Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daces Zavadskas vizītkarte
- Pediatre un infektoloģe ar 20 gadu stāžu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.
- Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.
- Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja.
1. Kā atšķiras bērnu un pieaugušo vakcīnas pret Covid-19?
Pirmais, ko vēlos uzsvērt, – bērnu vakcinācija nav obligāta, tas ir katru vecāku personīgs lēmums. Katrai ģimenei ir arī savi iemesli, argumenti, kāpēc tā izlemj par labu bērnu vakcinācijai. Pret kovidu var vakcinēt bērnus vecumā no 5 līdz 11 gadiem.
Otrais – jā, vakcīnas atšķiras. Pfizer/BioNtech ražotā Comirnaty bērnu vakcīna pašlaik ir vienīgā vakcīna, kas Eiropas Savienībā pieejama par 12 gadiem jaunāku bērnu vakcinācijai. Tajā ir trīs reizes mazāka deva: pieaugušo un par 12 gadiem vecāku bērnu devā ir 30 mikrogrami Covid-19 mRNS vakcīnas, bet bērnu – 10 mikrogrami.
Vakcīnas devu nosaka nevis pēc cilvēka svara vai auguma, bet pēc vecuma un pēc tā, kāda attiecīgajā vecumā ir imūnsistēmas atbilde uz vakcīnu. Bērniem šī atbilde ir daudz aktīvāka un labāka, tādēļ viņiem pietiek ar mazāku devu. Bērnu vakcīna ir marķēta ar oranžu vāciņu, lai izvairītos no riska kļūdīties un bērnam ievadīt lielāku devu, nekā paredzēts.
2. Kādu vakcīnu saņems bērns, kuram drīz paliks 12 gadi?
Ja bērnam vecums no 11 uz 12 gadiem mainās laikā no pirmās līdz otrās devas saņemšanai, tad gan kā pirmā, gan kā otrā deva tiek saņemta bērna vakcīnas deva – 10 mikrogrami.
3. Ja bērnu vakcīnā ir mazāka deva, vai tas nozīmē, ka bērniem ātrāk būs vajadzīga balstvakcinācija?
Nē, bērniem nebūs jāvakcinējas biežāk un pēc īsāka termiņa. Pašlaik arī ārsti un zinātnieki vēl nerunā par to, ka bērniem būs vajadzīga balstvakcinācija.
4. Vai ir bērni, kurus nedrīkstēt vakcinēt?
Nē, pašlaik ne zinātniski, ne medicīniski nav noteiktas nekādas kontrindikācijas jeb ierobežojumi vakcīnas saņemšanai. Un vēlos uzsvērt, ka vakcinācija ir īpaši ieteicama bērniem ar dažādām hroniskām kaitēm, piemēram, ar virssvaru, cukura diabētu, smagiem imūnsistēmas traucējumiem, hroniskām sirds un asinsvadu un nieru slimībām, kā arī onkoloģiskām slimībām.
5. Kādēļ bērniem ieteicams trīs mēnešu intervāls līdz otrajai potei vakcīnas ražotāja ieteikto trīs nedēļu vietā?
Pirmkārt, zinātniskie pētījumi un citu valstu pieredze ir parādījusi, ka bērnu vecumā jau viena vakcīnas deva uz kādu laiku rada labu aizsardzību pret vīrusu. Šī aizsardzība ir arī īslaicīgi pietiekama, lai novērstu vidēji smagu un smagu saslimšanas gaitu, un ievērojami samazina risku nonākt slimnīcā. Pirmās devas radītā aizsardzība par optimālu ir uzskatāma 14 dienas pēc vakcīnas ievades.
Otrkārt, palielinot intervālu starp devām, bērnu vecumā var panākt augstāku efektivitāti. Bet tas nav attiecināms uz pieaugušajiem, jo vēlākā vecumā imūnsistēmas atbilde uz vakcīnu nav tik laba kā bērniem. Trīs mēnešu intervāls starp potēm arī mazina miokardīta risku.
Treškārt, saistībā ar kovidvīrusa jaunajiem variantiem var runāt par pielāgotajām vakcīnām, kas tiek veidotas speciāli aizsardzībai pret jaunajiem vīrusa paveidiem. Šo trīs mēnešu laikā var kļūt pieejamas arī pret omikrona paveidu vai pat multivalentas (pret vairākiem variantiem) izstrādātās jaunās, pielāgotās vakcīnas, tāpēc šāds intervāls saglabā iespēju bērniem otrajai potei izmantot jauno vakcīnu. Imunizācijas valsts padomes eksperti ņēmuši vērā šos apsvērumus, tāpēc no bērna individuālās veselības aizsardzības viedokļa ir izvirzījuši ieteikumu bērniem otro vakcīnas devu ievadīt pēc trim mēnešiem.
Taču otro poti var droši saņemt arī pēc trim nedēļām, ja vecāki tā izlēmuši un ir šāda vajadzība. Piemēram, ieplānota visas ģimenes došanās ceļojumā… Vakcinācijas sertifikāts arī bērniem būs izmantojams 15. dienā pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas.
6. Kur bērni var saņemt poti pret kovidu?
Bērna vakcināciju noteikti nevajadzētu veikt izbraukuma vakcinācijas vietās, tai vajadzētu notikt piemērotā vidē, bērnam pazīstamā vietā – pie ģimenes ārsta, pirms tam laicīgi piesakoties. To var veikt arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā un citās ārstniecības iestādēs – poliklīnikās, veselības centros un slimnīcās. Vakcinācija notiek vecāka vai cita likumiskā pārstāvja klātbūtnē.
7. Vai visus ģimenē esošos bērnus var potēt vienā dienā vai labāk pa kārtai – novērot vienu un tad uz vakcināciju vest otru?
Šajā laikā, kad apkārt plosās tik daudz vīrusu un arī kovids, ārstniecības iestādes apmeklēšana trīs atsevišķās reizēs noteikti nebūs labākā izvēle.
8. Ja pēc vakcinācijas ir paaugstināta temperatūra, vai dot bērnam pretdrudža sīrupu vai ne?
Bērnu vecumā, īpaši maziem bērniem, paaugstināta ķermeņa temperatūra var radīt risku temperatūras izraisītiem krampjiem, jo centrālā nervu sistēma vēl nav nobriedusi, un mehānisms, kā tā reaģē uz paaugstinātu temperatūru, ir citādāks nekā pieaugušajiem. Tāpēc, ja temperatūra ir augstāka par 38 grādiem, bērnam jādod paracetamolu vai ibuprofēnu saturoši medikamenti. Zāles vēlams iedot arī tad, ja temperatūras nav, bet ļoti sāp injekcijas vieta, bērnam ir sajūta, ka lauž kaulus, – gan bērns jutīsies labāk, gan apkārtējiem būs mierīgāks prāts.
9. Vai vakcinācija nebūs trieciens bērnam ziemas sezonā, kad jau tā ir novājināta imūnsistēma?
Neviena no vakcīnām nevājina imūnsistēmu – tieši pretēji, vakcīnas uzlabo imūnsistēmas aizsardzību, tās iemāca atpazīt vīrusu un efektīvāk cīnīties pret to. Un, ja bērns jau pārslimojis kovidu, tad viņam pietiks ar vienu vakcīnas devu.
10. Vai pēc vakcinācijas jāstiprina bērna imunitāte, jādod D vitamīns lielākā devā, papildus jālieto C vitamīns, multivitamīni?
Vakcīnas saņemšanai nav speciāli jāgatavojas – piemēram, pastiprināti jāuzņem kādi vitamīni pirms vai pēc tās, vai jādzīvo saudzīgākā režīmā. Tas, kas pēc vakcinācijas notiek bērna imūnsistēmā, ir stipri mazāks notikums un darbs organismam nekā, piemēram, atrašanās skolā vai veikalā, kur bērna imūnsistēmai jāstrādā daudz vairāk.
Iesnas, klepus, antibiotiku lietošana nav iemesls, lai atceltu vakcināciju. Tas attiecas arī uz citu kalendāro vakcīnu saņemšanu, piemēram, gripas vai ērču encefalīta poti: vienā dienā var saņemt kādu citu vakcīnu un tajā pašā dienā vai jebkurā citā – vakcīnu pret kovidu.
Ko saka bērnu ārste?
Dr. med. Liene Čupāne, infektoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja:
– Klīniskie pētījumi rāda, ka arī bērnu vakcīnas ir drošas un to efekts ir labs. Vakcīna aiztaupa laiku, kad organisms iepazīst vīrusu un sāk veidot vajadzīgās antivielas. Pēc vakcinācijas imūnsistēma jau ir gatava cīņai, lai neveidotos slimība, un, ja slimība tomēr attīstās, spēj izdarīt visu nepieciešamo, lai tā noritētu vieglāk. Bet, kā jau pēc katras potes, bērnam var būt arī dažādas paredzamas reakcijas, piemēram, paaugstināta temperatūra, miegainums, sagurums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, vēdera sāpes, sajūta, ka lauž kaulus, – sāp rokas, kājas. Var būt pietūkums, apsārtums un sāpes tajā vietā, kur ievadīta vakcīna. Visos šajos gadījumos būtu labi izmantot paracetamolu un ibuprofēnu saturošus sīrupus, protams, bērna vecumam un svaram atbilstošā devā. Sliktu pašsajūtu un nelabumu palīdzēs mazināt arī atpūšanās, pagulēšana, regulāra šķidruma uzņemšana. Katrs bērns uz poti var reaģēt atšķirīgi, un tas nav atkarīgs no vecuma.
Ļoti retos gadījumos pēc vakcinācijas var attīstīties arī miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums, taču lielākoties tas norit viegli un pāriet pats no sevis.
Šādā gadījumā reakcijas parādās 8–12 stundas pēc vakcīnas saņemšanas un ilgst 2–3 dienas. Ja izteikti slikta pašsajūta ir jau vairāk par 3 dienām, tad jāsazinās ar ģimenes ārstu. Nekavējoša sazināšanās ar ārstu un palīdzība nepieciešama tad, ja bērnam ilgstoši ir paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 39,5–40 grādiem, ja viņš ir izteikti miegains vai uzbudināts vai ir samaņas zudums, krampji. Bet – nevajag aizmirst, ka arī saslimšana ar kovidu var izraisīt šādu sirds muskuļa iekaisumu.
Parasti vecākus uztrauc, vai kādu laiku pirms un vakcinācijas dienā bērnam jābūt pilnīgi veselam… Iesnas, kakla sāpes un klepus nav iemesls, lai nevakcinētos. Un, ja godīgi padomā, cik vispār ziemas sezonā ir tādu dienu, kad bērns ir pilnībā vesels. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad bērns ārstējas ar antibiotikām, ja viņam ir kāds nopietns iekaisums, 38 grādu un augstāka temperatūra un ja bērns ir Covid-19 kontaktpersona.
Par laimi, kovida dēļ bērniem slimnīcā jāārstējas ievērojami retāk nekā pieaugušajiem. Savukārt tiem bērniem, kuri slimnīcā nonākuši smagas slimības gaitas dēļ, ir bijuši kādi riska faktori, piemēram, palielināts ķermeņa svars aptaukošanās dēļ, cukura diabēts, kāda sirds vai plaušu slimība, piemēram, bronhiālā astma. Tāpēc bērnus ar hroniskām kaitēm noteikti vajadzētu vakcinēt.
Diemžēl ar kovidu slimo arī citādi veseli bērni, arī viņiem var attīstīties vīrusa izraisīta pneimonija, laringīts vai bronhīts. Arī multisistēmu iekaisuma sindroms ar ilgstoši paaugstinātu temperatūru, acu apsārtumu, kuņģa, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem un citām izpausmēm. Bērnu slimnīcā ir ārstējušies vismaz 20 bērni ar šo kovida komplikāciju. Bet, kuram bērnam izkritīs šī nelaimīgā loze, iepriekš nekādi nevar paredzēt. Tāpēc vakcinācija ir ieteicama arī bērniem bez blakus saslimšanām.
