Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tu jau zini, ka mazasinība jeb anēmija ir tad, kad asinīs samazinājies sarkano asinsķermenīšu eritrocītu skaits un ir nepietiekams hemoglobīna daudzums – vīrietim tas kļuvis zemāks par 14 g/dl, bet sievietēm – zemāks par 12 g/dl. Hemoglobīna svarīgā sastāvdaļa, bez kuras tas nespēj veikt savu uzdevumu – organismā piegādāt šūnām skābekli –, ir dzelzs. Visbiežāk no skābekļa trūkuma cieš sirds un smadzenes, kas arī rada nepatīkamo nogurumu un bezspēku.
Krīzes situācijās organisms dzelzi ņem no rezervēm, kuras analīzēs raksturo feritīna līmenis. Ja arī tas ir zems, tiek tērēts kopējais hemoglobīns un rodas mazasinība.
Mazasinībai ir divi galvenie cēloņi. Pirmais – pēkšņa asiņošana traumas vai operācijas dēļ. Tad mediķi var ātri palīdzēt. Otrais iemesls, par ko tagad stāstīšu, ir anēmija, tā veidojas ilgākā laika posmā, samazinoties sarkano asinsķermenīšu skaitam un kvalitātei.
Citi lasa
Kāpēc tā notiek?
Teorētiski, ja tu pilnvērtīgi ēd, tev nav asiņošanas un dzelzs uzsūkšanās traucējumu kuņģa un zarnu traktā, anēmijai nevajadzētu rasties. Organismam diennaktī nepieciešami tikai 1–2 miligrami (mg) dzelzs, taču ar pilnvērtīgu uzturu ik dienu vari uzņemt daudz vairāk – aptuveni 10–15 mg svarīgās vielas.
Pārsteidzoši, ka pie manis ir nākuši pacienti ar trīsreiz zemāku hemoglobīna līmeni par normu, taču viņi ir turējušies kājās, jo pie šāda stāvokļa ir pieraduši.
Ko darīt, ja atklāta mazasinība? Vispirms jānoskaidro cēlonis, jo, iespējams, to var novērst un tādā veidā problēmu atrisināt.
- UZTURS. Mazasinību ilgstošā laikā izraisa nesabalansēta diēta. Droši vien tu jau zini, ka liesa gaļa, aknas un citi dzīvnieku izcelsmes produkti satur divvērtīgo dzelzi, kas organismā uzsūcas trīs reizes labāk nekā trīsvērtīgā dzelzs no augu valsts produktiem. Tomēr, ja tev negaršo gaļa vai arī tu to neēd pārliecības pēc, varu tevi iepriecināt – ne visiem veģetāriešiem rodas mazasinība. Vienkārši jāizvēlas augu valsts produkti, kuros ir vairāk dzelzs: griķi, bietes, ķirbji, pākšaugi, graudaugi, spināti, pētersīļi, dzērvenes.
- ASIŅOŠANA. Sievietes no dzelzs deficīta cieš daudz biežāk nekā vīrieši – galvenokārt izteiktu un ilgstošu mēnešreižu dēļ. Ja ar tām viss kārtībā, bet hemoglobīna līmenis tomēr slīd uz leju, iespējams, tev asiņo hemoroīdi vai kuņģa un zarnu trakta čūla. Būšu atklāts – pēdējā gadījumā ne vienmēr izdodas gūt pilnīgu skaidrību par asiņošanas iemeslu. Ja tā ir niecīga un neregulāra, var gadīties, ka izmeklējumā paliek neatklāta.
- ONKOLOĢISKA SLIMĪBA. Audzējs apēd organisma dzelzs rezerves.
- CELIAKIJA. Proti, graudu lipekļa nepanesība, kuru pēdējā laikā atklāj visai bieži, un šajā gadījumā neuzsūcas arī B12 vitamīns. Tad ir tikai viens risinājums – atteikties no graudu produktiem, lai slimībai nedotu iespēju izpausties.
- GRŪTNIECĪBA. Īpaša uzmanība dzelzs krājumiem pievēršama, plānojot ieņemt bērniņu un to gaidot, jo auglis attīstoties izmanto mātes dzelzs rezerves, un tāpēc prasības pēc dzelzs krasi palielinās. Ja jau iepriekš bijušas problēmas, esot stāvoklī, tās saasināsies.
- ASINS SLIMĪBAS. Ir traucēta asins šūniņu nobriešana kaulu smadzenēs.
Ko iesākt?
Lai neattīstītos mazasinība, centies iekļaut ēdienkartē vairāk produktu, kuri bagātīgāk satur dzelzi, taču mazasinības gadījumā ar diētas ievērošanu vien nepietiks. Organisms uzņem tikai tik daudz dzelzs, cik tajā brīdī nepieciešams. Tāpēc, pat ja katru dienu notiesāsi pusotru kilogramu steika, nevar cerēt, ka drīz vien būsi vesela. Jālieto dzelzs preparāti, tad no anēmijas parasti izdodas atbrīvoties 4–6 mēnešu laikā. Ja hemoglobīna līmenis un arī feritīna rezerves atbilst normai, ārstēšanās kursu vari beigt jau pēc trim mēnešiem. Taču, ja nav iespējams novērst pastāvīgu asins zaudēšanu, reizēm dzelzs preparāti jālieto visu mūžu.
Diemžēl jāatzīst, ka 10–15 procenti cilvēku dzelzs preparātus nepanes – tie viņiem kairina kuņģi, izraisa vemšanu, caureju vai aizcietējumu.
Tas galvenokārt attiecas uz divvērtīgās dzelzs preparātiem. Trīsvērtīgās dzelzs preparātiem blaknes ir krietni mazākas, taču tie uzsūcas vājāk un jālieto ilgāk. Medikamenta izvēli nosaka panesamība un ārsta pieredze.
Ja tabletes izraisa diskomfortu, dzelzs preparātus var ievadīt vēnā. Nepieciešamo injekciju daudzumu aprēķina atbilstoši hemoglobīna līmenim pēc speciālas formulas, ņemot vērā pacienta pašreizējo rādītāju, dzimumu, svaru un feritīna līmeni. Taču injekcijas diemžēl var izraisīt alerģisku reakciju: vieglākos gadījumos ādas niezi, karstuma sajūtu un drudzi, bet smagos – anafilaktisko šoku, kad jāpārtrauc medikamenta ievade un neatliekami jāsniedz medicīniskā palīdzība. Tāpēc dzelzs injekcijas noteikti jāveic ārsta uzraudzībā! Par laimi, izteiktas blaknes negadās bieži. Neatminos, cik pacientiem savā praksē esmu izrakstījis dzelzs injekcijas, taču tos, kam bijusi smaga alerģiska reakcija, atceros un varu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Vēl jāpiebilst, ka ar aptiekās brīvi nopērkamajiem bezrecepšu dzelzs preparātiem mazasinību izārstēt nevar. Tie satur tās pašas ķīmiskās vielas, piemēram, sulfātu, fumarātu un helātu, taču – daudz mazākā devā. Ārstnieciskiem nolūkiem dzelzij dienas devā jābūt vismaz 50–100 miligramiem.
Protams, vieglas mazasinības gadījumā vari lietot arī uztura bagātinātājus, un, ja pēc mēneša vai diviem analīzes uzlabosies, tev būs veicies. Kādu dzelzs preparātu izvēlēties – tabletēs vai kapsulās? Gaumes lieta.
Bērniem paredzēti pilieni, jo viņi tableti nevar norīt un tajā deva ir arī par lielu. Pieejami arī dzelzs šķidrumi, taču, manuprāt, vispatīkamāk un vienkāršāk ir norīt tableti, lai netiktu kairinātas garšas kārpiņas. Tikai, ja negribi, lai zobi kļūst melni, jāvairās to sakost. Šķidrumu vēlams sūkt caur salmiņu, taču mutē vienalga var palikt nogulsnes un zobu emalja – rūsgana. Pats neesmu garšojis, taču tuvinieki un pacienti ir teikuši, ka, lietojot dzelzs preparātus vairākus mēnešus, ļoti apnīk to salkanā garša. Lai to nomāktu, var sajaukt ar apelsīnu sulu.
Vislabāk dzelzs preparātus lietot pusstundu pirms ēšanas, lai tie labāk uzsūktos. Pretējā gadījumā efekts nav prognozējams. Taču medikamentu, kas satur trīsvērtīgo dzelzi, var uzņemt arī maltītes laikā. Dzelzs preparātiem ieteicams uzdzert apelsīnu sulu – skābā vidē tie labāk izšķīdīs, taču, ja kuņģis protestē, tad labāk uzdzert glāzi ūdens. Un vēl – nelieto dzelzi kopā ar kafiju, tēju un piena produktiem! Pagaidi vismaz pusstundu pēc dzelzs iedzeršanas, citādi tā neiedarbosies. Savukārt, ja tev jālieto arī kuņģa skābi pazeminošs līdzeklis, dzelzs preparātu ieņem pusstundu pirms tam. Lai dzelzs uzsūktos, arī kalciju saturošas zāles vēlams lietot ar tādu pašu intervālu.
Populārākie raksti
Trūkst B12 vitamīns un folijskābe?
Var arī gadīties, ka tev atklāta B12 vitamīna un folijskābes deficīta izraisīta mazasinība. Pilnvērtīgi ēdot, tai nevajadzētu rasties. B12 vitamīna deficīta izraisīta mazasinība attīstās galvenokārt divos gadījumos – ja šis vitamīns neuzsūcas kuņģa gļotādas izmaiņu dēļ vai arī to apēd organismā iemitinājies lentenis, tātad – vajag pārbaudīt, vai zarnu traktā nav parazītu. Varbūt esi dzirdējusi, ka pagājušā gadsimta 50. gados sievietes lenteņus lietoja kā tievēšanas līdzekli, neiedomājoties, ka iedzīvosies B12 vitamīna deficītā un kritīs gar zemi no bezspēka.
Līdz 19. gadsimta sākumam, iekams neatklāja B12 vitamīnu, tā deficīta mazasinība bija nāves spriedums, taču mūsdienās ir risinājums – vienreiz mēnesī iešpricē un aizmirsti par šo slimību. Tikai – tas jādara visa mūža garumā!
Par folijskābes deficītu… Diezin vai tas tev būs, ja esi veģetāriete vai regulāri ēd zaļumus. Ja gaidi bērniņu, tad gan tev šī viela nepieciešama dubultā, parasti kombinācijā ar dzelzi. Vēl folijskābe mēdz trūkt aknu slimniekiem, ja ir hroniskas iekaisīgas kaites, kā arī hroniskiem alkohola cienītājiem.
Folijskābes trūkumu parasti var novērst, lietojot uztura bagātinātājus. No produktiem to bagātīgi satur zaļie dārzeņi – lapu salāti, spināti, brokoļi, kā arī pākšaugi, banāni, melones, citroni.
Pazīmes, kas liek domāt par MAZASINĪBU
- Bāla āda un gļotāda.
- Nespēks, palielināts nogurums, darbspēju zudums.
- Viegla aizkaitināmība, miegainība.
- Galvas reiboņi, galvassāpes, troksnis ausīs, mušiņas gar acīm.
