Par aizcietējumu var runāt tad, ja vēders iziet retāk nekā divas reizes nedēļā. Apgrūtināta zarnas iztukšošanās, ir spiešanās sajūta, diskomforts, fēču forma – sausas, cietas, spiriņveida. Cietās vēdera izejas dēļ var pat tikt traumēta gļotāda, rasties atveres plaisiņas, parādīties asiņošana… It kā jau nekas ļoti traks, un tomēr tev būtu jāsaprot iemesli, kāpēc tā notiek.
Svarīgi, vai aizcietējumi bijuši visu mūžu vai parādās pēkšņi.
Aizcietējuma iemesli var būt dažādi – gan vairogdziedzera slimības, gan dažādas problēmas pašā resnajā zarnā, polipi, ļaundabīgi veidojumi, kalcija vielmaiņas traucējumi. Ciets vēders biežāk piemeklē sievietes. Taču ļoti iespējams, ka vīrieši vienkārši par šo tēmu retāk izsakās skaļi, retāk vaicā padomu ārstiem un kaut kā paši pa kluso ar visu tiek galā.
Ko tu varbūt dari nepareizi?
- Pārāk maz dzer.
Viena no diezgan raksturīgām situācijām, par ko stāsta pacienti, tiešām ir šīs spiriņas. Tātad – skaidrs, ka cilvēks lieto pārāk maz šķidruma. Lai fēču saturs resnajā zarnā būtu mīksts un formēts, nepieciešams šķidrums. Tiklīdz tu par maz dzer, ķermenis, proti, resnā zarna, maksimāli atsūc no zarnu satura atpakaļ ūdeni, lai to saglabātu sev. Beigās sanāk spiriņas. Tāpēc vēdera ārsti iesaka izdzert vidēji 30–35 mililitrus ūdens uz kilogramu ķermeņa svara. Tātad 70 kilogramus smagai kundzei tie būs 2 litri ūdens. Ja pat tad podā krīt spiriņas, atbilde ir – tev jādzer vēl vairāk.
- Zudusi slāpju sajūta.
Gados vecākiem ļaudīm piemīt īpatnība, ka viņiem ar gadiem pazūd slāpju sajūta. Dzert viņiem īsti negribas, un beigās ir aizcietējums.
- Maz kustību.
Ja cilvēks gados kārtīgi uzņem šķidrumu, loģiski, ka bieži jāstaigā uz tualeti, un to daudziem negribas. Tad cilvēki mēģina mazāk dzert, lai mazāk būtu jāskraida, jo ir fiziski grūti. Bet – organismam šķidrumu vajag! Un – arī kustēties.
- Slimības, kas ierobežo šķidruma patēriņu.
Piemēram, pie sirds mazspējas, smagām aknu vainām ir mazāk jādzer, un atkal – klāt aizcietējums.
- Medikamentu lietošana.
Bieži vien vēdera izeju kavē ārstu izrakstītās zāles pret citām kaitēm. Piemēram, ja pret depresiju lieto tricikliskos, vecās paaudzes, antidepresantus,mēdz parādīties grūtības ar vēdera izeju.
Kad pie ārsta?
Viena lieta, ja aizcietējumi ir bijuši visu mūžu – jau kopš jaunības laikiem. Tā mēdz notikt, jo cilvēki ir dažādi, un kādam ir arī kūtrāka vēdera izeja… Bet pavisam cita lieta, ja cilvēkam gados hronisks aizcietējums, kas ilgst divus trīs mēnešus, parādās pēkšņi, tad pie ārsta jādodas uzreiz! Jo jāsaprot iemesls – KĀPĒC? Ņem vērā, ka ar gadiem pieaug arī onkoloģisko slimību risks, līdz ar to savu cieto vēderu tu nedrīksti uzreiz mierīgi norakstīt uz – ai, par maz šķidruma, par maz kustību! Pareizā lietu secība būtu šāda!
- Sarunai jāsākas ģimenes ārsta kabinetā, jo ģimenes ārsts zina visas tavas slimības, arī to, kā strādā vairogdziedzeris, un viņš izraksta medikamentus. Viņš pārzina tavas blakusslimības, zina, vai vēdera izeja ir sena problēma vai arī jauns simptoms, viņam ir visa informācija par tevi. Jums jāizrunā visu iespējamo medikamentu lietošana, kādi ir dzīvesveida paradumi, blakusslimības. Atkarībā no tā, kas jau ir zināms, kas vēl ne, ģimenes ārsts var tevi nosūtīt uz tālāku izmeklēšanu.
- Iesākumā jāveic pamatpārbaudes – asinsanalīze, kur jāskatās arī mazasinības faktori, jāpārbauda vairogdziedzera funkcija.
Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma tiešām būtu arī jāveic kolonoskopija jeb zarnu caurskate.
Tad var runāt tālāk par to, kā ēst, cik kustēties un kā vēdera izeju sakārtot. Uzreiz pie gastroenterologa nav obligāti jāiet, jo uz kolonoskopiju drīkst nosūtīt arī ģimenes ārsts.
Izmanto iespējas!
Gribu atgādināt, ka cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma valsts piedāvā resnās zarnas vēža skrīningu – tā dēvēto slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs jeb izkārnījumos, ko paņem no trim vēdera izejām pēc kārtas. Valsts šo testu nodrošina bez maksas (vaicā savam ģimenes ārstam!), un to katru gadu vajadzētu veikt arī tiem, kam vispār nav nekādu problēmu ar vēdera izeju. Tātad – pilnīgi veseliem cilvēkiem. Šis skrīninga izmeklējums ir viens no labākajiem un mērķtiecīgākajiem veidiem, kā turēt roku uz pulsa – atlasīt pacientus, kam ir kaut kāds risks saslimt ar zarnu vēzi. Jo – nav pat īpašs mērķis atrast tieši vēzi, bet gan pirmsvēža stāvokļus – polipus, ko mēs endoskopiskā ceļā varam pilnībā noņemt, un tad risks, ka tas kaut kad varētu pārvērsties par vēzi, ir likvidēts. Proti, tas, ka slēpto asiņu tests ir pozitīvs, ne vienmēr nozīmē ko sliktu. Atnāc mierīgu sirdi uz kolonoskopiju – šādā gadījumā uz zarnu caurskati valsts ir pat paredzējusi atsevišķu rindu. Tas nozīmē – mēneša laikā izmeklējums tiks nodrošināts un būs jāmaksā vienīgi pacienta līdzmaksājums 4,27 eiro. Savukārt, ja slēpto asiņu tests ir veikts katru gadu un nekas aizdomīgs nav atrasts, kā arī, ja nav citu ļaundabīgam audzējam raksturīgo pazīmju – svara zuduma un mazasinības –, tad, protams, vēdera izeju var pieregulēt arī ar ēdienreizēm, sakārtojot diētu. Un tas atkal nozīmē vizīti pie ģimenes ārsta.
Labas vēdera izejas 3 vaļi
Tātad, ja sadarbībā ar ģimenes ārstu ir veiktas pārbaudes, analīzes un atklājas, ka lielai trauksmei nav pamata, tad var domāt, kā normalizēt vēdera izeju, tā teikt, mierīgos apstākļos.
- Tev pietiekami daudz jādzer. Atceries par 30 ml ūdens uz kilogramu svara!
- Pietiekami daudz jākustas – pēc 50 gadiem derēs nūjošana, ātras pastaigas.
- Jāuzņem šķiedrvielas – tās nodrošina vēdera izejas masu jeb apjomu. Izvēlies pilngraudu produktus, rupja maluma maizi, pilngraudu makaronus, kviešu, auzu klijas, dārzeņus, augļus, riekstus, sēklas. Ja tas viss izdarīts, bet vēdera izeja vienalga nav laba, tad vari palietot arī preparātus, kas ir dabīgi un saudzīgi, nevis agresīvi stimulējoši. Piemēram, ēdamkaroti šķiedrvielu pulvera izšķīdini glāzē ūdens un izdzer no rīta tukšā dūšā, tad vēl otru glāzi tīra ūdens virsū, un vēders strādās kā pulkstenis. Svarīgi saprast – lai šķiedrvielas sāktu darboties un radītu efektu, tām jāuzbriest kā švammei, un tad tās zarnu traktu stimulēs no iekšpuses. Savukārt, ja tu šķiedrvielām neuzdzersi pietiekami daudz šķidruma, tās zarnās stāvēs kā smiltis un nedarbosies.