Rīga +17°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā dēvētās tievētāju špricītes iemantojušas neviennozīmīgu slavu. Lielākoties tās tomēr uzskata par ne pārāk labu risinājumu svara zaudēšanai, turklāt viens no argumentiem – tās esot zāles diabēta slimniekiem, nevis slinkiem resnuļiem… Lūk, kas par šo medikamentu sakāms endokrinoloģei Ilzei Konrādei!
«Domāju, noteikti ir divdesmit, trīsdesmit procenti cilvēku, kuriem liekais svars, insulīna rezistence samazina un apgrūtina dzīves kvalitātes līmeni. Tā ir kā sniega bumba: jo lielāka rezistence, jo tu sliktāk zaudē svaru, arī slikti jūties, ja neēd, jo cukura krišanās izraisa vājumu, tad tu atkal ēd, insulīna rezistence atkal uzdarbojas, svars vēl vairāk nāk klāt…
Līdz tā visa rezultātā rodas veselības diktēti sarežģījumi.
Ko dara vielas, kas atrodas tievētāju špricēs? Tās nešķeļ taukus, nepaātrina vielmaiņu, bet gan iedarbojas uz smadzeņu sāta centriem un mazina apetīti. Arī var mazināt insulīnu, tādējādi palīdzot samazināties svaram, un dot pretiekaisuma efektu. Galvenais – šis ir veids, kā mainīt ieradumus, jo ieradumam ir milzīgs spēks.
Ne jau vienmēr ir fiziska vajadzība ēst, tā ir morāla, emocionāla vai kā rituāls.
Tāpēc mēdz teikt, ka aptaukošanās rodas galvā. Uzskatu, ka gadījumos, kad svars jau rada veselības konsekvences, izmantot arī dabiski mūsu zarnu hormonu GLP-1 ir tā vērts. Mainot paradumus, ēdam vairāk dārzeņu, salātu, zinām arī, ka to lielo porciju vairs nespējam apēst. Tādos gadījumos svars pēc medikamentu lietošanas parasti nenāk klāt vairāk par 20 procentiem no zaudētā. Taču, ja paradumos nekas nav izmainīts, savā ziņā var kļūt no špricītes atkarīgs.
Un vēlreiz atkārtoju: tā nav maģija, kas ļaus zaudēt svaru, ēdot tikpat daudz un to pašu kā iepriekš.
Turklāt šīs nav končas, bet gan zāles ar veselu rindu blakņu – palasiet instrukciju! Tādēļ atbalstu, ja ar šo medikamentu var stabilizēt savus paradumus, vielmaiņu, lai dabūtu kādu uzrāvienu, bet bez ilūzijām par brīnumu. Man vispareizākā stratēģija šķiet, ja cilvēks vispirms nedēļas trīs realizē veselības programmu un pats mēģina mainīt savus uztura paradumus, tad paņem klāt špricīti, lai noturētu motivāciju.
Svars nevar mazināties nedēļas laikā!
Jo, ja ir liekais svars un insulīna rezistence, vajadzīgas 4–6 nedēļas, lai insulīna līmenis samazinātos, un tikai tad sāk samazināties arī svars. Jā, pāris kilogramu pazudīs, jo zarnas kļūst vieglākas, ūdens aizture mazinās, bet tāds kārtīgs kritums, kad jūti, ka visas drēbes kļūst brīvas, – tas uzreiz nenotiek.»
Visu sarunu ar dakteri Ilzi Konrādi lasi digitālajā žurnālā Santa+!
