Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Emocionālā un psihiskā veselība ir aktuāla, tomēr sarežģīta tēma, jo par to ne visi ir gatavi runāt un vērsties pēc palīdzības. Daļa cenšas problēmu noliegt, daļa gaida, kad tā atrisināsies pati no sevis, tikmēr trauksme, panikas lēkmes, miega un citi neirotiski traucējumi pieaug. Tā ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un eksperti to tiešā mērā saista ar pandēmijas ietekmi.
Kā stāsta Ainis Dzalbs, ģimenes ārsti ik gadu nodrošina aptuveni astoņus miljonus konsultāciju, un gandrīz puse no tām ir saistītas ar emocionālām sūdzībām.
«Kādam šķiet: nu, kas tur sevišķs, ja vakaros nevaru iemigt vai esmu vairāk satraukts, nekā ierasts… Tomēr šīs sūdzības vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu. Jo viņa ziņā ir atšķirt vieglus traucējumus no ieilgušām problēmām, galu galā arī depresija neattīstās vienā dienā. Protams, labi, ja pats spēj atpazīst stresa izraisītāju – piedzīvots nopietns strīds ar laulāto vai bērniem, bijis kāds cits pārdzīvojums; vai arī dienā bijušas daudzas tikšanās, tāpēc vakarā ir grūti iemigt. Skaidrs, ka te, visticamāk, ir pārslodzes rezultāts. Tad tiešām aptiekā var nopirkt kādu bezrecepšu medikamentu, kas sniedz zināmu uzlabojumu. Bezrecepšu un augu valsts preparāti joprojām ir populāri, lai arī daži ir ļoti seni, un saprāta robežās tos var lietot arī bez konsultācijas ar ārstu. Taču, ja trauksme vai citas emocionālās problēmas ilgst vairāk par diviem mēnešiem, jākonsultējas ar ģimenes ārstu.»
Ko stāstīt ārstam?
Bieži kā galvenos nelabsajūtas iemeslus cilvēki min fiziskus simptomus – sirdsklauves, paātrinātu elpošanu, pastiprinātu svīšanu, arī galvas un muguras sāpes. Līdz ar fiziskajām izpausmēm noteikti jāpastāsta arī par citām izjūtām, kas izraisa diskomfortu. Piemēram, ja jūt satraukumu bez redzama iemesla vai arī ilgstoši ir nomākts garastāvoklis, sevišķi no rīta, kad pamosties kā salauzts, bez enerģijas un vēlmes kaut ko darīt. Jāpastāsta arī par miega traucējumiem – ja mosties naktī vai vakarā ir grūtības iemigt. Visam, kas izraisa diskomfortu, ir nozīme, jo katrs no mums stresu izjūt citādi.
«Sirdsklauves un muguras sāpes var būt ne tikai stresa izpausmes, bet arī kādas slimības pazīmes, tāpēc gluži visu norakstīt uz stresu nevar. Tomēr ir tipiskas situācijas. Piemēram, panikas lēkmes bieži piedzīvo pusaudži – vairāk meitenes nekā zēni, vecumā no 14 līdz 20 gadiem. Dienā jūtas labi, bet vakarā viņiem žņaudz kaklā, sirds skrien, rodas sajūta, ka nomirs, pulss kļūst arvien ātrāks un elpot kļūst grūtāk. Pēc tā var saprast, ka vaina drīzāk ir emocionāla, nevis fiziska, tomēr ģimenes ārsts parasti tik un tā veic papildu izmeklējumus, uztaisa asins analīzes. Jo, piemēram, arī pastiprināta vairogdziedzera darbība var radīt līdzīgas izpausmes. Kad gūta pārliecība, ka nav slima ne sirds, ne vairogdziedzeris, saprotam, ka tās ir stresa radītas izpausmes, un tad piedāvājam gan lietot atbilstošus medikamentus, gan apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu,» skaidro Ainis Dzalbs.
Uz aptieku!
Ja pie ārsta nav būts (varbūt kauns iet, jo šķietami nenozīmīgi simptomi, varbūt ilgi jāgaida rindā vai tālu jābrauc) – īslaicīga stresa mazināšanai var lietot aptiekās bez receptes nopērkamos sedatīvos jeb nomierinošos līdzekļus. Tās ir dažādu zāļu grupu vielas, kas uz centrālo nervu sistēmu iedarbojas nomierinoši: padara vājākas neirožu izpausmes, mazina nervozitāti, vienlaikus normalizē miegu, mazliet uzlabo garastāvokli un mazina tādas veģetatīvās nervu sistēmas izpausmes kā sirdsklauves, pārsitieni, svīšana, slikta dūša.
Visbiežāk stresa mazināšanai izmanto baldriāna preparātus – tabletes, tinktūras, izvilkumus, ekstraktus. Baldriānam piemīt nomierinoša iedarbība, tas darbojas arī kā neiroleptiķis – mazina trauksmi, uzlabo miegu. Arī tādu populāru pilienu kā korvalols, valokardīns un Zeļeņina pilieni sastāvā ir baldriāns plus mentols, piparmētra, kas iedarbojas nomierinoši. Savulaik populārās sūkājamās tabletes validols satur baldriānskābi un mentolu un iedarbojas, kairinot receptorus mutē un rīklē. Līdzīgi kā košļājamā gumija, tas dodot vēsuma sajūtu, mazliet paplašina sirds asinsvadus un uzlabo asinsriti. Tāpēc senāk, kad medikamentu klāsts bija mazāks, validolu izmantoja stenokardijas lēkmju mazināšanai.
Daudziem palīdz mātere, citronmētra, apiņu rogas, vilkābele. Tās nopērkamas pilienos, mikstūrās gan atsevišķi, gan dažādās šo augu kombinācijās, un tās satur dažādi aptiekās nopērkamie uztura bagātinātāji, piemēram, Nervostrong, Persen, Relaxen un citi.
Šķidrs labāk nekā ciets!
Der zināt, ka nomierinošie līdzekļi tablešu formā organismā uzsūcas un iedarbojas lēnāk. Turpretī šķidrie preparāti – tinktūras, uzlējumi – iedarbojas ātrāk, jo sāk uzsūkties jau no gļotādas. Līdz ar to arī zāļu tējām (īpaši vīgriežu, piparmētru, māteres) ir nomierinoša iedarbība, turklāt tēju parasti dzeram siltu vai pat karstu, tādējādi aktīvās vielas no augu lapām vai saknēm uzsūcas vēl labāk nekā no tabletes vai pilieniem ūdenī.
Cik daudz un cik ilgi?
Bezrecepšu nomierinošo līdzekļu instrukcijās norādītās devas ir lielas, piemēram, dienā var dzert sešas Anti-stress tabletes. Kā atzīst ģimenes ārsts, augu valsts preparāti jāiedzer pietiekami lielā daudzumā, lai būtu efekts. Taču katram efekts būs individuāls – jutīgāki cilvēki tik lielu devu dzert nevarēs, jo viņiem nāks miegs un būs grūti darboties, bet citiem palīdzēs tikai noteiktā deva. Atsevišķos gadījumos var panākt pat pretēju efektu – ir cilvēki, kas no baldriāna tabletēm nevis nomierinās, bet uzmundrinās. Taču to var uzzināt tikai tad, kad preparāts ir izmēģināts un pārbaudīts uz savas ādas. Parasti sāk ar vidēju devu un tad vēro: ja efekta nav, devu palielina; ja par daudz – samazina.
Arī bezrecepšu līdzekļus nevar lietot bezgalīgi – parasti tos iesaka dzert līdz divām nedēļām (atsevišķos gadījumos arī līdz mēnesim) vai arī pēc vajadzības stresa situācijās. Ja šīs zāles palīdz, problēma parasti nav dziļa, jo nopietnas trauksmes vai depresijas gadījumā ar šiem līdzekļiem diez vai būs līdzēts. Turklāt, kā uzsver Ainis Dzalbs, šo nomierinošo līdzekļu iedarbība ir diezgan īsa un simptomātiska: «Augu valsts preparāti problēmu risina īslaicīgi – tiem nav ilgstošas antidepresīvas iedarbības. Ja pēc strīda vai satraucošām ziņām spiediens uzlēcis augšā, rokas trīc, jebkurš no iepriekš minētajiem līdzekļiem darbosies nomierinoši un cilvēks jutīsies labāk. Ja sūdzības ir regulāri, ilgi un bez redzama iemesla, ar augu valsts preparātiem nepietiks. Tad, iespējams, būs vajadzīgi trankvilizatori vai antidepresanti, vai neiroleptiski līdzekļi – atkarībā no sūdzībām un izpausmēm. Tāpat noteikti ieteicama psihologa vai psihoterapeita konsultācija.»
Ainis Dzalbs iesaka savus favorītus
* Bērniem stresa mazināšanai parasti iesaku Relaxen sīrupu. Lai arī bērnība daudziem saistās ar laimi un bezrūpību, patiesībā šajā vecumā ir arī daudz stresa. Daudziem mazuļiem jāiet bērnudārzā, ne visiem tas patīk, viņi raud. Ja vēl gadās strīds ar vienaudžiem, kāds kaut ko ne tā pasaka… Pirmsskolas vecuma bērns nesūdzas par uztraukumu, bet stresu pauž citādi: skraida ik pa piecām minūtēm uz tualeti čurāt, aiztur lielās darīšanas, viņam bez iemesla sāp vēders. Bieži vien cēlonis ir emocionāls stress ne tikai dārziņā, bet arī ģimenē: vecāku strīdi, atkarības. Vispirms, protams, jācenšas atrisināt pamata problēmas, bet nomierinošie līdzekļi palīdz vismaz uz laiku mazināt nepatīkamos simptomus.
* Pusaudžiem, kā jau minēju, biežāk ir sirdsklauves, žņaudzoša sajūta kaklā, reibst galva. Viņiem iesaku baldriāna tabletes vai Nervostrong, arī Magne B6.
* Vidējā vecuma strādājošie cilvēki ar jauniem izaicinājumiem un stresu saskaras ik dienu, un viņiem parasti iesaku baldriāna tabletes, Persen, Nervostrong. Vienmēr gan arī cenšos stāstīt, ka veselīgs stress ir vajadzīgs – bez stresa nav attīstības! Stress pirms eksāmena vai publiskas uzstāšanās nav jāārstē, ja vien tas neizraisa tik spēcīgas izpausmes, ka pat nevar parunāt. Ja tā ir, derēs jebkurš no iepriekš minētajiem līdzekļiem. Esmu gan novērojis, ka daļa strādājošo patiesībā sūdzas nevis par stresu, bet par nogurumu, atmiņas traucējumiem. Viņiem iesaku smadzeņu darbību uzlabojošus un stimulējošus augu preparātus, kas paaugstina arī izturību pret stresu un hipoksiju – nepietiekamu skābekļa daudzumu. Šajā gadījumā labāk lietot žeņšeņa ekstraktu, Gingko biloba ekstraktu – tie tonizē asinsvadus, pieregulē to tonusu, uzlabo galvas smadzeņu vielmaiņu.
Senioriem parasti rekomendēju korvalolu un valokardīnu. Daudzi seniori viegli piedzīvo stresu – tiklīdz tuvinieks nepiezvana, sirdī dur un žņaudz. Parunājot top skaidrs, ka tā nav stenokardija, vairāk emocionālas problēmas. Tad saku, ka nevis sirds sāp, bet dvēsele. Minētie pilieni darbojas kā viegli nomierinoši līdzekļi, mazliet uzlabo sirds asinsriti, bet pamatā nomierina sirds nervus, sirdsdarbība kļūst lēnāka, un iestājas miers. Mūsu senioriem ierasts šos pilienus pilināt uz cukura, un tā var darīt, bet tikpat labi tos var iepilināt ūdenī un izdzert.
