Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Eksperti ierosina paturēt prātā, ka vissvarīgākais veselīgajā uzturā ir līdzsvars, atzīmējot, ka latvieši kļūst apzinīgāki un saprot, ka svarīgi it tas, kādu ēdienu izvēlamies. Eksperti iesaka iepirkumu grozā likt barojošus produktus, novērtējot, kā tie ietekmēs veselību, smadzeņu darbību, fizisko labsajūtu un pat emocionālo stabilitāti.
Ar uzkodām vieglāk izturēt līdz maltītei
Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto, jeb 70 % dienas laikā kaut ko uzkož. Puse (50 %) iestiprinās ar uzkodām pēc pusdienām un pirms vakariņām. Jāpiebilst, ka Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk cenšas izvēlēties veselīgākus uzkodu variantus ar samazinātu cukura daudzumu. Starp brokastīm un vakariņām patērētāji uzkož vairāk augļus, riekstus, šokolādi, smalkmaizītes, dzer kafiju. Starp pusdienām un vakariņām – dārzeņus, augļus, kafiju, piena un jogurta produktus.
Dažiem patīk uzkost kaut ko nakts vidū – ar nakts uzkodām grēko liela daļa iedzīvotāju vecumā no 36 līdz 45 gadiem, un visbiežāk to dara vīrieši. Nakts uzkodām latvieši izvēlas gaļas produktus, sviestmaizes un pat brokastu pārslas.
Ražotāji arvien vairāk pievērš uzmanību patērētāju vajadzībām un cenšas piedāvāt veselīgākus, dabīgākus našķus.
Brokastis, pusdienas vai vakariņas – kura ēdienreize ir svarīgākā uztura sastāvdaļa?
Pētījums rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju (82 %) neizlaiž brokastis un ēd tās mājās (91 %), un galvenie iemesli, kāpēc pārējie (18 %) izlaiž rīta maltīti, ir sajūta, ka ēst nemaz negribas un laika trūkums. Dienas sākumam mēs izvēlamies veselīgākas maltītes, kurām nav nepieciešama ilga sagatavošana. Vispopulārākā brokastu izvēle ir siera produkti un olu ēdieni, kā arī sviestmaizēs izmantotās sastāvdaļas (sviests, maize), savukārt putras, brokastu pārslas, augļi un dārzeņi tiek patērēti mazāk.
Pēc uztura speciālistu apgalvojumiem, pusdienas ir ļoti nozīmīga ēdienreize un to nav ieteicams izlaist.
Saskaņā ar pētījuma datiem, vien 11 % respondentu atsakās no pusdienām, bet ne tāpēc, ka viņi nejūtas izsalkuši, bet gan laika trūkuma dēļ. Gandrīz puse no viņiem laiku identificē kā galveno šķērsli, tomēr atklāj, ka uzkož kaut ko dienas laikā. Trešdaļa (27 %) apgalvo, ka viņi vienkārši nejūt vajadzību pusdienot.
Visbiežāk pusdienās mēs ēdam zupu (54 %), salātus un dārzeņus (50 %), sātīgus gaļas (51 %) un mājputnu (39 %) ēdienus, tradicionālos latviešu ēdienus (38 %). Ātrās ēdināšanas iestāžu piedāvājumus pusdienās izvēlas vien 4 % latviešu. Izrādās, ka 18 līdz 25 gadu jauni cilvēki arvien vairāk interesējas par dārzeņiem, salātiem un makaronu ēdieniem, nekā zupām un gaļas ēdieniem, salīdzinājumā ar citu vecuma grupu respondentiem.
Dienas pēdējai maltītei – vakariņām – uztura speciālisti iesaka izvēlēties vieglāk sagremojamākas maltītes un ēst tās vismaz 2–3 stundas pirms miega. Dati rāda, ka 96 % Latvijas iedzīvotāju vakariņas ir obligāta ēdienreize, un visbiežāk ikdienā tās tiek ēstas mājās (97 % gadījumu). Vien 4 % aptaujāto norādīja, ka tās neēd, jo galvenokārt nejūt nepieciešamību vakariņot vai ierodas mājās pārāk vēlu.
Salāti un dārzeņi ir visiecienītākā izvēle vakariņām, otrajā vietā – karstie gaļas un putnu gaļas ēdieni, kam seko latviešu tradicionālie ēdieni. Picas un ātrās ēdināšanas vietu piedāvājumi nav pirmā izvēle vakariņām, taču tās joprojām ir mūsu uztura sastāvdaļa – šo ēdienu patēriņš pieaug 18–35 gadus vecu cilvēku vidū.
