Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Draugi saka – cilvēkam ik pa laikam jābūt paaugstinātai temperatūrai, lai cīnītos ar vīrusiem. Bet man – gluži pretēji – visu laiku tā ir pazemināta. Esmu vērsusies pie ārstiem, veikusi dažādas pārbaudes un analīzes, taču iemesli nav atrasti, un tas turpinās: saaukstējos, temperatūra atkal ir 34,6 grādi, slikta pašsajūta. Pēc izveseļošanās temperatūra ikdienā svārstās no 35,4 līdz 36,1 grādam. Satraucos, jo esmu dzirdējusi, ka pazemināta temperatūra saistīta ar virsnieru dziedzera darbību. Kā to pārbaudīt? Kādi vēl varētu būt iemesli šādai īpatnībai? Katrīna
Katrīna, taviem draugiem ir taisnība – temperatūra ir ļoti svarīgs veselības un organisma aizsargspēju rādītājs. Tā sagatavo organismu cīņai ar svešiniekiem un slimības laikā iznīcina visu nevēlamo. Bet cilvēki ir dažādi – vieniem, kad organismā iekļuvis kāds vīruss vai baktērija, temperatūra ātri uzskrien, iznīcina vīrusus un baktērijas, un cilvēks ātri kļūst vesels; citiem jau kopš piedzimšanas nav raksturīgas organisma reakcijas (tas nozīmē, ka organisms cīnās, bet temperatūra būtiski nepaaugstinās).
Ja esi nopietni saslimusi, piemēram, ar angīnu, labāk būtu, ja temperatūra tomēr paaugstinātos. Zema temperatūra var signalizēt par novārgušu imunitāti.
Citi lasa
Iesaku tev izveidot savu temperatūras līkni. Kad esi vesela, katru dienu, pamostoties un vēl esot gultā, izmēri temperatūru. Pēc tam dienas laikā mēri temperatūru ik pēc stundas līdz pat vakaram, kad atkal dosies pie miera. Rezultātus pieraksti tabulā. Tad izvērtē – kurā stundā temperatūra bijusi viszemākā un kurā visaugstākā, turpmāk nedēļu mēri tikai šajos laikos un rūpīgi pieraksti.
Beigās pēc mērījumu rezultātiem uzzīmē līkni. Normāli būtu jābūt tā: no rīta temperatūra ir par pusgrādu vai grādu zemāka nekā vakarā. Tātad – zigzaga pirmajai svītriņai ir jābūt augšupejošai. Ja ir otrādi – kaut kur paslēpusies problēma!
Normāla temperatūra ir no 35,6 līdz 37,5. Ja līkne ir augšupejoša un iekļaujas šo grādu robežās, nav jāuztraucas.
Otrkārt, var pārbaudīt tos orgānus, kas atbild par temperatūru, – hipotalāmu (galvas smadzeņu daļu) un vairogdziedzeri. Svarīgākā analīze ir pilna asinsaina, kur uzmanība jāpievērš leikocītiem, limfocītiem un eozinofiliem. Bet arī to – tikai ar ārsta ziņu un rekomendācijām, nevis uz savu galvu!
Citreiz analīzēs viss ir kārtībā, bet ir sūdzības, kas parāda, ka patiesā problēma ir kūtra imūnsistēma – aukstuma nejušana, siltuma nepanesība, nepārejošs nogurums, bezmiegs un sajūta, ka nekad neesi izgulējusies, nespēja raudāt un smieties, tendence uz aizcietējumiem.
Ja ir kāda no šīm pazīmēm, to visu vajag izstāstīt ārstam.
Virsnieru nomākums parasti rodas, ja ilgstoši slimo, vai arī pēc steroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas. Izmeklēšana ir diezgan sarežģīta, un, lai to veiktu, jābūt vēl kādai indikācijai.
Ja analīzes un citi izmeklējumi nekā slikta neatklāj un ikdienā jūties labi, iespējams, pazemināta temperatūra vienkārši ir tava organisma īpatnība. Vēl gribu uzsvērt, ka hipotalāms un pārējie orgāni ir siltuma regulatori, bet pats siltums jeb temperatūra cilvēkā ienāk ar pirmo ieelpu un aiziet ar pēdējo izelpu (ne velti saka – izlaiž garu). Tāpēc, Katrīna, dzīvē jāstiprina savs gars un sava griba, lai saglabātu veselu imūnsistēmu. Tas nozīmē – jādzīvo saskaņā ar sevi!
