Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
42
-
0
-
1
-
4
-
2
-
2
-
0
-
– Daudzi saaukstējas, puņķojas, klepo un lūkojas antibiotiku virzienā. Kad tās vispār vajadzīgas?
Kvalificēts, informēts, izglītots ārsts nekad nevilks paralēles starp paaugstinātu temperatūru un antibiotiku lietošanu. Tas pats jāzina arī pacientiem – paaugstināta temperatūra vēl absolūti nenozīmē, ka uzreiz jālieto antibiotikas. Ja notiek citādi, tas ir stāsts par šinī jomā neizglītotu ārstu.
Paaugstināta temperatūra vēl absolūti nenozīmē, ka uzreiz jālieto antibiotikas!
– Skan visai skarbi!
Ir jāsaprot, ka klepus un iesnas pēc saaukstēšanās var saglabāties līdz pat mēnesim. Klepus ir pilnīgi normāla parādība, un nebūt nenozīmē, ka laiks antibiotikām! Protams, liela nozīme ārsta kvalifikācijai – nedrīkst iet pacienta pavadā un nozīmēt antibiotikas tikai tāpēc, ka viņš tās pieprasa. Ārstam jāmāk atšķirt, vai šis ir saaukstēšanās klepus, kas vēl aizvien turpinās, bet – klepus var būt arī simptoms ļoti daudzām slimībām. Tad vēlams paņemt asins analīzi, uztaisīt plaušu rentgenu un izspriest – varbūt tomēr vajag antibiotikas.
– Zināms, ka ar antibiotikām jokot nevar, bet – cik dienu tās jālieto? Viens ārsts saka – piecas, cits – septiņas. Saka arī: ja tu jūties labāk jau nākamajā vai aiznākamajā dienā, tomēr zāļu dzeršanu nedrīkst pārtraukt, jo vajadzīgs pilns kurss.
Pie biežākajām infekcijām, kad lieto antibiotikas, – plaušu karsoņa, urīnceļu iekaisumiem – nekur nav strikti norādīts kursa ilgums. Ir ļoti maz ar antibiotikām ārstēto slimību, kad konkrēti noteikts, ka zāles attiecīgās devās jālieto 10 dienas vai mēnesi. Tāpēc ārsti improvizē. Holandē tika veikts nopietns pētījums: mājās plaušu karsoņa ārstēšanā ar antibiotikām tika salīdzinātas divas grupas – vieni lietoja zāles trīs dienas, otri – astoņas. Izārstēšanās bija pilnīgi vienāda abās grupās! Diemžēl abās iespējamas arī komplikācijas, kad plaušu karsonis iet uz priekšu. Bet pētījums parādīja – var ārstēt trīs dienas!
Efektam no antibiotikām, ja tās pareizi izvēlētas, jābūt vismaz pēc trim dienām.
Rezistences risks pieaug no pārāk ilgas lietošanas – jo ilgāk, vairāk, biežāk lietojam antibiotikas, jo lielāks risks sevī selekcionēt rezistento mikrobu.
– Tātad kļūda ir pārāk ilga lietošana, nevis tas, ka padzer dažas dienas un tad pamet antibiotiku lietošanu novārtā?
Jo ilgāk lieto, jo lielāks risks iegūt rezistento mikrobu. Protams, ir noteiktas situācijas, kad var būt arī ilgāks lietošanas kurss. Piemēram, cilvēkiem, kas daudz smēķē, lieto alkoholu, tur vienmēr ir augstāks komplikāciju risks, tad nebūtu prāta darbs dzert antibiotikas tikai trīs dienas.
– Ja ir, piemēram, dziļš klepus?
Dziļais klepus ar antibiotikām nav jāārstē! Ir jāsaprot, kāpēc tāds radies. To var radīt vīrusu izraisīta infekcija, ko neārstē ar antibiotikām, bet klepus var būt arī plaušu karsoņa pazīme, ko ārsts atklās pēc analīzēm un plaušu bildēm. Iepriekš citādi veselam cilvēkam mājas pneimoniju ar antibiotikām es rekomendētu ārstēt tikai trīs dienas – ja vien nav nelāga dzīvesveida, ja fonā nav smagu slimību – astmas, steroīdu (spēcīgu pretiekaisuma līdzekļu) lietošana, onkoloģiskas slimības.
Apzinos, ka tas, ko tagad saku, var izraisīt šoku daudziem ārstiem.
– Nekad neviens ārsts man nav izrakstījis antibiotikas trim dienām!
Apzinos, ka tas, ko tagad saku, var izraisīt šoku daudziem ārstiem. Bet tāpēc jau ir jāizglītojas, jāapmeklē konferences! Ir vēl viens vecs likums, pēc kā var vadīties… Ja divas trīs dienas pēc antibiotiku sākšanas cilvēkam nav temperatūras, tās var atcelt, zāles savu darbu jau ir padarījušas.
– Bet ja mans ārsts liek antibiotikas lietot septiņas dienas? Man jāklausa?
Jā, jums faktiski nekas cits neatliek.
– Ko tieši antibiotikas izdara organismā? Nopļauj visus labos un ļaunos mikroorganismus?
Visu nopļaut nekad nevarēs. Cilvēku principā nevar padarīt sterilu, bet antibiotikas nogalina lielāko daļu patogēno mikrobu, līdz ar to cilvēks izveseļojas. Taču paralēli tiek skarta mikroflora, kuru nevajag skart. Tie ir labie mikrobi, kas mums palīdz sintezēt vitamīnus, notur balansā organismu.
Jo ilgstošāk antibiotikas lieto, jo lielāka iespējamība, ka mutē attīstīsies sēnīšu infekcija.
Sievietēm arī makstī, ka būs caureja – tas viss saistīts ar to, ka tiek izjaukta cilvēka normāla mikrofloras homeostāze jeb balanss. Tātad normālos apstākļos, ja labo baktēriju ir pietiekami, tad sliktās baktērijas organismā eksistē un nevairojas, taču, uzsākot lietot antibiotikas, labās baktērijas iet bojā un sliktās – patogēnās – sāk vairoties un izdalīt toksīnus, kas rada iekaisumu zarnu sieniņā, tāpēc rodas caureja. Paralēli tam vēl pievienojas baktēriju rezistence – nejutība pret zālēm –, par ko mēs, infektologi, ceļam trauksmi. Rezistenci var dabūt divējādi – no ārpuses, piemēram, uzturoties slimnīcā, un tā var rasties arī pašos, nepareizi lietojot antibiotikas. Tad parastās tradicionālās antibiotikas rezistento mikrobu vairs nespēj nogalināt, tas savairojas un var nomainīt mūsu normālo mikrofloru. Cik mēs ilgi varam būt šī rezistentā mikroba nēsātāji, nav zināms – iespējams, pusgadu, gadu un vēl ilgāk.
– Cik ātri cilvēka normālā mikroflora pēc antibiotiku lietošanas atgūstas? Vai papildus lietot probiotikas jeb labo baktēriju kapsulas?
Tas ir vēl viens malds, kas man ļoti nepatīk. Ja cilvēkam nav sēnīšu infekcijas, ja nav antibiotiku izraisītas caurejas, noteikti nekas papildus profilakses nolūkos nav jālieto.
Ja ārsts tev izraksta antibiotikas, tu tās akurāti lieto, bet, ja tuvāko 2–3 dienu laikā nekļūst labāk, tad ej vai nu pie tā paša ārsta, kas tevi tomēr pazīst, lai izraksta citas antibiotikas vai pārskata diagnozi, vai arī – maini ārstu.
Par probiotiku lietderīgumu dati ir ārkārtīgi kontraversāli. Šos līdzekļus slavē tā dēvētie atkarīgie pētījumi, bet neatkarīgie pētījumi saka – probiotikas vairāk nepalīdz kā palīdz. Tie ir tikai uztura bagātinātāji. Iesaku tā visa vietā nograuzt burkānu, kāpostu, lietot skābpiena produktus.
Nešauj ar ložmetēju, šauj prezīci ar pistoli!
Mūsu ārsti pārāk bieži izraksta neadekvāti plaša spektra antibiotikas – it kā lai būtu drošāk, katram gadījumam, lai trāpītu īstajām baktērijām. Bet tā nav pareizā taktika.
1. Ļoti bieži plaša spektra antibiotiku vietā palīdzētu parastās vecās, labās antibiotikas – penicilīns, oksicilīns, amoksicilīns, gentamicīns, biseptols…
2. Populārākās plaša spektra antibiotikas, kuru lietošana nedrīkstētu kļūt par pirmo izvēli, – amoksicilīna klavulanāts, ceftriaksons, ciprofloksacīns… Tās ir vajadzīgas antibiotikas, bet ne kā izvēles zāles, kuras drīkst piemērot visiem un jebkad. Analizējot ģimenes ārstu darbu, konstatēts, ka bērniem samērā bieži tiek lietotas plaša spektra antibiotikas. Jo, piemēram, amoksicilīna klavulanāts esot garšīgāks, un zīdaiņi šo sīrupu ēdot ar lielāko prieku nekā veco penicilīnu vai amoksicilīnu. Absurds! Šai kombinētajai antibiotikai ir biežāka blakne – caureja – un lielāka varbūtība, ka izaugs rezistentās baktērijas.
Antibiotikas noteikti JĀLIETO, ja:
- Ja ir urīnceļu iekaisums. Ja sāp čurājot, tad skaidrs, ka ir urīnceļu infekcija. Te bez antibiotikām neiztikt! Standarta situācijās jālieto nevis plaša profila antibiotikas, bet gan nitrofurantoīns vai tautā sauktais biseptols.
- Ja ir plaušu karsonis. Jālieto penicilīns vai amoksicilīns, kuru Latvijā pneimonijas ārstēšanā lieto maz.
- Ja ir strutainā angīna, kuru izraisījis streptokoks.
- Ja ir vidusauss iekaisums, kas pasliktinās vairāku dienu laikā.
- Ja ir acu iekaisums – konjunktivīts.
- Ja ir gonoreja un sifiliss.
- Ja ir roze.
- Slimnīcās pirms operācijām pacienti profilaktiski saņem vienu devu antibiotiku, lai samazinātu brūču infekcijas risku. ATCERIES! Diemžēl ideālo antibiotiku nav. Jāņem uzsējumi, jāsaprot, ko vispār ārstēt.
Antibiotikas NEVAJAG
- Ja tu esi vienkārši saaukstējusies. Te vērojams vislielākais nevajadzīgais antibiotiku patēriņš! It sevišķi bērniem, kuriem biežāk ir vīrusu izraisītas augšējo elpceļu saslimšanas, bet bakteriālās infekcijas viņiem ir samērā retas.
- Ja tev ir gripa. Jo gripu bez komplikācijām neārstē ar antibiotikām.
- Ja tev ir dziļais klepus. Šajā gadījumā jānoskaidro, kas izraisa klepu.
- Ja ir zaļie puņķi. Tas ir normāli. Izņēmums ir situācija, kad parādās izteiktas sāpes sejā, kas norāda uz blakusdobumu iekaisumu. Taču arī tad jāizvērtē, vai tas patiešām ir blakusdobuma iekaisums, uztaisot rentgena bildi.
