Esi vecis, pārbaudi prostatu!

Pārbaude neko daudz no tevis neprasa: bikses nost nebūs jāvelk un sāpīgi arī nebūs. Prostatas jeb, latviski sakot, priekšdziedzera vēža skrīnings ir vienkāršas asins analīzes, kurās tiek noteikts kopējais prostatas specifiskais antigēns jeb PSA – olbaltums, ko izstrādā tikai vīriešiem raksturīgais priekšdziedzeris. Lielākā daļa PSA izdalās sēklas šķidrumā, bet mazāks daudzums nonāk arī asinīs. 

PAR prostatas vēzi

• Visbiežākais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs Latvijā, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma;
• Lielākoties atklāj 1. un 2. stadijā – attiecīgi 25% un 43% gadījumos;
• Risks saslimt ar prostatas vēzi dubultojas, ja ar to sirdzis tēvs, vectēvs vai brālis. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, slimības risks pieaug pat 9 reizes.

Skaidro: Dr. JURIS JANSONS. Urologs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Iekšlietu ministrijas poliklīnikā. Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras pasniedzējs. Ārstu digitālā žurnāla Urologs.lv veidotājs. Īpaši interesē prostatas vēža agrīna diagnostika un ārstēšana.

Kāpēc vajadzīgs?

Pēdējo gadu laikā ielaisto prostatas vēža gadījumu skaits, kad palīdzēt kļūst grūtāk, ir ievērojami sarucis, taču tik un tā tie ir kādi 25 procenti. Rietumeiropā šis cipars ir 10 procenti, tā ka – mums ir, uz ko tiekties. Proti, lai šo mērķi sasniegtu, jāiespringst gan urologiem, kas ārstē prostatas audzējus, gan ģimenes ārstiem, ar kuriem mēs sadarbojamies un kuri ir pirmie, kas vīrieti varētu mudināt pārbaudīties, gan pašiem džentlmeņiem, kuriem jāsaprot, ka IR jāpārbaudās.

Līdzīgi kā sievietēm ir krūts vēža skrīnings – viņas taču arī ik pēc noteikta laika veic mamogrāfiju. Vai jūs sliktāki?! 

Palielināts PSA nav spriedums

PSA pieaugums asinīs vēl neliecina, ka pie vainas ir prostatas vēzis, tāpēc analīžu izvērtēšana un diagnozes noteikšana jāatstāj ārsta ziņā. Palielināts PSA var norādīt arī uz infekciju vai iekaisumu un tāpat uz labdabīgu prostatas hiperplāziju jeb šūnu daudzuma pavairošanos, jo priekšdziedzeris vīrišķā hormona testosterona ietekmē aug un mainās visu mūžu un līdz ar vecumu var palielināties pat visai izteikti. Tātad, ņemot vērā, ka PSA nav raksturīgs noteiktai slimībai, urologa rokās tas var kļūt par instrumentu, kas ar papildu metodēm ļauj izsecināt, kurai versijai par labu jānosliecas – ļaundabīgām vai labdabīgām prostatas izmaiņām.

Valsts apmaksātais skrīnings ietver kopējā PSA noteikšanu, bet viena no populārākajām iespējām ir vērtēt brīvo PSA pret kopējo. Var analizēt PSA blīvumu pret prostatas izmēriem, kā arī tā pieaugumu noteiktā laika periodā. Šīs metodes palīdz ārstam izšķirties par tālāku izmeklēšanu vai pacienta novērošanu. 

Starp citu, PSA līmenis var palielināties arī pēc dažādiem izmeklējumiem, piemēram, pēc digitāli rektālās pārbaudes, biopsijas vai kolonoskopijas. Tāpat tā līmeni ietekmē urīnceļu infekcijas, traumas mazajā iegurnī, intensīva riteņbraukšana, aktīva seksuālā dzīve (ejakulācija uz īsu brīdi paaugstina PSA līmeni, kas pēc tam atkal nokrītas līdz normai) un pat karsēšanās pirtiņā. Tāpēc šī analīze jānodod miera laikā – pēc provocējošām darbībām ievēro nedēļu ilgu pauzi un tikai tad dodies uz laboratoriju. Ja pirmās PSA analīzes rezultāti rada satraukumu, pēc pāris nedēļām testu var atkārtot. Labāk to darīt tajā pašā laboratorijā.

Ne vienmēr jāārstē

Ja PSA ir normā, proti, līdz 4 ng/ml, tas vēl nenozīmē, ka nevar būt vēzis. Gan prakse, gan epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka PSA references intervāls ir visai nosacīts. Piemēram, pacientu grupā ar PSA no 3 līdz 4 ng/ml zema riska vēzis ir iespējams 27 procentos gadījumu, bet 7 procentiem pacientu tas prasa aktīvu ārstēšanu, jo var izraisīt nāvi.

Savukārt ar neagresīvu, zema riska prostatas vēzi vīrietis var nodzīvot garu mūžu un bez ārstēšanās, galvenais – vajadzīga aktīva novērošana.

Ko tas nozīmē? Rūpīgu pacienta pieskatīšanu, jo nedrīkst palaist garām brīdi, kad vēzis tomēr sāk aktivizēties. Uzraudzība nozīmē, ka regulāri jānosaka PSA un mazais iegurnis periodiski jāizmeklē ar magnētisko rezonansi. Tādā veidā mēs varam laikus pamanīt pārmaiņas un nepieciešamības gadījumā nozīmēt papildu izmeklējumu, proti, prostatas biopsiju, kad paņem audu paraudziņu no veidojuma un pārbauda šūnas ar mikroskopu.

Tomēr jāteic, ka aptuveni katrs desmitais vīrietis, neraugoties uz zemo risku, uzraudzības vietā izšķiras par labu ārstēšanai, jo tas nozīmē atrisināt problēmu uzreiz un dzīvot bez diagnozes radītā stresa.

Turklāt laikus atklātu prostatas vēzi iespējams ārstēt bez lieliem griezieniem un operācijām. Tikai problēma tāda, ka ir diemžēl vīrieši, kas uzskata, ka nav ko katra nieka dēļ traucēt dakteri, un pie ārsta ierodas vien tad, kad ūdens jau smeļas mutē – kad jau parādījušies traucējoši simptomi. Taču agrīnās stadijās, kad prostatas vēzis ir efektīvi ārstējams, tas par sevi neliek manīt, slimība klusē. Kad parādās simptomi – kaulu sāpes, asinis urīnā, apgrūtināta urinēšana, erekcijas traucējumi –, vēzis var būt jau vēlīnā stadijā. Tad ārstēšanas iespējas ir ierobežotas, cīņa būs daudz smagāka un risks nomirt – augstāks.

Kam pienākas SKRĪNINGS?

• Valsts apmaksātās PSA analīzes reizi divos gados pienākas visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem;
• Arī kungiem no 45 gadiem, ja ģimenē kādam asinsradiniekam konstatēts priekšdziedzera vēzis;
• Nosūtījumu uz analīzēm prasi ģimenes ārstam;
• Ja PSA līmenis būs paaugstināts, ģimenes ārsts izsniegs nosūtījumu pie urologa. Uz valsts apmaksātu konsultāciju varēsi tikt paātrinātā kārtībā jeb pēc tā dēvētā zaļā koridora principa;
• Profilaktiskā vizīte pie ģimenes ārsta, asins parauga ņemšana un tā laboratoriskā izmeklēšana tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta maciņa, un tev pašam nav jāmaksā ne cents.