Lasītājas jautājums: «Man ir 79 gadi. Pagājušajā gadā biju uz endoskopiju. Atbildē rakstīts: «Sigmas zarnā saskatāmi sīki divertikuli, uzreiz aiz rektosigmoidālās krokas saskatāms adenomatozas struktūras veidojums uz kājiņas līdz 1,0 cm diametrā, kurš tika noņemts. Taisnās zarnas gļotāda tīra, elastīga, bez nozīmīgas patoloģijas. Hemoroidālā pinuma zona hipervaskularizēta, tajā saskatāmi II pakāpes pilnasiņoti hemoroidālie spilveni bez prolabēšanas anālajā kanālā. Slēdziens: sigmas zarnas tubulārā adenoma, sigmas zarnas divertikuli, nekomplicēti iekšējie hemoroīdi. Diagnozes: D12.5, K62.1, K57.3, K64.1. Makroskopija audu fragmentiem līdz 0,5 cm (A1–3). Mikroskopija: hiperplaziogēni izmainīta resnās zarnas gļotāda ar tubulārām struktūrām, kas segtas ar augstu cilindrisku epitēliju, hiperhromiem kodoliem, perēkļainu vieglas pakāpes šūnu displāziju. Stromā neliels iekaisuma infiltrāts. Slēdziens: resnās zarnas (sigmas) tubulāra adenoma.» Pie kāda speciālista man ar šo atbildi vērsties un cik steidzami?» Ar cieņu Valda
Atbild daktere Kikuste:
Vispirms gribu nomierināt, ka nekas bīstams izmeklējumā nav atrasts un nav pa galvu pa kaklu jādodas pie ārsta. Paskaidrošu…
Kas ir endoskopijā minētā sigma? Sigma ir tā pati resnā zarna (nosaukums latīņu valodā), un divertikuli (atbilst diagnozes kodam K57.3), kas tajā atrasti, ir kabatiņas resnās zarnas gļotādā. Ja tās neiekaist, nerada sūdzības (piemēram, sāpes vēderā, traucēta vēdera izeja), tad nekas sevišķs ar šīm kabatiņām nav jādara. Galvenais – sekot līdzi, lai nebūtu aizcietējumu, lai vēdera izeja ir regulāra un mīksta.
Savukārt adenomatozas struktūras veidojums uz kājiņas ir polips (tam atbilst diagnozes kods D12.5 un K62.1). Ļoti labi, ka ārsts, kurš veica tev izmeklējumu, ir polipu noņēmis, lai tas neprogresētu, un pārbaude mikroskopiski apliecina – tas ir bijis absolūti labdabīgs.
Tubulāra adenoma ir viens no biežāk sastopamajiem labdabīgajiem zarnu gļotādas polipu veidiem.
Ļoti labi, ka izmeklējuma aprakstā arī norādīts, cik liels bijis polips, jo no polipu izmēra lielā mērā atkarīgs arī tas, cik bieži nepieciešama tālākā kontrole šai vietai. Viens veidojums, kas ir līdz 1 centimetram diametrā, skaitās zema riska, tāpēc, ja vien nav citu sūdzību un problēmu, kontrole ar endoskopiju pat nav nepieciešama. Citādi ir, ja adenomas ir trīs un vairāk, turklāt lielākas par 1 centimetru – tad gan ir lielāks risks, ka varētu parādīties citi tādi paši veidojumi, tāpēc kontroles izmeklējums būtu nepieciešams pēc trim gadiem. Tavā situācijā – satraukumam nav iemesla!
Kā jāārstē endoskopijā atklātie hemoroīdi? Kas attiecas uz hemoroīdiem, ko apzīmē ar diagnozes kodu K62.1… Tie šobrīd nav iekaisuši, tāpēc arī ar tiem nekas īpašs nav jādara. Citādi būtu jārīkojas, ja hemoroīdi sāktu sāpēt, parādītos asiņošana pie vēdera izejas – tādā gadījumā ieteiktu tev konsultēties ar proktologu, tas ir ārsts, kas specializējas tieši hemoroīdu ārstēšanā.
Kā būtu vispareizāk rīkoties ar edoskopijā saņemtajiem rezultātiem?
Vēl kas – mēs, dakteri, ārstējam cilvēku, nevis izmeklējuma slēdzienus, bet, tā kā tu neesi vēstulē minējusi neko par savām sajūtām, man ir grūti spriest, vai izmeklējumā atrastais tavu dzīvi un pašsajūtu kaut kā iespaido. Es tev, Valda, ieteiktu aiznest izmeklējuma rezultātus ģimenes ārstam un apspriesties ar viņu par to, kā tu jūties. Ja viss kārtībā un tev nav nekādu sūdzību par savu veselību, tad šobrīd tiešām nekas speciāls nav jādara, bet jādzīvo tik nost! Ja pašsajūta šobrīd ir laba, vēstulē aprakstītā situācija nav steidzama vai nopietni bīstama.