Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Sāp man viss, bet visvairāk – muskuļi un locītavas. Sāpes ir dabas paredzēts aizsargmehānisms, kas saka: kaut kas nav kārtībā – vai nu bite iedzēlusi, vai skudru pūznim uzkāpts –, un ir jārīkojas, lai sevi aizsargātu. Tas ir domāts, lai cilvēkam palīdzētu izdzīvot.
Bet smadzenes nepieņem signālu, kas nāk no sāpošās vietas, akli un pasīvi, kā tad, ja jūs ar kamaniņām no kalna lejā slīdētu.
Nē, pretī stāv vārti vai sēta, jo eferentie – no smadzenēm nākošie – nervi sastopas ar tiem, kas nāk ar sāpju signālu, un tos no smadzenēm var atvairīt, bloķēt.
Smadzenēm ir iespējams hipnozes vai pašhipnozes situācijā sūtīt signālus atpakaļ uz sāpošo vietu, lai cilvēka apziņa netiktu apgrūtināta ar signāliem, kas nepalīdz kaut ko darīt savai veselībai, bet tikai moka.
Jau pirms vairāk nekā simts gadiem ir pierādīts hipnozes efekts: cilvēkam saka «Tev nekas nekaitēs», pieliek degošu sveci pie rokas, viņš dabū tulznu, bet neko nejūt.
Ir cilvēki, kas lielās, ka iet pie zobārsta un ar pašhipnozi aptur sāpju signālus. Cilvēks var pats sev iestāstīt, ka man nesāpēs.
Es esmu mēģinājusi pašhipnozi, bet tā prasa disciplīnu, kuras man bieži pietrūkst. Ir daudz vieglāk pieciest sāpes: ja dzīvoju pa laukiem, eju staigāt, kustos, daros un cenšos zāles nelietot, jo ļoti labi saprotu – jo vairāk pretsāpju zāles lietosi, jo mazāk tās palīdzēs.
Priecājos par katru dienu, ko varu nodzīvot bez zālēm,
bet, ja man ir jāceļas sešos no rīta, jābrauc uz lidlauku, tur jāgaida lidmašīna, jāsēž lidmašīnā, tad jāpārsēžas un atkal stundām ilgi jāgaida, man uznāk tādas sēžas nerva sāpes, ka to bez zālēm nevaru panest.»
Visu sarunu ar tautā mīlēto eksprezidenti lasi digitālajā žurnālā Santa+!
