Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par viltus dzintariem sauc baltā fosfora gabaliņus, kas, ilgi esot ūdenī, iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Baltijas jūrā Latvijas rietumu piekrastē fosfors nonāca pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad netālu no Papes tika likvidētas novecojušas aviācijas bumbas, tās uzspridzinot. Ar dienvidu straumēm no Papes piekrastes fosfora gabali tiek aiznesti līdz Liepājai, un nevar prognozēt, kurā brīdī tie tiks izskaloti jūras krastā. Tomēr parasti tas notiek pēc vētras vai spēcīga vēja. Visbiežāk izskaloto fosforu atrod pludmales joslā starp Bernātiem un Liepāju. Arī Jūrmalciemā. Tiek lēsts, ka ar fosforu varētu būt piesārņota milzīga piejūras teritorija un ka bīstamās vielas paliekas tiks izskalotas jūras krastā vēl nākamos simts gadus.
Uzreiz brīdinu – visbiežāk cilvēku, kurš sastapies ar balto fosforu, ievieto ārstēšanai slimnīcā…
Kāpēc, kā tas notiek?! Atpūtnieks pludmalē paņem dzeltenīgo fosfora gabaliņu rokās, apskata, pēta, paberzē, un mazais akmentiņš, uzsilis cilvēka ķermeņa temperatūras ietekmē, pēkšņi aizdegas. Jo fosfora uzliesmošanas temperatūra ir 36–42 grādi. Turklāt fosfors uzsilst ļoti ātri, un tas viss var notikt vien pāris minūšu laikā! Tāpēc cilvēki visbiežāk gūst smagus plaukstas apdegumus. Nereti cietušais cenšas degošo gabaliņu nokratīt no rokas, beržot gar kāju, un rezultātā tiek bojāts arī augšstilbs.
Citi lasa
Otrs populārs variants – atrasto dzintaru noglabā kabatā, kur tas arī sasilst, berzējas ap audumu un aizdegas. Fosfora degšanai raksturīgi balti dūmi, bet pludmalē, esot spožā saulē, pats cilvēks dūmus var arī nepamanīt. Un tādi gadījumi ir bijuši – tikai garāmgājēji ierauga, ka cilvēka apģērbs jau dūmo. Tālāk viņš rīkojas gauži nepareizi – liesmas dzēš ar rokām. Tā darīt nedrīkst! Nav arī uzreiz jāskrien pēc ūdens, tā zaudējot laiku, jo dažreiz pat ūdens nespēj īsti apdzēst degošu fosforu. Galvenais ir uzreiz apturēt skābekļa pieplūšanu degošajai vietai.
Kāpēc apdegumi no baltā fosfora ir tik bīstami? Jo tie ir ne tikai termiski, bet arī ķīmiski apdegumi! Jo fosfors ir ļoti toksisks! Tas caur brūci var uzsūkties organismā, nokļūt asinsritē un – līdz ar to – arī visos orgānos. Baltais fosfors var būt bīstams, jau tikai paņemot rokās vien, jo var nonākt organismā caur plaisām ādā. Tāpēc pieredzējuši dzintaru meklētāji skaistos akmentiņus lasa ar cimdiem rokās un atradumus liek metāla kārbiņās, nevis nes rokās vai kabatās.
Kāpēc runāt par viltus dzintariem ir tik svarīgi? Jā, šie gadījumi varbūt nav tik bieži, taču tiem vienmēr ir ļoti smagas sekas! Tā kā fosfors deg ar augstu temperatūru – 600 grādi –, tas burtiski iekūst audos, un apdegumi parasti ir ārkārtīgi dziļi. Tie var nebūt plaši, bet mēdz aiziet ļoti dziļi, gandrīz līdz kaulam, – it īpaši uz plaukstām, kur mīksto audu ir maz. Kabatā aizdedzies fosfors rada smagus apdegumus gurnu rajonos, uz kājām. Ļoti bīstami ir nezināmo akmentiņu ievietot krekla krūšu kabatā…
Vēlos īpaši uzsvērt arī to, ka fosfora dūmi ir ļoti toksiski! Īpaši traģiski var beigties fosfora uzliesmošana slēgtās telpās – mašīnā vai mājās –, kur cilvēks var ātri saindēties ar dūmiem.
Gada laikā Apdegumu centrā nonāk pieci, seši cilvēki, kas apdedzinājušies ar fosforu, taču kopumā šādu cilvēku skaits Latvijā ir krietni lielāks, jo pie mums nonāk tikai smagi cietušie pacienti.
Par viltus dzintariem Liepājas apkārtnē dzīvojošie parasti ir informēti, taču par to nezina citi Latvijas iedzīvotāji un arī ārzemnieki. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad cietuši tieši tūristi. Atceros gadījumu, kad sieviete no ārzemēm fosfora gabaliņu ielika kabatā un drīz pēc tam guva trešās pakāpes apdegumu uz gurna, un bija nepieciešama pat ādas pārstādīšana. Viņa ārstējās slimnīcā ilgāk par mēnesi. Citai sievietei rokas apdegums bija tik ļoti smags, ka mazais pirkstiņš bija jāamputē, bet pārējos pirkstus izdevās glābt tikai ar plaukstas mikroķirurgu palīdzību.
Mana darba pieredze Apdegumu centrā rāda, ka sekas pēc fosfora izraisīta apdeguma var būt ļoti smagas un paliekošas. Veidojas dziļas brūces, lielas rētas, var tikt bojāti arī muskuļi, cīpslas, un rezultātā rodas dažādi funkcionāli traucējumi, piemēram, grūtības saliekt pirkstus, kustināt plaukstu, un cilvēks var pat palikt invalīds uz mūžu.
KĀ RĪKOTIES, kad viltus dzintars aizdedzies?
1. Jācenšas ātrāk atbrīvoties no degošā gabaliņa. Bet – nedari to ar rokām! Mēģini fosforu notraukt ar apģērba gabalu, somu, kādu pie rokas esošu priekšmetu. Arī apkārtējiem nedrīkst ļaut dzēst vai pieskarties apdeguma vietai ar kailām rokām!
2. Pilnībā jāierobežo skābekļa piekļuve degošajai vietai – cieši nosedzot to ar dvieli, pledu, segu, apģērbu, uzberot cietušajai vietai smiltis vai ieliekot pašu roku smiltīs. Jāizmanto viss, kas pieejams blakus un tūlīt!
3. Kad degšana apdzēsta, ņem dzeramo ūdeni vai, ja tas nav pieejams, jūras ūdeni un nepārtraukti, ilgstoši skalo brūci, lai mazinātu fosfora ķīmisko, toksisko iedarbību.
4. Brūci cieši nosedz ar mitru salveti vai ūdenī samitrinātu apģērba gabalu, lai – ja brūcē vēl palicis fosfors, tas nesāktu atkal degt! Slapjā drāna nodrošinās arī brūces mitrināšanu, kas ir ārkārtīgi svarīga pie apdegumiem.
5. Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību un gaidi. Nesēdies pati pie automašīnas stūres un neļauj, lai kāds cits ved, jo tas ir īpaši bīstami. Pirmkārt, mašīna vasarā var būt uzkarsusi, un, otrkārt, tā ir maza, slēgta telpa, un tas viss kopā rada iespēju, ka fosfors atkal varētu uzliesmot un tu vēl saindētos ar fosfora izgarojumiem.
6. Jebkurā gadījumā, kad gūts apdegums ar fosforu, obligāti jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu pie ārsta, jo brūcē var būt palikuši sīki fosfora gabaliņi, kas ar savu toksisko iedarbību turpinās apdraudēt veselību. Un arī ārstiem iesaku būt īpaši piesardzīgiem – cietušo neaprūpēt ar kailām rokām. Jāuzvelk pat divi cimdu pāri un fosfora gabaliņi jāizņem ar pinceti vai skalpeli. Lai mazās fosfora daļas labāk saskatītu, nepieciešams brūci aplūkot tumsā, pacientu apsedzot ar segu vai ievedot aptumšotā telpā, jo fosfors tumsā atspīd. Brūce ilgstoši jāskalo ar fizioloģisko šķīdumu. Jānozīmē arī pretsāpju terapija. Nekādā gadījumā pirmajā pārsiešanas reizē nedrīkst izmantot ziedes, krēmus vai gelus. Sākot ar trešo pārsiešanas reizi, tad – jā, izmanto klasiskās brūču ārstēšanas metodes ar geliem vai ziedēm.
7. Arī tu pati mājās pirmās divas dienas nedrīksti uz brūces smērēt vazelīnu, sviestu vai eļļu. Pirmajā dienā brūces kopšanai var izmantot tikai fizioloģisko šķīdumu vai novārītu ūdeni. Mājās jādzer daudz šķidruma, pretsāpju zāles un jāatpūšas.
Tikai ārsts var novērtēt apdeguma pakāpi!
Cilvēki kļūdaini domā – ja brūce nesāp, tad jau viss kārtībā. Patiesībā var būt tieši otrādi – apdegums nesāp, jo ir ļoti dziļš, un nervu gali, kas nodrošina jutīgumu, ir jau gājuši bojā.
Kā ATŠĶIRT?
Dzintars
- Dzeltens, dzidrs.
- Spilgta, izteikta krāsa, nolūzis ir caurspīdīgs.
- Ciets.
- Gluds.
- Bez smaržas.
- Visbiežāk mazi akmentiņi.
Fosfors
- Zaļgani, pelēcīgi dzeltenīgs, matēts.
- Blāvāka nokrāsa, nolūzis nav caurspīdīgs.
- Drupenāks, trauslāks.
- Ar šķautņainu virsmu.
- Var būt nepatīkama smarža.
- Mēdz būt arī aizdomīgi lieli gabali.
Svarīgi!
Liepājas pašvaldība pludmalē izvietojusi brīdinājuma zīmes par viltus dzintaru. Ja atrodi liela izmēra fosfora gabalu, jāziņo Valsts vides dienestam vai pašvaldības policijai.
