav sniegta pilnīga informācija, kā pieņemtie grozījumi mainīs ārstu un pacientu ikdienu.
Šobrīd bažas rada fakts, ka ārsti nespēs kontrolēt, kādus medikamentus pacienti lietos, jo, izrakstot SNN, ārstam nav zināms, kādas zāles aptiekā tiks izsniegtas pacientam – ja līdz šim pacients ir lietojis medikamentu, piemēram, tablešu formā, aptiekā viņam var tikt izsniegts medikaments pat sīrupa formā. Šeit rodas bažas par cilvēkiem, kam medikamenti jālieto ilgstoši – šie cilvēki ir pieraduši pie konkrētiem medikamentiem un to nomaiņa var izraisīt neizpratni.
Ārsti – konsultanti
Sagaidāms, ka aprīlī, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, ārstiem būs jābūt gana zinošiem, lai izskaidrotu pacientiem gan izmaiņas, gan to iemeslus, gan pozitīvos un negatīvos aspektus. Tāpat ārstam būs jābūt zinošam par medikamentu maiņas potenciālo ietekmi uz atveseļošanos, kā arī risinājumiem, kā veselības stāvokli turpināt uzlabot, neskatoties uz izmaiņām MK Nr. 899 noteikumos.
Šobrīd lielākā problēma, kas izgaismojusies mēnesi pirms noteikumu izmaiņu stāšanās spēkā, ir ārstu neziņa. Neatbildētu jautājumu ir daudz, tajā skaitā pavisam praktiski.
Šobrīd e-recepšu sistēmā nav iespējams izrakstīt SNN. Vai pēc mēneša šāda iespēja būs?
Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, balstoties uz medicīnisku pamatojumu par esošās terapijas saglabāšanu, 30% no ārsta praksē izrakstītajām receptēm joprojām kompensējamo medikamentu sistēmā varēs norādīt zāļu nosaukumus. Kā gan lai ārsts paredz, cik receptes ik mēnesi izrakstīs, lai varētu aprēķināt šos 30%? Neskaidrību ir daudz, tādēļ joku dienu – 1. aprīli – gaidu ar lielām bažām, jo pacienta ikdienā joku vairs nebūs.
