Gribējusi atgūt radošo dzirksti
Dizainere Aļona Bauska PDz atklāj – modes lauciņā vairs nav tik aktīva, lai gan pavisam no tā aizgājusi nav. Tagad daudz viņas laika aizņem garīgās prakses. «Gribējās apjaust, ko es patiešām vēlos un ko jaunu un interesantu varu sniegt šai pasaulei,» saka dizainere.
Kad viņas fantāzijas lidojums atdūries pret modes konveijeru un skarbajiem biznesa likumiem, kļuvis arvien grūtāk. «Es biju vienkārši dizainere, un tad man virsū uzgāzās bizness, pēkšņā popularitāte… Mans sākotnējais radošais dzinulis pamazām izplēnēja un gribējās to atdzīvināt. Tādēļ vislabākais lēmums bija paiet malā un apklust, lai smeltos spēku, saprastu sevi un atgūtu radošo dzirksti,» skaidro viņa.
Aļona atzīstas – sākumā modes lauciņā ielauzusies, jo gribējusi vairāk atzinības. «Varbūt bērnībā mani nepietiekami daudz slavēja, tādēļ gribējās kādam kaut ko pierādīt. Kopā salikās vēlme pēc atzinības un vēlme radoši izpausties, un tas rezultējās ar produktu, kas ātri kļuva populārs,» secina viņa.
Zīmols QooQoo izcēlās ar asprātīgiem saukļiem un apdrukām, kuras iemīļoja arī sabiedrībā populāri ļaudis. Piemēram, pirms pieciem gadiem par modes hitu kļuva kolekcija Prada – я рада. Aļona pamanījusi, ka cilvēki vēlas vairāk labestības, tādēļ centusies radīt pozitīvus vēstījumus, un šis laiks sakritis arī ar viņas garīgiem meklējumiem, kas sākušies ar Eharta Tolles – garīgā skolotāja, vācu izcelsmes kanādieša – grāmatām. «Lasot tās, sapratu, ka dzīves šķautnes var būt arī citādas, nekā ir ierasts,» saka viņa.
Givina skolu atradusi internetā
Aļona spriež – mūsdienās arvien pieaugošā vēlme attīstīt savu garīgo pusi ir tādēļ, ka šobrīd pieejami arvien vairāk instrumentu un tehnikas, kas ļauj atcerēties, ka šajā pasaulē esam ienākuši enerģiski, laimīgi, ar interesi par dzīvi. Taču, saskaroties ar striktiem noteikumiem, naidīgumu, citām negācijām, esam kļuvuši mazāk jūtīgi.
«Daudzi domā, ka laimei nepieciešami ārējie atribūti: ģimene, māja, mašīna, ceļojumi. Taču cilvēki to ir atēdušies! Ar QooQoo bija līdzīgi – nāca slava, par kuru priecājos, bet tad nāca arī jautājums – vai tas ir viss?» Aļonai no šīs dzīves gribējies ko vairāk, tāpēc viņa pamazām sākusi iepazīt savu garīgo pasauli. Iedziļinājusies budismā un vēdiskās zinībās un visbeidzot viņu uzrunāja mācības Givina skolā. Atradusi informāciju internetā, viņa pieteicās online nodarbībām un pamazām sāka trenēt apzinātību, iekšēju mieru un prieku. Piedzīvoja arī obligāto mācību daļu – divu nedēļu Givina klusēšanas retrītu par tūkstoti eiro.
«Pēc pusotra gada treniņiem manī sāk parādīties lielāks uztveres asums, lielāka dzīvesdziņa. Stresa situācijas vairs neņem virsroku pār mani,» saka viņa un uzsver – atmodināto lokā viņa gan vēl neesot. «Atmodinātais ir tas, kurš spēj dzīvot ne tikai savā prātā, bet arī izjust katru savas dzīves momentu,» skaidro Bauska. Īpaši viņu uzrunā klusēšanas praktizēšana. «Ja esi darbaholiķis un perfekcionists, galvā krājas daudz informācijas un pārdzīvojumu, no kuriem nevari tā vienkārši tikt vaļā, bet klusēšana ļoti palīdz,» pieredzē dalās viņa.
Noslēpumaina sekta?
Viņas skolotājam – rīdziniekam Genādijam Givinam – Aļonas garīgajā ceļā esot īpaša loma. Pirms dažiem gadiem viņš Rīgā aktīvi popularizēja smieklu jogu. Dizainere uzsver – Genādijs sevi nepozicionē kā augstāku par citiem, tādēļ zūdot distance starp viņu un sekotājiem, kurus viņš sagatavo uztvert tukšuma un pasaules radīšanas enerģiju.
Lai gan Givina skolas mājaslapā minēts, ka tai nav nekāda sakara ar reliģiju, savulaik parādījās ziņas, kurās tā tika dēvēta par sektu.
Aļona teic – skolotājs izvairās runāt par sevi, radot pazemīga un pieticīga cilvēka tēlu, un neļauj arī skolniekiem daudz par to izpausties.
Tomēr nezināmais pa Givinu rada noslēpumainību un iemeslu dažādām runām. Piemēram, ka Givins slēpj savu īsto vārdu un dzimšanas datus, jo iepriekš bijis sodīts.
«Arī es sākumā biju uzmanīga, jo salasījos internetā, ka tā esot sekta. Taču, kad nokļuvu Givina skolā, biju pārsteigta par tās cilvēku garīgo tīrību,» pauž dizainere un uzskata, ka arī runas par naudas izpumpēšanu no sekotājiem neesot patiesas, jo viņi paši nesavtīgi būvējot skolas ēku, un tā esot prakses daļa. «Ir, protams, fanātiķi, kuri norobežojas no apkārtējiem, un viņu ģimenes ir satrauktas un visā vaino Givinu. Cilvēki bieži bēg garīgumā, jo tur var paslēpties, gūt jaunus iespaidus un patīkamu kompāniju. Tā ir bēgšana arī no sevis, ja nespēj mijiedarboties ar ārpasauli un gūt prieku no dzīves. Piemēram, man ir grūti pilsētā, tādēļ bieži mūku pie dabas,» teic dizainere.