Pastāv vairāk nekā simts dažādas demences formas, no kurām biežākās ir šīs četras.
- Alcheimera slimība. Tā ir 50–60 procentos gadījumu. Smadzenēs norisinās divējādas izmaiņas: veidojas amiloīda nogulsnes un neirofibrilāro kamoliņu bojājums.
Tās raksturīga pazīme ir nespēja iemācīties ko jaunu un atcerēties to, kas pašlaik notiek dzīvē.
Turpretim pagātnes notikumus smadzenes atceras labi. Tā ietekmē visus dzīves aspektus, piemēram, var būt grūtības ar orientēšanos telpā.
- Vaskulārā jeb asinsvadu demence (20–30 %). Izraisa smadzeņu asinsvadu bojājumi, kuru rezultātā smadzenes nesaņem pietiekami daudz asiņu ar skābekli un barības vielām, kas noved pie nervu šūnu bojāejas. Tās simptomi var atgādināt Alcheimera slimību.
- Levi ķermenīšu demence (10–25 %). Tiek bojāti smadzeņu centri, kas ražo dopamīnu – degvielu kustībām, tāpēc rodas problēmas ar pārvietošanos, kāju vilkšana, saliekts ķermenis un parādās trīce. Izmaiņas rodas arī smadzeņu daļās, kas ir atbildīgas par uzvedību, domāšanu un kustībām.
Šī ir ļoti smaga demences forma.
- Frontotemporālā demence (10–15 %). Izraisa izmaiņas smadzeņu apgabalos, kas pazīstami kā frontālā daiva un temporālā daiva.
Kad tiek bojāta smadzeņu priekšējā daļa (temporālā daiva), mainās cilvēka personība un uzvedība, viņam ir grūti pieņemt racionālus lēmumus.
Priekšējā daiva ir atbildīga par situācijas novērtējumu un sociālo uzvedību, tāpēc cilvēks var kļūt vulgārs, izsmiet citus vai nolaidīgi izturēties pret ikdienas pienākumiem, rīkoties impulsīvi un agresīvi.