Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liāna Briede (33) trīs ar pusi gadus cīnās ar sava dēliņa Rolanda diagnozēm - mikrocefaliju, organisku smadzeņu bojājumu, spastiku, tetraparēzi, psihomotorās attīstības aizturi. Zēns šīs diagnozes ieguva dzimšanas laikā, - tās visas ir dzemdību traumas.
Kā viss sākās?
Liāna ar vīru piecus garus gadus nevarēja tikt pie bērniņa. Taisīja analīzes, ārstējās. Gandrīz visiem Liānas draugiem jau bija bērniņi, un viņiem bija grūti pārdzīvot, ka pašiem neizdodas tikt pie mazuļa. Bet Liāna ar vīru neatmeta cerības un ticēja, ka brīnums notiks! Un brīnums notika! Liāna palika stāvoklī. Grūtniecība noritēja bez sarežģījumiem. USG, sirds toņi viss bija kārtībā.
„Pienāca dzemdību laiks, tomēr mazais puncī jutās ļoti labi un vēlējās tur vēl uzkavēties. Bijām pie ārsta, pārbaudīja mūs abus. Viss bija kārtībā. Puisis liels, bet vēl var pagaidīt kādu nedēļu. Devāmies mājās.” -Liāna atceras.
Pēc nedēļas Liāna atgriezās slimnīcā (ritēja 42. gr. nedēļa). „Dēliņam bija nabas saite apmetusies 3 reizes ap kaklu, bet ilgāk nevarēja gaidīt. Teica, ka jāstimulē. Dzemdības bija ļoti smagas. Bērniņš piedzima pavisam zilgans, un nebļāva.”-Liānas skatiens runājot aizpeld tālumā.
Bērniņu aiznesa. Mazajam esot plaušās ūdens, un tas jāiztīra. Liānai ieteica atpūsties, atgūt spēku, un nākamā dienā solīja mazo atnest. Taču Liāna nākamajā dienā nolēma pati doties pie sava dēliņa. Mazais gulēja inkubatorā. Liāna uzzināja, ka bērnam ir dzemdību trauma.
Diagnoze.
Sākumā, ilgi neviens nevarēja pateikt, kas Rolandiņam kaiš. Bērniņam tika konstatēts smadzeņu bojājums. No aptuveni 100% smadzeņu, kas darbojas cilvēkam, Rolandiņam darbojās tikai 40. Zēnam traucēta kustību darbība un runa. Medicīnā tas saucas- mikrocefalija, organisks smadzeņu bojājums, spastika, tetraparēze, psihomotorās attīstības aizture.
Ārstēšanās.
Līdz ar pirmo Rolandiņa dzīves dienu sākās nebeidzami ārstu apmeklējumi – analīzes, ārstēšanās kursi, rehabilitācija. „Nebijām gaidījuši, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt, jo grūtniecība noritēja labi,” stāsta Liāna. Pēc dzemdībām visai ģimenei vajadzēja iemācīties sadzīvot ar jauno situāciju. „Pirmais gads bija ļoti smags. Psiholoģiski smags. Kad Rolandiņam bija 1 gads un 2 mēneši, sapratu, ka esmu psiholoģiski salauzta, esmu atstājusi sevi, savu dzīvi novārtā un visu šo gadu vienkārši- noraudājusi. Es eksistēju, nevis dzīvoju,” ar asarām acīs atceras Liāna. Liāna ar vīru palūdza Rolandiņa vecvecākus pieskatīt puisēnu, lai abi varētu aizbraukt atpūsties, sakārtot savas domas. Kad Liāna ar vīru atgriezās, viņi bija nolēmuši mainīt dzīvi un pirmkārt, attieksmi. Liāna samierinājās ar situāciju, kas bija radusies, un saprata, ka viņai ir jāpalīdz dēliņam. Gāja pie ārstiem, taisīja analīzes, ārstējās. Rolandiņš ir izgājis vairākus ārstēšanās kursus, un daudzi vēl ir priekšā. Un Rolandiņam ir vērojami panākumi. „Protams, tas ir smagi. Reizēm pa visu gadu mājās esmu tikai 3-4 mēnešus, pārējā laikā abi ar Rolandiņu esam vai slimnīcā vai ejam ārstēšanas kursu.” Liānai ar vīru ļoti palīdz arī Rolandiņa vecvecāki un vecvecvecāki, kas pa reizei brauc līdzi uz ārstēšanos un visādi citādi atbalsta. Šajā laikā Liāna ir iepazinusies ar daudzām māmiņām, kuru bērniņiem arī nav dzīvē paveicies. Viņa atrada jaunus draugus, kas viņu, un viņas situāciju labāk saprot! Un ir kāds pie kā Liāna var vērsties- jo sapratīs!
Vīra atbalsts.
„Visu šo laiku vislielāko atbalstu esmu saņēmusi no sava vīra. Kas ir bijis ar mums kopā šajā grūtajā cīņā! Kad jutos slikti, salauzta, viņš sapurināja. Kad vajadzēja- mierināja. Un viņš zināja, kad un ko tieši man vajag. Bez vīra atbalsta noteikti viss būtu bijis savādāk, nezinu vai būtu tikusi galā. Mēs cīnāmies kopā!„ izceļ Liāna. Liānas vīrs strādā 3 darbos, lai varētu uzturēt ģimeni. Rolandiņam ir nepieciešams liels finansiālais atbalsts. Visu laiku jāiet uz masāžām, rehabilitācijas kursiem, tas viss maksā naudu, ne visu sponsorē valsts. Ģimene pārdeva mašīnu, lai varētu aizbraukt uz ārzemēm un izietu rehabilitācijas kursu, paņēma kredītu.
Diemžēl vecākiem vairs nav kur aizņemties naudu, tādēļ viņi ir pateicīgi par katru latu, ko cilvēki ir saziedojuši un ziedo joprojām. „Latvijā labu cilvēku ir vairāk nekā sliktu!” uzskata Liāna. Protams, ir cilvēki, kas nesaprot šo situāciju. Ir bijusi pat situācija, kad uz Liānu skatās šķībām acīm, jo ejot ārā viņa ir uzvilkusi kažoku! Protams, cilvēki vispirms iedomājas, ka Liāna to ir iegādājusies par saziedoto naudu. „Bet viņi taču nezin, ka man šis kažoks ir pirkts vēl pirms Rolandiņa. Man taču bija darbs. Pelnīju naudu, iekārtojām dzīvokli.” aizskarta atceras Liāna. Par katru saziedoto latu, santīmu Liāna var atskaitīties, viņa ir saglabājusi visus čekus. Arī tagad, cik ir iespējams, Liāna cenšas kaut ko pastrādāt.
Kā nolēmāt pieteikties labdarības akcijai?
Par labdarības akciju Liāna uzzināja no kādas māmiņas, kurai arī ir slims bērniņš. Viņa pastāstīja, ka ir tāds palīdzības fonds- ziedot.lv, kurā var pieteikties un lūgt palīdzību. Ģimene nolēmām piekrist, jo pašiem vairāk nebija no kā aizņemties naudu, bet ārstēšanās notiek nepārtraukti. Viens ārstēšanās kurs izmaksā ap 1 800euro, bet ar šo gadu cenas vēl kāpšot. Jāpērk zāles. Tāpat Rolandiņam ir nepieciešamas dažādas masāžas, lai mazinātu tonusu un veidotos pareizas kustības. Nepieciešamas ir speciālas mantas. Liāna ar valsts atbalstu dabūja specializēto krēslu, lai puikam būtu ērtāk sēdēt un vērot pasauli.
Par saziedoto naudiņu viņi aizbrauca uz Ukrainu, kopumā būtu nepieciešams braukt 4x gadā, bet Liāna priecājās, ja izdodas aizbraukt kaut 2x. Nesen Liāna ar Rolandiņu bija aizbraukuši paši par saviem līdzekļiem. Pēc šiem kursiem Rolandiņam ir kļuvis labāk, puisēns cenšanās noturēt līdzsvaru, vairāk koncentrējas, pareizi tur pēdiņas, un rociņas vairāk nav savilktas dūrītē, mazinājies tonuss. Puisēns pat mēģina nostāvēt kājiņās.
Ja kāds vēlās palīdzēt, var ziedot naudiņu uz šo kontu, kas ir atvērts speciāli Rolandiņam. Vecāki būs pateicīgi par ikvienu palīdzību!
LV91HABA0551024074749
LIĀNA
BRIEDE
p.k.060375-10133
Teksts: Diāna Rozentāle
Foto : No Liānas Briedes ģimenes albuma
