Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju (Patients W.A.I.T. Indicator), Eiropā laikā no 2016. līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami vien 23 jeb 15% no kopējā jauno medikamentu apjoma, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā un 4. vietā no beigām kontinentālajā Eiropā, aiz Latvijas paliekot vien Bosnijai, Serbijai un Maķedonijai.
Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem; vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 medikamenti. Savukārt, piemēram, Eiropas Savienības līderei Vācijai tie ir 133 medikamenti.
“Mums ir fantastiska iespēja saņemt pasaulē jaunākos produktus, mēs nevaram to ignorēt. Atcerēsimies pandēmiju, kad mūsu iespēju atgriezties pie ierastās ikdienas nodrošināja tieši zinātnieku jaunākie sasniegumi farmācijas jomā, un ir virkne valstu pasaulē, kurām nebija un joprojām nav pieeja produktiem, kāda ir mums. Zinātnes progress un šī progresa pieejamība cilvēkiem ir atslēgas vārdi ne tikai farmācijā, bet jebkurā nozarē – jo ātrāk no laboratorijām un patentu failiem tie nokļūst mūsu vidē, jo labāka mūsu pacientu dzīve, tas ir tik loģiski un vienkārši,” norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Dr. Valters Bolevics.
Cik novecojušus medikamentus lieto Latvijas pacienti?
Vērtējot gaidīšanas laiku, ar ko pacientiem Eiropas valstīs jārēķinās līdz jauni medikamenti ir pieejami vietējā tirgū, piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir 3 mēneši, Latvijā tās ir 500 dienas jeb vairāk kā gads.
Valters Bolevics norāda, ka ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus.
