Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Medus pats par sevi ir konservējošs – bites ir darījušas visu, lai tajā būtu iespējami maz mitruma un daudz medus cukura, līdz ar to medus nav ne jāpasterizē, ne kā citādi jāsagatavo ilgstošai glabāšanai.
Ja dravnieks medu bitēm atņem par ātru, tajā ir daudz mitruma, un šāds medus gan var sākt bojāties.
To, vai medū nav par daudz mitruma, var pārbaudīt ļoti vienkārši: medus jātecina. Ja medus vienmērīgi līst, stiepjas, tad viss ir kārtībā, bet, ja uzreiz pil, tad par šķidru.
Medus var sabojāties jeb sarūgt, ja to glabā nepareizi: siltā, mitrā vietā, bez stingra vāciņa. Ja tavam medum virspusē saredzama šķidra, spīdīga kārtiņa – tam šajā vietā noteikti nepatīk: vai nu uzsūcas mitrums, vai siltumā fruktoze atdalās no glikozes un atdaloties piesaista lieko ūdeni no kristāliem, kas šķidrākā veidā paceļas augšā.
Pēc pāris mēnešiem šāds medus var sākt rūgt, bet tas nenozīmē, ka medus nav izmantojams.
Nobeigumā īsā atbilde: medus ēdams vismaz divus gadus, lai gan arheoloģiskajos izrakumos tiek atrasts pat simtiem gadu vecs medus, un tam nekas nekait.
