Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai vienam skrējējam vajadzīgi trīs dažādi apavi?
Katru reizi izvirzu arvien lielākus un ātrākus mērķus. Pirmajā reizē vēlējos vienkārši noskriet maratonu. Tas bija karnevāla skrējiens Bordo maratonā, kur tradicionāli visi skrien maskās un spožos tērpos – tāds kā plezīrs ar vīna (!) dzeršanu. Otrajā reizē jau vēlējos piedalīties nopietnā skrējienā. Trešajā reizē – noskriet mazāk nekā četrās stundās. Beidzamo reizi mans mērķis jau bija 3:30. Visu izvirzīto esmu piepildījis. Šobrīd mans mērķis ir noskriet visu to pilsētu maratonus, kurās esmu dzīvojis. Šobrīd tās ir – Ogre, Rīga, Bāzele un Dubaija. Cilvēks ir vājš un slinks. Sporta un fitnesa industrija to zina ļoti labi.
Interesanti, ka cilvēks mēģina savas vājās vietas uzlabot ar palīgrīkiem no malas. Pēc būtības – ar tendenci uz ātriem risinājumiem. Paradoksāli, bet sportā var redzēt, ka ar jaunākajiem un dārgākajiem ekipējumiem parasti aprīkojušies tieši slinkākie un neprasmīgākie cilvēki.
Pastāv tāda kā ilūzija, ka labākās kedas vai slēpes kaut nedaudz palīdzēs pašam būt labākam.
Vēl turīgāki cilvēki sper nākamo soli un pat noalgo labākos trenerus, kuri aiz muguras nereti ierēc par slinkajiem un resnajiem bagātniekiem.
Īsi pirms Rīgas maratona noskatījos kāda liela sporta apavu un apģērbu ražotāja prezentāciju par skriešanas apaviem. Tā arī nesapratu, vai tiešām vienam skrējējam vajadzīgi trīs dažādi skriešanas apavi.
Bet šāda ir šīs miljardus vērtās industrijas pieeja – radīt vajadzību pēc aizvien jauna sporta ekipējuma.
Uzsvars uz ārieni
Tāpat kā skaisti sporta apavi, arī skaisti ķermeņi kaut kādā mērā ir skaistuma etaloni, ko iekāro gandrīz vai ikviens. Tas, ko mēs redzam ar acīm, ir viegli izvērtējams, tādēļ iekārojams un mārketējams. Turklāt mēs bieži sliecamies vērtēt lietas pavisam vienkāršā mērīšanas sistēmā – patīk vai nepatīk. Ieraugot veikalā skaistas bikses, cilvēks diezgan ātri izlemj – patīk vai ne.
To pašu varam attiecināt, kādā fiziskā formā jeb cik skaists ir ķermenis. Šobrīd visā pasaulē vērojama aptaukošanās epidēmija. Turklāt veselības organizācijas mums nemitīgi mēģina iegalvot, ka viena no lielākajām aptaukošanās problēmām ir pārāk maz sporta. Ko dzird ierindas cilvēks? Zemtekstu: ja es nesportošu, izskatīšos tieši tāpat kā resnie.
Šādu domu gājienu ir sadzirdējušas arī attiecīgās industrijas, kas to tik vien dara, kā popularizē slaidu un muskuļotu ķermeni. Faktiski to, kā jāizskatās skaistam ķermenim, diktē tā dēvētie eksperti.
Bet, tā kā vien retais izskatās ideāli skaists, sākas dzīšanās pakaļ šim tēlam.
Daudzi spēj un izrādās gana varoši, lai šo mērķi sasniegtu, un faktiski ar laiku sāk izskatīties tā, kā šie iepriekš definētie tēli. Viņi arī pamana, ka, iemūžinot savus panākumus sociālajos tīklos, kļūst par daļu no industrijas un piedalās šajā laba, veselīga izskata un līdz ar to arī fitnesa glorifikācijā.
Pateicīga un viegli novērtējama mārketinga prece. Taču tas, ko nav viegli novērtēt tikai ar acīm, – cik veselīgi šie skaistie ķermeņi ir iekšpusē.
Ir vēl kas būtisks, kas dara pāri tiem, kuri padevušies kārdinājumam izskatīties labi. It kā jau nav nekas slikts, ka cilvēks vēlas iegūt ķermeni ar pilnveidotiem muskuļiem, maz liekajiem taukiem u. tml. Taču mīnuss ir psiholoģiskās traumas, slimīga neapmierinātība ar savu ķermeni, kas cilvēkiem rodas, ja viņi nespēj sasniegt vēlamo.
Piemēram, to, ko redz Instagram vai YouTube.
Pavisam traki ir ar sociālajiem tīkliem, kuros tiek ieviests ķermeņa izskata standarts, kas lielai daļai nemaz nav sasniedzams, jo ķermeņa tips to nemaz nepieļauj ģenētiski.
Tad cilvēks var trenēties vai netrenēties, ēst vai neēst, darīt, ko vien grib, standarta ideālu sasniegt nebūs iespējams. Bet tik un tā pastāv apsēstība ar diētām, pat ķirurģiskas iejaukšanās, fiziskie treniņi līdz nelabumam.
Skumjākais, ka tādos brīžos cilvēks nolemj: visas neveiksmes rodas tāpēc, ka par maz ir strādāts un sportots. Un sākas nebeidzams velna aplis.
Kas notiek iekšpusē?
Lai arī zināms, ka fiziskās aktivitātes tiešām spēj uzlabot vielmaiņu un arī spēcināt ne tikai muskuļus, bet arī ķermeņa imunitāti, bieži vien pārāk liela fokusēšanās uz ķermeņa ārējo izskatu var nodarīt ļaunumu. Pēc būtības fiziskā slodze treniņa laikā ir stress ķermenim. Tā ir kā rūdīšanās. Muskuļu šūnas treniņu laikā tiek iedragātas vai pat iet bojā. Tāpēc mūsu organisms dodas palīgā cietušajām šūnām, tās pēc tam atjaunojot vai pat papildinot ar jaunām bojāgājušo vietā. Tā notiek muskuļu augšana. Vienīgā problēma – uzliekot pārlieku lielu stresu organismam, tas ar to netiek galā.
Kas notiek? Cilvēki sāk slimot, imunitāte pazeminās, parādās hormonālais disbalanss. Pārtrenējušies un bieži vien arī neizgulējušies cilvēki nevar efektīvi un optimāli darboties.
Daļa cilvēku pēc zināmas sevis nodzīšanas paši pamana, ka ķermenis sāk labi izskatīties. Tas, protams, ir signāls, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Un, ja vēl tavs ķermenis sāk līdzināties Instagramā publicētajām populārajām fitnesa un krosfita kontu bildēm un tekstiem – you can do it, work hard now so you can reap the benefits later –, tas vispār ir lielisks dzinulis.
Krosfita trakums
Skarbā realitāte ir tāda, ka gan mūsu ikdienas aizņemtība, gan arī fitnesa militarizācija rada vairāk ļaunuma nekā labuma.
Šaubos, vai kāds žurnāla lasītājs nebūs dzirdējis par krosfitu – vienu no šā laika populārākajiem sportošanas veidiem, kurā kopā saplūdināti spēka un izturības vingrinājumi. Riepu velšana, svarcelšana, pumpēšanās, palēcieni, pietupieni kā viens ļoti ātrs vingrojums. Taču viens no galvenajiem krosfita popularitātes iemesliem ir socializēšanās iespēja. Milzīgā telpā viens treneris rāda priekšā vingrojumus, un visa fabrika tos kopīgi atkārto.
Šī jau kļuvusi par gandrīz vai masveida kustību. Priekšplānā izvirzījušies krosfitu popularizējošie cilvēki – ar skaistiem ķermeņiem un harmoniskiem muskuļiem. Var saprast, kāpēc vidējais menedžeris vēlas apmeklēt krosfitu. Taču krosfita masveidības dēļ neviens īsti nekontrolē, kas un kā te notiek. Tāpēc traumas šajā sporta veidā ir izplatīta parādība. Cilvēki pārtrenējas, gūst traumas, jo nav pienācīgi sagatavojušies. Otrs – šajā sporta veidā vieglā formā tiek uzturēta no pain no gain mentalitāte jeb tāda kā sporta vieglā militarizācija. Šķiet, daudzi krosfiteri pārdzīvo, ja kādu vingrinājumu viņi nespēj veikt. Īpaši, ja ikdienā nav pieraduši zaudēt. Rezultātā viņi sevi māna un dara pāri, jo mēģina paveikt to, kas viņiem nemaz nav pa spēkam.
Aizņemtības un negulēšanas glorifikācija
Fitnesa un perfekta ķermeņa glorifikācija ir kā blakus produkts kādai citai mūsdienu pasaules parādībai – aizņemtībai. Maz vai nemaz negulētas naktis projektu dēļ, ārkārtīga aizņemtība, laika trūkums, stress. Par šīm lietām daudzi runā kā par sasniegumiem. Jo aizņemtāks esi, jo veiksmīgāks. Biznesā nav iedomājama situācija, ka esi nesteidzīgs, bez stresa, izgulējies un veiksmīgs. Ja savā stāstā par to, kā klājas, tu nepiemini stresu, kā dēļ esi spiests zaudēt daudzas dzīvei vērtīgas un būtiskas lietas, tad, visticamāk, esi neveiksminieks.
Diemžēl šī aizņemtības mentalitāte ienāk arī brīvā laika sportošanā un fitnesā. No vienas puses, nenormālajā noslogojumā kaut kur pa vidu tiek iespiesti treniņi (bez iesildīšanās u. tml.), no otras puses, tu skaities sportojis tikai tad, ja esi palielinājis slodzi un sevi kārtīgi nomocījis. Ir jāsāp visām maliņām un jājūt katrs muskulītis. Starp citu, ikviens sportists pateiks, ka atjaunošanās pēc fiziskām slodzēm ir galvenais. Tieši šajā ziņā jauns sportists no jau gados vecāka atlēta atšķiras ar īsāku ķermeņa atjaunošanās laiku.
Ļoti svarīgs ir arī miegs. Ja tam netiek piešķirta pienācīga nozīme, viegli ķermeņa iekaisumi var pārvērsties hroniskos.
Ko darīt?
Tā kā daudz interesējos par fitnesu un sportošanu, man gribas saprast, kā labāk saglabāt savu optimālo fizisko formu tā, lai pēc iespējas mazāk tajā ieguldītu. Piemēram, kā slinkais var būt perfektā fiziskā formā? Pat vēl vairāk – kā sasniegt labus rezultātus pat sacensību kontekstā? Kā izrādās, ir daži triki, paņēmieni un pieejas, kā efektīvi un neieguldot pārāk daudz laika trenēties.
Treniņu asimetrija
Pirmām kārtām ķermenim ļoti patīk vai nu liela slodze, vai maza slodze uz ļoti īsu brīdi un ilgstoši. Tāpat ikvienam, kas vēlas optimizēt savu fizisko formu un būt vispusīgi spēcīgs, būtu jāņem vērā treniņu asimetrija. No vienas puses, vissmagākie treniņi, augstas intensitātes īsi vingrojumi pretstatā vienmērīgai ilgākai zemas intensitātes slodzei.
Piemēram, efektīva ir maksimāli smagu svaru cilāšana dažas reizes un neilgi (izrādās, viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt ne tikai muskuļus, bet arī kaulus, jo palielina kaulu blīvumu) kombinācijā ar jogu vai pat vienkārši stundas vai divu garām pastaigām. Cits piemērs – nelielu sprintu skriešana vai mīšanās ar velosipēdu, piemēram, pret kalnu, pretim tam liekot vieglus skrējiena treniņus, dejas vai pastaigas.
Ģenētiskie testi
Katram, kas ļoti nopietni domā ne tikai par labsajūtu, bet arī par mazliet lielākiem sasniegumiem sportā, nebūdams profesionāls sportists, būtu jāzina, kas ir piemērotākais tieši viņam. Piemēram, noskaidrojot, kāds fizioloģiskais tips esi.
Šobrīd diezgan brīvi ir pieejami ģenētiskie testi. Tie ikvienam ļauj noskaidrot visu, sākot ar to, kādas slodzes un sporta veidi piemēroti tavam ķermeņa tipam, kā arī kādi ēdieni un barības vielas atbilst tavam dzīvesveidam. Šāda investīcija ir ieguldījums visam mūžam.
Katru dienu vienu procentu uzlabojumu
Par pārtrenēšanos var runāt arī no pavisam citas puses. Pārāk daudz cilvēku nav gatavi uzvilkt kedas un vispār neko nedara. Viņiem nedraud pārtrenēšanās, jo viņu ķermenis nav sajutis neko līdzīgu slodzei jau daudzus gadus.
Taču der atcerēties, ka sportot ir svarīgi nevis tādēļ, lai kontrolētu svaru (notievēšana nenotiek svaru zālē, bet virtuvē), bet lai nodrošinātu tonusu, vielmaiņu, skābekļa apmaiņu ķermenī. Tādiem cilvēkiem ir nepieciešama pavisam minimāla pieeja. Tikai trīs četras minūtes fizisko vingrinājumu dienā komplektā ar pastaigām, iespējams, ir labākais risinājums, lai uzturētu savu ķermeni labā fiziskā formā. Es, piemēram, veselu gadu eksperimentēju ar četru minūšu ilgu ikrīta treniņu. Lai arī katras dienas treniņi nedos tūlītēju acīm redzamu un jūtamu efektu, taču ilgtermiņā manīsiet, ka efekts patiesībā ir liels.
Vēl kāds ne līdz galam novērtēts skaista ķermeņa elements ir ēdiens. Un tas ir milzīgs pārpratums – notievēt ar fitnesu, nevis ēdienu. Daudz būtiskāk ir sekot līdzi ēšanai.
Garīgās un emocionālās pasaules aizstāšana ar fitnesu
Visbeidzot – nereti cilvēku pievēršanās sportam un fitnesam ir vēlme kompensēt garīgās pasaules nepilnības ar ideālu fizisko ķermeni. Tas ir tāds kā pašapmāns, radot sevī ilūziju, ka, sasniedzot sporta un ķermeņa mērķus, maģiski sakārtosies arī iekšējā pasaule.
Patrenējot sevī spējas būt draudzīgam, pieklājīgam, pateicīgam vai vispār liekot lielāku uzsvaru uz dvēseliskām lietām, uzreiz varēs manīt, ka apsēstība ar ķermenisko atkrīt pati no sevis. Tad jūsu treniņi – vai tas būtu krosfits, skriešana vai futbols – kļūs par pavisam jauna līmeņa nodarbi.
Raksts publicēts žurnālā «Klubs» 2016. gada 1. numurā.
