Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
– Cilvēki ievērojuši reklāmu televīzijā:«Mammu, tēti, pasargājiet mani no dzemdes kakla vēža… Vai jūs esat izdarījuši visu iespējamo?» Nu dikti bēdīgā tonī…
– Šo kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!” par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu nerīko ne vakcīnu ražotāji, ne kāds cits, kuram būtu ieinteresētība nopelnīt. Nē, tā ir valsts kampaņa, kuru nolēmām organizēt kopā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru triju iemeslu dēļ. Pirmais, jo daudzas sievietes slimo ar dzemdes kakla vēzi. Otrais, tāpēc, ka tās ir jaunas sievietes. Trešais, tāpēc, ka puse no viņām nomirst.
– Puse?!
– Rūgtā statistika. Ja mēs ik gadu atklājam pāri par 200 jaunu gadījumu, un mirstība ir vidēji 140 gadā. Kamēr nebija vakcīnas, vienīgais veids, kā profilaktiski cīnīties pret šo ļauno slimību, bija – uzķert dzemdes kakla priekšvēža stāvokļus, tātad valsts apmaksātais skrīnings.
Visām sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam ik pēc trim gadiem uz mājām sūta uzaicinājumu profilaktiski izmeklēties.
Par visu ir samaksāts – tikai piesakies vizītē pie ginekologa, lai viņš no dzemdes kakla paņem citoloģisko uztriepi jeb gļotādas šūnu paraugu! Taču šo iespēju sievietes neizmanto. Kopā gan pie valsts, gan pie privāti praktizējošiem ginekologiem pārbaudīties aiziet 30 procenti no visām, kuras ir attiecīgajā vecumā un kurām būtu jāpārbaudās. Un pēdējais iemesls… Tagad, kad ir pieejama vakcīna, lai pašā saknē iznīcinātu šo problēmu, vakcinācijas aptvere ir knapi ap 50 procenti.
Tikai puse meiteņu, kurām ir no divpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kad šo vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi biežāk izraisošajiem vīrusiem var saņemt par brīvu, ir vakcinētas. Rīgā, protams, kā allaž, visdramatiskākā aina, «jo mēs taču paši esam gudri, mēs lasām internetu»… Zemgale ir visatsaucīgākā vakcinācijai, arī Vidzeme. Latgalē ar vakcinēšanos neiet īpaši spoži.
– Kliedējiet šaubas un mītus! Cik esmu par šo jautājumu interesējusies, lielākas bažas meiteņu mammām ir – vai šī CPV vakcīna tiešām ir tik nekaitīga? To ražo nesen, un nav zināms par tās ietekmi pēc desmit, divdesmit gadiem, ilgtermiņā…
– Ārprāts, jūsu jautājums jau ir pilns ar stereotipiem! (Smejas.) Cilvēka papilomas vīruss ir ļoti sens, tam ir daudz tipu – apmēram simt piecdesmit. No tiem trīspadsmit tipi ir vēzi izraisoši jeb kancerogēni. Tas tiešām ir pierādīts. 2008. gadā vācu medicīnas zinātnieks, virusologs Haralds cur Hauzens par šo atklājumu – par cilvēka papilomas vīrusu un dzemdes kakla vēža ciešo saistību – saņēma Nobela prēmiju. Pārējie CPV tipi skaitās labdabīgi, bet no šiem labdabīgajiem divi – 6. un 11. tips – ir atbildīgi par visām ādas un dzimumorgānu kārpām, par papilomām uz ādas un elpceļos.
Ar cilvēka papilomas vīrusu agri vai vēlu inficējamies visi. Pilnīgi visi. Arī mūķenes.
Un nevis tāpēc, ka viņām būtu bijusi dzimumdzīve. Nē, jo inficēšanās ceļš ir āda – āda, āda – gļotāda, gļotāda – gļotāda. Tātad pietiek vienkārši būt kontaktā ar otru, kurš jau ir inficēts, bet pats to nezina un nemana. Piemēram, tās pašas kārpas un papilomas uz ādas vai kārpiņas elpceļos, kuras arī izraisa CPV, bērniņš var dabūt no mammas jau piedzimstot.
– Bet tie jau ir citi cilvēka papilomas vīrusa tipi – ne tie, kuru dēļ veidojas dzemdes kakla vēzis!
– Jā, bet, satiekoties ar kādu cilvēku, mēs nekad nevaram pateikt, ar kuru CPV tipu inficēsimies. Meitenei būs draugs, varbūt pirmā mīlestība, seksa vēl nav, ir tikai intīma mīlināšanās un skūpstīšanās, un – 18. vai 16. tips, kas ir visļaunākie, jau ir dabūts. Lai cilvēka papilomas vīruss iekļūtu mūsos, vajadzīgas mikrotraumas, un mums ikvienai uz ādas ir mazas plaisiņas. Es tagad nesaku, ka visas sievietes iegūst dzemdes kakla vēzi sarokojoties, bet – tas ir iespējams.
Cilvēka papilomas vīruss ir tik nejauks pēc savas uzbūves un dabas, ka spēj apmānīt imūno sistēmu!
Tas paslēpjas ādas vai gļotādas šūnā, bet – tik viltīgi, ka šūna neaiziet bojā, un tāpēc imūnā sistēma nesaņem nekādus briesmu signālus. Šis vīruss nekad nenonāk asinsritē! Tātad tie ir CPV pirmie ieroči, ko tas izmanto, lai imūnā sistēma vīrusu nepamanītu un lai tas var mierīgi sēdēt tajā vienā šūnā, sākt intensīvi vairoties un izplatīties uz visām apkārtējām šūnām. Bet tas nenotiek vienas vai divu dienu laikā.
Ar cilvēka papilomas vīrusu infekcija norit ļoti lēni. Protams, atkarībā no CPV tipa, bet katrā ziņā tās nav dienas, bet gan daudzi mēneši līdz pat diviem gadiem. Kopumā, ja skatāmies globāli, katrs divdesmitais audzējs pasaulē ir cilvēka papilomas vīrusa izraisīts.
– Tātad imūnā sistēma divus gadus cīnās?
– Tieši tā – būs vai nebūs. Un, ja sievietei ir papildu riska faktori, piemēram, smēķēšana, vairāki mīlas partneri, citas seksuāli transmisīvās slimības, arī aptaukošanās, tas viss palīdz attīstīties audzējam un neļauj organismam atbrīvoties no infekcijas. Nākamā problēma – pat ja mēs atbrīvojamies no cilvēka papilomas vīrusa… Normāli pēc tam organismam daudzus gadus būtu jāatceras šis konkrētais ienaidnieks, būtu jāsaglabājas antivielām, imūnai atmiņai: «Ahā, tas atkal esi tu! Es neļaušu tev uz manis sēdēt un manī iekļūt!»
Taču šajā gadījumā cilvēka papilomas vīrusa viltīgās uzvedības dēļ antivielu saražojas ļoti maz un īslaicīgi. Līdz ar to kas notiek? Pēdējo divu gadu laikā sieviete bija inficējusies ar, pieņemsim, CPV 16. tipu, organisms no tā pats atbrīvojās – tā teikt, paveicās, tad sieviete satiek citu draugu, inficējas atkal ar to pašu CPV tipu, un atkal viss sākas no gala. Tieši tāpēc vīruss mūsos dzīvo! Pēc tam? Kā nu kurai pa to dzīvi iet – vai nu ārsts atklāj priekšvēža izmaiņas dzemdes kaklā vai arī atkal nostrādā katrai savi ģenētiskie faktori, kas palīdz atbrīvoties no vīrusa. Bet, godīgi sakot, tā ir laimes spēle
Krievu rulete – būs tā lode aptverē vai ne. Zinātnieki jau sen saprata, ka šāda problēma eksistē un vajadzētu kaut kā ar cilvēka papilomas vīrusu cīnīties. Kā? Ļaujot imūnai sistēmai LAIKUS uzzināt, kāds izskatās ienaidnieks, lai traucētu tam mūsos ieperināties. Un to izdara vakcīna.
Vakcīna nesatur pašu dzīvotspējīgo vīrusu vai vīrusa ģenētisko informāciju (DNS).
Tajā ir tikai atdarināta dabiskā vīrusa komponente, konkrētā cilvēka papilomas vīrusa tipu pati galvenā olbaltumviela. Antivielu uzdevums ir nepieļaut konkrētās infekcijas sākšanos. Antivielas, kas mūsos jau cirkulē, to momentā jūt – mēs, ārsti, šo procesu saucam par afinitāti – un precīzi tam piesaistās. Kad antivielas vīrusu ir nobloķējušas, tas vairs nevar iekļūt šūnā, kur tas bija paredzējis vairoties. Tātad vakcīna pašā saknē neļauj infekcijai notikt.
– Kāpēc vakcinācijai izvēlēts tieši šis vecums – 12 gadi?
– Jo parasti meitenes šajā vecumā ar dzimumattiecībām vēl nenodarbojas, bet vakcinācijas mērķis ir panākt, lai tad, kad viņas sastapsies ar pirmo puisi un, iespējams, inficēsies ar CPV, viņās jau būtu pilns ar šiem kareivjiem – ar antivielām, kas neļautu infekcijai attīstīties.Vakcinējoties cilvēks neļauj šim vīrusam vairoties. Tam vienkārši nav augsnes, kur to darīt! Patiesībā CPV vakcīna ir otrā vakcīna pret vēzi – pirmā ir B hepatīta vakcīna, jo tā vīruss izraisa aknu audzēju.
– Par pašām CPV vakcīnām, par drošību…
– Vakcīnas nemaz nav tik jaunas, pirmās tika izveidotas jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās. Kopš CPV vakcīnu licencēšanas 2006. gadā pašreiz ir 89 valstis, kas saviem iedzīvotājiem atmaksā CPV vakcīnu un ir ierakstījušas to savā nacionālajā imunizācijas kalendārā. Kopš CPV vakcīnu licencēšanas 2006. gadā tagad ir izlietots vairāk nekā 300 miljoni devu, tas ir milzīgs apjoms, un apkopotie dati, kas joprojām nāk, tieši pretēji – arvien pārliecinātāk rāda, ka vakcīna ir droša.
Pirmajos gados bija ziņojumi par CPV vakcīnas iespējamo saikni ar anafilaksi un ģīboņiem – anafilakses risks tika raksturots kā 1,7 gadījumi uz miljons devām.Tagad secināts, ka nav arī šādas saistības.
Pasaulē ir vairākas institūcijas, kas uzrauga vakcīnu drošību, bet ļoti, ļoti uzticamā ir Pasaules Veselības organizācija. Ir arī Globālās vakcīnu drošības konsultatīvās komitejas (The Global Advisory Committee on Vaccine Safety) neatkarīgo ekspertu ziņojums. Tātad šīs abas organizācijas no 2007. gada katru gadu vai katru otro gadu laiž klajā ziņojumus – nostāju, kas balstās tikai un vienīgi uz pieradījumiem. Jaunākais komitejas ziņojums par cilvēka papilomas vīrusu iznāca 2017. gadā, un tajā sacīts, ka CPV vakcīnas ir extremely safe, tātad nevis vienkārši drošas, bet patiešām ārkārtīgi drošas.
Lielākais ieguvums, ko mēs redzēsim taustāmā veidā, būs pēc gadiem divdesmit, trīsdesmit. Visai tai paaudzei nebūs, un tad mēs šausim salūtu gaisā un teiksim: «Dzemdes kakla vēzis ir uzvarēts!» Bet, lai tas viss notiktu, ir vajadzīgs laiks. CPV vakcīnas efektivitāte ir tuvu simts procentiem. Reti kurai vakcīnai efektivitāte ir tik augsta.
– Vai pieaugušas sievietes arī var vakcinēties pret dzemdes kakla vēzi?
– Līdz 55 gadu vecumam šī vakcīna pašreiz tie rekomendēta. Ar piebildi, ka mēs līdz galam šodien nevaram apgalvot, ka vakcinācijas rezultātā radušās antivielas palīdzēs uzveikt jau esošu CPV infekciju. No infektoloģijas viedokļa, es teiktu – jā, bet mūsu rīcībā nav tik daudz taustāmu pierādījumu šādam apgalvojumam. Taču – atkarībā no vakcīnas veida sapotējusies sieviete būs pasargāta no cilvēka papilomas vīrusa citiem tipiem un pret JAUNU inficēšanos ar šo pašu 16. vai 18. tipu, ar kuru viņa pašreiz varbūt ir jau inficēta.
No četrpadsmit gadiem meitene pati drīkst pieņemt lēmumu – potēties vai ne, viņai vairs nav jāprasa atļauja vecākiem.
Piemēram, es pati esmu potējusies. Man nebija nekādu veselības problēmu, bet tieši tāpēc arī vakcinējos, ka es tās problēmas negribu. Arī manas vecākās meitas ir vakcinējušās, un jaunākā meita, tiklīdz sasniegs 12 gadu vecumu, arī vakcinēsies, acis nepamirkšķinot. Jautājums būs nevis – vai vajag, bet KAD?
– Kam par valsts apmaksātajām CPV vakcīnām jāvaicā?
– Meitenēm, kam pienākas vakcīna no valsts, – savam ģimenes ārstam. Ja viņš ir noliedzošs vai arī uz šiem jautājumiem nespēj atbildēt, tad lai tā arī godīgi pasaka un lai rekomendē vērsties pie speciālistiem. Kaut vai atbraukt uz Bērnu vakcinācijas centru. Un vēl! Ja meitene divpadsmit gadu vecumā nav vakcinējusies, arī piecpadsmit gados nav to izdarījusi, un tūliņ paliks astoņpadsmit, tad meitene vēl var ielēkt ejošā vilcienā – viņa var pat vienu dienu pirms savas astoņpadsmitās dzimšanas dienas sākt vakcinēties.
