Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā savu ārstes un veselības aprūpes vadītājas pieredzi, nebūtu darījusi neko no tā, kā pašlaik valstī tiek organizēta vakcinācija pret Covid-19.
Circenes ieskatā, tas, kā patlaban tiek organizēta pedagogu vakcinācija, ir nepareizi. Ir iesaistītas vairākas institūcijas, kas saskaņo datus dažādās datu bāzēs, kas ir liekas darbības. Viņasprāt, tā vietā skolas vadība varētu iesniegt vakcinējamo sarakstu mobilajai brigādei, kura atbrauktu uz skolu un visus pedagogus un darbiniekus savakcinētu.
«Es jau kopš februāra esmu teikusi, ka pamatkodols vakcinācijas procesa organizēšanai ir ģimenes ārsti. Viņiem ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu un viņu pienākums būtu savus pacientus vakcinēt,» sacīja Circene.
Viņa uzsvēra, ka katram ģimenes ārstam ir visa nepieciešamā informācija par saviem pacientiem, proti, gan kontaktinformācija, gan informācija par vecumu un hroniskajām slimībām. Ievadot meklētāja vecumu vai slimības kodu, ģimenes ārsti atlasītu tos pacientus, kas konkrētajā laikā atbilst prioritārajai grupai, un medmāsa viņiem piezvanītu.
«Viss tas, kas pašlaik tiek organizēts caur trijām vai četrām institūcijām, tikai paildzina vakcinācijas procesu,» sacīja bijusī veselības ministre.
Viņa atzina, ka daudzām ģimenes ārstu praksēm nepietiek cilvēkresursu un platības, tādēļ jau februārī viņa rosinājusi, ka vakcinācijas procesā vajadzētu iesaistīt pašvaldības, kuras varētu gādāt par telpām un koordinatoriem, kuri uzaicina uz vakcināciju, veic pierakstus, ievada datus par vakcinētajiem, tādējādi palīdzot ģimenes ārstu praksēm.
«Tagad tas tiek darīts, taču to varēja izdarīt jau agrāk,» sacīja Circene.
Viņa piebilda, ka vajadzības gadījumā ģimenes ārstiem varētu palīdzēt privātie medicīnas uzņēmumi, tādējādi varētu pilnībā nodrošināt vakcināciju visā valstī.
«Bezjēdzīgām reklāmas kampaņām, kurām nav reālas atdeves, paredzēto finansējumu vajadzētu ieguldīt mobilām vakcinācijas brigādēm, kuras aizbrauktu tur, kur ir pietiekamā skaitā vakcinējamo,» sacīja Circene.
Bijusī ministre kritizēja arī «dzīvās rindas» pieeju, jo tā bijusi mākslīgi apgrūtināta ar dažādām nevajadzīgām formalitātēm, kas neveicinājusi cilvēku interesi par vakcinēšanos.
Viņas ieskatā pašlaik svarīgi ir iespējami ātrāk iegūt kolektīvo imunitāti, taču mediķei esot informācija no kolēģiem dažādos Latvijas novados, ka ģimenes ārsti prasīto 40–60 devu vietā saņem vien desmit, kā rezultātā nav iespējams produktīvi organizēt vakcināciju.
«Ja vakcinācija būtu uzticēta ģimenes ārstiem un viņi nodrošināti ar pieprasīto vakcīnu daudzumu, tad jau šodien rezultāts būtu četras līdz sešas reizes labāks, nekā tas ir patlaban,» uzskata Circene.
Bijusī veselības ministre kā neveiksmīgas vakcinācijas cēloni minēja arī to, ka gan Veselības ministrijā (VM), gan valdībā trūkst cilvēku ar medicīnisko izglītību, kas saprastu, kā efektīvāk organizēt un vadīt vakcinācijas procesu, turklāt «nozari vadošais ministrs domā, ka viņš ar saviem darba pienākumiem tiek galā un savas spējas neapšauba».