Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izpētīts, ka normālai vairogdziedzera funkcionēšanai dienā būtu jāuzņem vismaz 100–150 mikrogramu (μg) joda, taču organisms pats to neražo – jods jāuzņem ar pārtiku un ūdeni.
Cik joda diennaktī vajag? Bērniem līdz 5 gadu vecumam – 90 μg; 6–12 gadu vecumā – 120 μg, pieaugušajiem – 150 μg; sievietēm grūtniecības un krūts barošanas laikā – 250 μg.
Jodu bagātīgi satur:
- sālsūdens zivis, īpaši menca, tuncis, bute, siļķe (ap 90 μg/100 g);
- jūras veltes, īpaši garneles un jūraskāposti (ap 35 μg/100 g);
- olas (12 μg vienā olā);
- govs piens (30 μg/100 ml);
- kartupeļi (60 μg vienā vidēja lieluma kartupelī);
- jogurts (80 μg/100 ml);
- sojas piens, sojas mērce (60 μg/100 ml);
- dzērvenes (300 μg/100 g);
- valrieksti (20 μg/100 g).
Vislielākā joda koncentrācija ir joda sālī – vienā tējkarotē pat 400 mikrogrami joda (salīdzinājumam – polivitamīnos, kas arī satur jodu, tas parasti ir tikai 150 mikrogrami vienā kapsulā). Visās jodētā sāls paciņās joda saturs un kvalitāte ir līdzīga. Pieaugušajiem gan nebūtu vēlams tāds jodētais sāls, kas satur arī fluoru – papildu fluors organismam nav vajadzīgs!
