Dzemdes kakla vēža skrīnings

Konsultē:

• KARLĪNA ELKSNE, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja;
• ELLA ŅESTERENKO, onkoginekoloģe RAKUS Ginekoloģijas nodaļā un Veselības centrā 4.

Novērtēt un izmantot iespēju

Dzemdes kakla vēzis ir viena no visvairāk izplatītajām vēža formām, kas skar tieši sievietes. Šo vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss jeb CPV (angliski – HPV) – ļoti bieži sastopama infekcija, ar kuru var inficēties ikviens seksuāli aktīvs cilvēks neatkarīgi no partneru skaita. Šis vīruss sievietes organismā ar laiku var veikt izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Labā ziņa ir tā, ka tā dēvēto priekšvēža stāvokli var ļoti vienkārši un ātri atklāt, neļaujot slimībai attīstīties tālāk un sasniegt stadiju, ko jau dēvē par vēzi. Te milzīga nozīme ir profilaksei – ikvienai sievietei Latvijā vecumā no 25 līdz 70 gadiem ir iespējams veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Reizi trijos gados uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi nosūta īpašu uzaicinājuma vēstuli. «Ne visām nopietnām slimībām ir pieejams skrīnings, kas slimību ļauj atklāt ļoti agrīnā stadijā. Taču dažām ir. Piemēram, olnīcu vēzim skrīninga nav, bet dzemdes kakla vēzim – ir, un to mums vajadzētu novērtēt un šo iespēju izmantot,» skaidro ginekoloģe Karlīna Elksne. «Lai kādai slimībai tiktu ieviests plašs skrīnings, jāsakrīt vairākiem faktoriem – izmeklēšanas metodei ir jābūt ērtai, lētai, mazinvazīvai. Dzemdes kakla vēža skrīnings ir tieši šāds – vienkāršs, ātrs un pietiekami uzticams.»

Skrīnings ir domāts sievietēm, kurām vēl nav nekādu sūdzību, bet nelāgas izmaiņas ķermenī, iespējams, jau notiek. «Ja sieviete laikus nokļūst pie ginekologa, potenciālo dzemdes kakla vēzi ir salīdzinoši viegli diagnosticēt,» uzsver onkoginekoloģe Ella Ņesterenko. «Skrīnings, kura laikā no dzemdes kakla tiek paņemta onkocitoloģiskā uztriepe, palīdz atklāt gadījumus, kad izmaiņas citādi vēl nav pamanāmas.»

Citi lasa

Lauma Lapsa

Mode

FOTO: Būsiet pārsteigti, cik maksā Janas Brukas pati mīļākā somiņa

Santa.lv

Attiecības ar vecākiem

Maija Sējāne dalās ar skaudru atziņu: Tas bija pēkšņi

Evija Kalnbērza

Ciemos

FOTO: Kā dzīvo grupas Lauku muzikanti līderis Normunds Ķietis

Vēstule pastkastītē

Reizi trijos gados drīz pēc tavas dzimšanas dienas savas deklarētās dzīvesvietas pastkastītē saņemsi uzaicinājuma vēstuli. «Par laimi, ir sievietes, kas, paņēmušas līdzi šo vēstuli, dodas pie ārsta, bet diemžēl tā ir mazākā daļa. Biežāk ir tā, ka elektroniskajā sistēmā redzam, ka vēstule ir sagatavota, un tad es pati informēju un piedāvāju veikt šo skrīningu. Bieži sievietes atbild, ka nav tādu vēstuli saņēmušas,» stāsta Karlīna Elksne. Iespējams, tā noticis, jo sieviete nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā vai pastāv kaut kāda adrešu nesakritība sistēmā, vai vienkārši pastkastīte nav droša.

Ja vēstule nav saņemta, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa, kas var noskaidrot, kas īsti ir ar vēstuli. Skrīninga iespēju vari izmantot arī tad, ja vēstule ir sabojāta vai nozaudēta. Palūdz poliklīnikas reģistratūras darbiniecēm, lai atrod tavus vēstules datus elektroniskajā sistēmā. «Tomēr jāņem vērā, ka pieeja sistēmas datiem ir ne visur – tā noteikti ir lielajām poliklīnikām, kas strādā ar NVD pacientiem, bet privātpraksēm tās var arī nebūt. Tāpēc papīra formāta vēstule tomēr ir svarīga,» skaidro Karlīna Elksne. «Turklāt, ja nebūtu vēstules, sieviete, iespējams, pat neuzzinātu par šādu valsts apmaksātu skrīningu. Bieži tieši vēstule ir iemesls beidzot aiziet pie ginekologa – sak, ja jau mani uzaicina, tad jāiet.»

Ejot uz skrīningu, nav jāmaksā pat pacienta iemaksa. Tomēr, ja šīs vizītes laikā sāksi uzdot arī citus jautājumus, tad tā jau kvalificējama kā pilnvērtīga vizīte, par kuru jāmaksā pacienta iemaksa – 4 eiro. Ja tu apmeklē maksas ginekologu, arī viņš pieņems tavu uzaicinājuma vēstuli un skrīninga izmaksas tiks izņemtas no tava kopējā rēķina – par šo konkrēto analīzi jāmaksā nebūs.

Kā notiek skrīnings

Nekāda īpaša sagatavošanās šim skrīningam nav jāveic, tikai jāņem vērā, ka to tehniski nav iespējams veikt mēnešreižu laikā. Pati citoloģiskās uztriepes paņemšana ir vien dažu sekunžu jautājums. Tas notiek, sievietei atrodoties parastajā ginekoloģiskajā krēslā. Lielākoties sievietes vispār nepamana, ka tas ir noticis. «Netiek ņemts nekāds audu gabaliņš, bet gan ar tādu kā birstīti – kā uzslaukot – paņemta šūnu virskārtiņa. Jutīgākai sievietei var būt neliels diskomforts, bet nekā briesmīga tur nav – ļaunākais, ar ko to varētu salīdzināt, ir maigs cimdota kaķa skrāpējums. Pēc tam dažām sievietēm var būt nedaudz asiņaini izdalījumi, kas pāriet dienas laikā. Tātad baidīties nav nekāda iemesla,» saka ginekoloģe Karlīna Elksne. Pēc tam analīze tiek nosūtīta uz laboratoriju, tās rezultāti jāgaida 1–2 nedēļas.

Kā tulkot rezultātu

Onkocitoloģiskā skrīninga mērķis ir pamanīt dzemdes kakla vēzi – uzķert dzemdes kakla priekšvēža stāvokļus, kad ļoti viegli visu vēl var vērst par labu. Lielākoties pēc pārbaudes pienāk atbilde, ka viss ir kārtībā, un sieviete var droši par šo visu aizmirst uz nākamajiem trim gadiem. Ja dzemdes kakla gļotādā ir atklātas kādas izmaiņas, vispirms vajag dziļi ievilkt elpu un nomierināties – tas vēl nebūt nenozīmē uzreiz kaut ko ļoti sliktu. Nevajadzētu pašai mēģināt iedziļināties šajos rezultātos vai tos interpretēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dažkārt slēdzienos rezultāts var būt rakstīts, izmantojot dažādas valodas, jo Latvijā vēl nav spēkā vienota apzīmējumu sistēma. Vienkārši paļaujies, ka ārsts tev visu izskaidros un rekomendēs, ko darīt tālāk.

Onkoginekoloģe Ella Ņesterenko uzsver: «Jāsaprot, ka CIN (histoloģiskais termins) vēl nav ļaundabīga slimība! Dažkārt paciente, ieraudzījusi apzīmējumus CIN1 vai CIN2, CIN3, nospriež, ka runa jau ir par vēzi un tā apzīmētas vēža stadijas. Tā nav, tās ir tikai CIN (displāzijas) pakāpes.» Daktere Elksne norāda – kaut arī satraukums ir saprotams, šādā gadījumā tas ir pāragri: «Piemēram, ja atbildē redzams CIN1 (retāk CIN1 vietā var būt rakstīts LSIL vai A3 – tie ir dažādi apzīmējumi vienam un tam pašam stāvoklim), bieži sievietei jau ir šoks, jo šķiet – tā jau ir onkoloģija. Tad ginekologam ir jāpaskaidro, ka tā nav, bet ir ļoti paveicies, ka izdevies pamanīt šīs priekšvēža pārmaiņas, kas arī ir skrīninga mērķis.»

Turpmākās pārbaudes

• CIN1 – novērošana. Šīs ir izmaiņas audos, kas var pazust pašas no sevis. Tāpēc visbiežākā taktika ir nedarīt neko, novērot sievieti un pēc noteikta laika atkārtoti paņemt onkocitoloģisko uztriepi.
• CIN2 un CIN3 – pārbaude uz CPV vīrusa klātbūtni. Šajā gadījumā seko CPV vīrusa noteikšana šūnās – no tā tālāk atkarīga visa ārstēšanas gaita. Var būt situācija, ka vīruss organismā ir bijis, savu ļauno darbu izdarījis, taču jau ir no organisma izzudis.
• Kolposkopijas izmeklējums. Ja CPV vīruss joprojām ir klātesošs, ginekologs nosūtīs uz kolposkopijas izmeklējumu. Kolposkops būtībā ir liels mikroskops, kas palīdz saprast, kur ir visvairāk izmainītā audu vieta, lai no turienes paņemtu audu gabaliņu biopsijas analīzei.
• Dzemdes kakla konizācija. Ja šīs izmaiņas bijušas dziļākas, nekā sākotnēji domāts, tad tālākā priekšvēža stāvokļa terapija ir dzemdes kakla konizācija – kad bojāto audu daļu noņem nost.

Nemēģini pati iedziļināties skrīninga rezultātos. Ārsts tev visu izskaidros.

Kas ir cervicīts?

Ārstiem bieži vaicā: onkocitoloģiskās analīzes rezultāti rāda, ka dzemdes kakla priekšvēža pārmaiņu nav, bet ir diagnoze cervicīts – ko tas nozīmē? Tas apzīmē iekaisumu, un parasti cervicītu specifiski neārstē. Ja ārsts pasaka – viss ir kārtībā –, tad vienkārši jānomierinās. Ja paralēli tiek atklāta kāda infekcija, piemēram, hlamīdijas, tad gan situācija ir citāda.

Ginekologi iesaka CPV vakcīnu

Dzemdes kakla vēzis var attīstīties vairāku gadu vai pat gadu desmitu laikā no tā brīža, kad ir bijusi cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija. CPV savas dzīves laikā iegūst 50–80% sieviešu. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī un inficējot savu dzimumpartneri. Ja esi inficēta, tu nezini, vai tev tas draud vai nedraud ar potenciālām priekšvēža stāvokļa izmaiņām, tāpēc arī regulāram skrīningam ir tik liela nozīme. Ginekologi ļoti iesaka veikt CPV vakcīnu.

SVARĪGI par skrīningu

• Gan valsts apmaksātiem, gan privāti praktizējošiem ārstiem ir obligāti jāpieņem uzaicinājuma vēstule.
• Vēstule ir derīga 3 gadus – līdz pat nākamās vēstules saņemšanai.
• Jautājumus saistībā ar vēstuli vari uzdot NVD speciālistiem, zvanot pa informatīvo tālruni 80001234.
• Vēstulē ir norādītas dažas tev ģeogrāfiski tuvāko ginekologu prakšu adreses, taču tu vari izvēlēties jebkuru sev tīkamu ginekologu – arī citā pilsētā.
• Ja apmeklē ginekologu, kas ir līgumattiecībās ar NVD, tev nav jāmaksā pat pacienta iemaksa.
• Pie valsts ginekologiem bieži ir garas rindas, un vienmēr ir vērts piezvanīt, vai kāda vieta nav pēkšņi atteikta. Var gadīties, ka tiksi uz skrīningu tanī pašā dienā.

Noteikti atsaucies, ja…

Uz skrīnigu jādodas visām, kas saņem vēstuli, taču to noteikti nedrīkst ignorēt tad, ja:

• dzimumdzīve sākta ļoti agri – tā paaugstinās risks CPV infekcijai;
• bieži tiek mainīti seksa partneri;
• esi vecumā no 40 līdz 50 gadiem – tad statistiski ir vislielākā saslimstība (no inficēšanās brīža jaunībā līdz redzamām izmaiņām var paiet 10–20 gadi);
• tu smēķē;
• tu ilgstoši lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus;
• tev ir seksuālās transmisīvās slimības, pozitīvs HIV un CPV statuss.