Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dr. med. Angelika Krūmiņa, infektoloģe, hepatoloģe, RSU Infektoloģijas katedras profesore; Sandra Gintere, ģimenes ārste, RSU Ģimenes medicīnas katedras docente.
Visai tumša bilde
Šāda Covid-19 vīrusa uzvedība – ar garo versiju – mediķiem ir izaicinoša situācija, skaidro profesore Angelika Krūmiņa, kura iesaistījusies padziļinātā pētījumā par garo kovidu Latvijā. Pasaule pat vēl nav vienojusies par vienu kopēju šīs parādības nosaukumu, to mēdz dēvēt dažādi: par garo vai ilgtermiņa kovidu, pēckovida komplikācijām, pēckovida sindromu. Bet viens gan ir skaidrs – daļai pacientu pēc izslimota akūta kovida slimība vēl nav beigusies. Publisko telpu visā pasaulē pārplūdinājuši stāsti par cilvēkiem, kurus pēc kovida piemeklē dažādas grūtības ar elpceļu, centrālās nervu sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas funkcionēšanu, vēl ilgstoši nomoka milzu nogurums, galvassāpes un stāvoklis, kam radīts atsevišķs apzīmējums – prāta migla –, kad atklājas domāšanas un uzvedības traucējumi. Ir cilvēki, kas tādēļ nespēj atgriezties darbā, nespēj veikt fizisku slodzi, tāpēc nepieciešama nopietna rehabilitācija.
Gan ieildzis, gan pēkšņs
Scenāriji, kā izpaužas garais kovids, var būt vairāki, saka infektoloģe. «Piemēram, janvārī cilvēks saslimst un slimo 2–3 nedēļas, tad simptomi mazinās, bet – nepazūd. Martā tie jau ir pārgājuši ilgtermiņa stadijā jeb garajā kovidā. Cits variants – cilvēks ir ārstējies slimnīcā, izrakstījies diezgan labā stāvoklī, bez sūdzībām. Diemžēl arī pēc tam var būt sagurums un citi simptomi, kuru dēļ jāturpina ārstēties mājas apstākļos. Vēl viens variants – pēc kādām 3–4 nedēļām pēkšņi sākās sirdsdarbības traucējumi vai grūtības elpot. Tas nozīmē, ka organismā ir turpinājušies kādi procesi, un rezultātā attīstījušās kaites, kādu cilvēkam iepriekš nav bijis. Viņš grib atgriezties aktīvā dzīvē vai jau ir atsācis strādāt, līdz vienā dienā jūt, ka tā īsti neko vairs nevar padarīt. Nav spēka vai trūkst elpas, streiko sirds. Visbiežākais iemesls tam ir garais kovids.» Pētījumiem turpinoties, garā kovida bilde pamazām kļūst skaidrāka, tomēr zinātniekiem un mediķiem joprojām ir ļoti daudz nezināmā.
Individuālā imunitāte – noteicošais
Tādas visaptverošas statistikas, cik procentiem cilvēku sākotnējais kovids transformējas garajā, vēl īsti nav, taču jau ir iezīmējies, ka tā varētu būt aptuveni trešā daļa pacientu, un tas ir liels skaitlis, uzskata profesore. Garo kovidu atklāj kā vakcinētajiem, tā nevakcinētajiem, tomēr nevakcinētajiem risks ir augstāks. «Tomēr man praksē ir bijuši arī vakcinēti pacienti, kas izslimojuši viegli, bet tik un tā ir pēcsaslimšanas sekas. Vakcīna dod aizsardzību no smagajām slimības formām, bet kopumā ilgtermiņa kovids tomēr būtu jāsaista ar paša cilvēka imunitātes stāvokli un to, kā ķermenis ir reaģējis uz šo infekciju,» skaidro infektoloģe. To, ka pamatā ir paša imunitāte, apstiprina arī ģimenes ārste Sandra Gintere. Un tas arī daļēji izskaidro, kāpēc starp pacientiem ir visu vecumu cilvēki, tomēr īpašā riska grupā ir kovida pacienti gados un pacienti ar blakusslimībām.
Nestrādā galva, trūkst elpas
Kā rāda starptautiski pētījumi, visbiežāk sastopamās sūdzības ir milzīgs, nepārejošs nogurums – par tādu pasaulē ziņo 58 procentos gadījumu. «No pieredzes ar citām diagnozēm zināms, ka tāds nogurums var turpināties gadiem, dažreiz pat tad, ja saņemta rehabilitācija un psiholoģiskais atbalsts. Tieši nogurums un arī plaušu bojājumi var atkāpties ļoti lēnām,» skaidro Angelika Krūmiņa. Ļoti izplatīts simptoms (23–53 procentos gadījumu) ir arī pēkšņi parādījusies aizdusa jeb elpas trūkums. Sešiem procentiem pacientu vēl kādu laiku pēc pārslimošanas nepieciešamas skābekļa maskas elpošanai. «Plaušu audu bojājumi jeb plaušu fibroze var attīstīties 35 procentos gadījumu 60–100 dienas pēc tam, kad ir parādījušies simptomi – tas ir ļoti liels skaitlis!» Tāpat izpētīts, ka 21 procents pacientu 60 dienas pēc izrakstīšanās no slimnīcas piedzīvo pēkšņas, iepriekš dzīvē nekad nepieredzētas sirdsklauves, sāpes krūtīs. Var sākties miokardīts, aritmija. Mēnesi pēc inficēšanās un ārstēšanās var sākties ar asinsradi saistītās komplikācijas – trombi asinsvados. Netiek saudzētas arī nieres – akūto kovidu pārslimojušiem tālāk var attīstīties hroniska nieru slimība, ir risks kļūt par nieru dialīzes jeb mākslīgās nieres pacientu. Ir arī gadījumi, kad pēkšņi parādās olbaltums urīnā, asiņains urīns. Citiem pazūd garša, oža, kas gan pēc pāris mēnešiem vai ilgāka laika lielākoties dabiski atjaunojas. Simptomu saraksts ir garš, taču parasti nav tā, ka vienam cilvēkam uzreiz ir daudzi dažādi bojājumi, visbiežāk kombinējas divi sarežģījumi, piemēram, nogurums un zarnu trakta bojājums vai nogurums un apgrūtināta elpošana.
Kas te ir kas
Ģimenes ārstiem pašlaik ir ļoti daudz darba tieši ar garā kovida pacientiem. Tiesa, vīrusa deltas varianta laikā šo pacientu bijis vēl vairāk nekā tagad, kad slimo ar omikronu. «Tādas diagnozes garais kovids pašlaik klasifikatorā vispār nav, tas ir jaunums,» stāsta ģimenes ārste Sandra Gintere. «Lielākais izaicinājums ir diagnostika. Piemēram, tas pats noguruma sindroms var vēstīt par dažādām depresijām, trauksmi, D vitamīna deficītu, vairogdziedzera problēmām, anēmiju vai vēl citām slimībām. Un varbūt kovids ir bijis tikai iemesls, lai tas viss, tā teikt, izlīstu ārā un progresētu. Taču ģimenes ārstam ir jāspēj diferencēt, kas tieši tas ir par nogurumu. Pandēmija turpinās trešo gadu, un šī ilgstošā dzīvošana ierobežojumos, neziņā, varbūt arī ar materiālām problēmām var veicināt depresiju un trauksmi, kas arī izpaužas ar to pašu nogurumu, dažādām sāpēm. Tas viss kombinējas. Ir arī daudz tādu pacientu, kas izslimojuši, pašiem to nemaz nezinot, vai viņiem nav veikti testi, taču arī tad pēc klīniskās ainas varam noteikt diagnozi kovids un pēckovida komplikācijas un sniegt vajadzīgo palīdzību. Kopumā, ja sūdzības ir nopietnas un tiešām saistītas ar kovidu un cilvēks nespēj atkopties, tādus pacientus mēs uzreiz un neatliekami sūtām uz rehabilitāciju, jo te tabletes nepalīdzēs.»
Kad tas beigsies?
«Tā kā mēs esam ļoti atšķirīgi, nevar prognozēt, cik kuram garais kovids būs ilgs. Vienam, piemēram, galvassāpes izzudīs 2–3 nedēļu laikā, citam tikai 2–3 mēnešos, bet vēl kādam tas prasīs gadu,» papildina profesore Krūmiņa. «Garā kovida ārstēšanā būs jāizmanto medikamenti, ilgstoša rehabilitācija, atbalstošā terapija, kurā iesaistās arī psihologi, psihoterapeiti, psihiatri, neirologi un daudzi citi speciālisti. Uz jautājumu «Kad tad paliks labi?» ir ļoti grūti atbildēt. Atbilde ir – no mēneša līdz pat gadam un vairāk, tas ir ļoti individuāli. Man bijuši pacienti, kas pārslimojuši pasmagu kovidu un kam pneimonija ir atkāpusies triju mēnešu laikā. Pacients jūtas labi, elpo brīvi, iet uz darbu, treniņiem, bet ir cilvēki, kas ir pārslimojuši smago pneimoniju un kuriem vēl pēc pusgada ar elpošanu nav labi – ir grūti kāpt pa kāpnēm, vairs nav iespējams būt fiziski aktīvam, uzņemties tādu pašu slodzi kā agrāk. Cilvēki pusgadu staigā pa ārstiem un mēģina saprast, kā atgriezties iepriekšējā dzīvē. Daļa ņem garās slimības lapas, piemēram, uz mēnesi, un cenšas ārstēties un rehabilitēties, daļa paralēli mēģina strādāt – pa dienu iet uz darbu un pēc darba veic rehabilitāciju. Šī ir ļoti viltīga slimība, un mūs, iespējams, vēl sagaida dažādi pārsteigumi.»
Riska grupas garā kovida iespējai
* Kovida pacienti gados – neatkarīgi no tā, cik smagā formā noritējusi slimība.
* Pacienti ar blakus kaitēm – hroniskām plaušu slimībām, augstu asinsspiedienu, aptaukošanos.
* Pacienti, kam bijusi Covid-19 izraisīta pneimonija ar smagu gaitu, ir plaušu bojājumi.
* Vīrieši. Kāpēc tā – tas pasaulē vēl tiek pētīts.
Garā kovida izraisītās komplikācijas
* Smadzeņu struktūrām – nogurums, prāta migla, trauksme, depresija, traucēta atmiņa, domāšana, apgrūtināta lēmumu pieņemšana.
* Kardiovaskulāri – sāpes krūtīs, aritmija, miokardīta risks u. c.
* Plaušu sistēmā – var ilgstoši saglabāties plaušu bojājumi, aizdusa, elpas trūkums.
* Kaulu un locītavu sistēmā – sāpes, funkcionāli traucējumi.
* Endokrīnajā sistēmā – var attīstīties cukura diabēts, nieru vai kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
* Var rasties venozā trombembolija jeb dziļo vēnu trombozes. Tas var radīt infarkta, insulta risku.
* Mēnešiem ilgi var saglabāties nevēlamas izmaiņas ādā.
* Izmainīta smaržu un garšu sajūta.
Rehabilitācija ir pieejama
Skaidro Anda Nulle, Nacionāla rehabilitācijas centra Vaivari valdes priekšsēdētāja:
«Garā kovida pacienti var saņemt rehabilitāciju gan stacionārā, gan ambulatori, jo valsts tam ir paredzējusi atsevišķu finansējumu. Smagākie pacienti pa tiešo no stacionāriem nonāk uz rehabilitāciju mūsu stacionārā. Savukārt, ja pacients ir mājās, tad pirmais, pie kā viņš vēršas, ir ģimenes ārsts, kurš tālāk izvērtē un viņu sūta vai nu pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta uz konsultāciju, vai arī uz konsultāciju vai piecām nodarbībām pie funkcionālā speciālista – fizioterapeita, ergoterapeita, audiologopēda. Ja traucējumi ir daudzpusīgi, rehabilitācijas ārsts var nosūtīt tālāk uz multiprofesionālu rehabilitāciju arī ambulatorā veidā – uz dienas stacionāru vai arī smagākos gadījumos uz stacionāro rehabilitāciju. Vaivaros lielākoties nonāk cilvēki ar komplicētākām diagnozēm, bet rehabilitācija ir pieejama arī citviet valstī – to var saņemt stacionāros reģionālajās slimnīcās, universitātes slimnīcās. Pie mums pagājušajā gadā rehabilitācijā bija vairāk nekā 550 kovidseku pacientu ar izteiktiem funkcionēšanas traucējumiem vecuma diapazonā no padsmitgadnieka līdz pāri 80 gadiem.
Visbiežākās sekas pēc Covid-19 pārslimošanas ir fiziskās slodzes tolerances traucējumi – elpas trūkums, aizdusa gan miera stāvoklī, gan kustoties, milzīgs nogurums, muskuļu skeletālās sāpes, galvassāpes, sāpes krūtīs. Vēl ļoti raksturīga ir trauksme, depresija, domāšanas un uztveres traucējumi (tā dēvētā smadzeņu migla), miega traucējumi, sauss un neproduktīvs klepus. Ir pacienti, kam pēc kovida ir iestājies insults, polineiropātija vai arī pēc ilgstošas intensīvās terapijas ir multisistēmu orgānu bojājums un postintensīvās terapijas sindroms. Mums pirmo reizi bija pacienti ar izgulējumiem uz sejas, jo slimnieki stacionārā tiek pozicionēti uz vēdera un uz deguna saknes var veidoties izgulējums. Tas mums sākotnēji bija šoks, bet ir saprotams, ka tobrīd svarīgākais ir bijis izglābt pacienta dzīvību. Kopumā garā kovida sekas ir dažādas un rehabilitācijas ilgums – ļoti individuāls. Kādam pietiek ar nedēļu – lai viņu apmācītu, kā kustēties, kā ergonomiski veikt ikdienas aktivitātes, lai sagatavotu plānu dzīvei mājās. Bet vidēji tās ir divas nedēļas, smagākajiem pacientiem divi trīs mēneši. Ir gadījumi, kad rehabilitācijas kurss ir jāatkārto. Par rehabilitāciju pie mums maksā valsts, pašam jāmaksā tikai pacienta iemaksa 5 eiro dienā. No tās atbrīvoti bērni un 1., 2. grupas invalīdi.»
Kā tu vari tikt uz rehabilitāciju?
* Ģimenes ārsts var uzreiz nosūtīt pacientu saņemt ambulatoros rehabilitācijas pakalpojumus pie fizioterapeita (5 reizes) par valsts līdzekļiem (poliklīnikās, dažādos veselības centros), ja pēc pārslimota Covid-19 radušies vai pasliktinājušies viegli funkcionēšanas traucējumi, kas ierobežo darbaspējas vai spējas veikt ikdienas aktivitātes, bet neietekmē pašaprūpi. Pacientam jābūt vismaz vienam no šiem simptomiem:
– viegla elpošanas mazspējas pakāpe;
– viegla līdz mērena kardiovaskulāra mazspēja;
– neiroloģiski bojājumi;
– muskuloskeletālie simptomi;
– citas klīniskas izpausmes, bet nav nepieciešama 24 stundu medicīniskā uzraudzība un skābekļa atbalsts.
Ģimenes ārstiem ir arī iespēja nosūtīt pacientus pie rehabilitologa, un ar šā speciālista nosūtījumu pacients var saņemt papildus vēl 10 valsts apmaksātas rehabilitācijas procedūras.
* Smagāku funkcionālo traucējumu gadījumā, ja ir ieilgusi darba nespēja, rehabilitologs izstrādā pacientam individuālu rehabilitācijas plānu (piesaista ergoterapeitu, audiologopēdu u. c.) un nosūta pacientu iziet šo rehabilitācijas kursu dienas stacionārā vai stacionārā (pacientiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe).
* Komplicētākos gadījumos pacientus, kuri ārstējas stacionārā, var uzreiz no viena stacionāra nosūtīt uz rehabilitāciju citā stacionārā.
* Tos, kam ir smagās sekas, bet kas ārstējas mājās (piemēram, ir, smaga elpošanas nepietiekamība, kardiovaskulāra nepietiekamība, neiroloģiski bojājumi, mentāli traucējumi utt.), ģimenes ārsts nosūta vēl pie citiem speciālistiem (kardiologa, neirologa), koordinē pacientu pie rehabilitologa jau ar papildu izmeklējumiem.
* Rehabilitācija lielākoties ietver elpošanas vingrinājumus, fiziskās aktivitātes kāpināšanu, vingrošanu, jo, ja ir garais kovids, noteikti nedrīkst iegulties gultā, atsakoties no jebkādām kustībām. Kustoties pacienti atveseļojas ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
*Ambulatorā rehabilitācija notiek par valsts līdzekļiem. Ja pacients nevēlas gaidīt rindā uz vizīti, to var darīt par saviem līdzekļiem vai ar izmantojot apdrošināšanas polisi.
