Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Masalu atgriešanās ir loģiska, jo visā Eiropā tās klīst jau vairākus gadus un, piemēram, Rumānijā ir pat vairāk nekā 9000 saslimšanas gadījumu,» saka infektoloģe Dace Zavadska. Augstā saslimstība Rumānijā skaidrojama ar to, ka tur dzīvo čigānu kopienas, kam medicīniskā aprūpe nav pieejama, taču infekcijas slimības atgriežas arī tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku apzināti izvēlas nevakcinēties paši un nevakcinēt arī bērnus. «Lai slimības necirkulētu, ir jābūt 94–96% vakcinēto pārklājuma. Diemžēl Eiropā nevakcinēšanās mode iet plašumā,» saka Dace Zavadska, minot, ka, piemēram, masalas ir tik lipīgas, ka no viena saslimušā var saslimt pat 15–18 citi nevakcinēti cilvēki.
Kā izpaužas masalas?
Iespējamība saslimt ar masalām ir ikvienam, kurš nonācis kontaktā ar saslimušo un iepriekš nav slimojis, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Slimība izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Simptomi parasti parādās 10.–12. dienā pēc inficēšanās (iespējams, no 7. līdz 18. dienai) un sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un ļoti jutīgas pret gaismu. Kā saka Dace Zavadska, dažkārt pat grūti paskatīties uz gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39–41 °C, un parādās sarkani izsitumi uz sejas, kuri pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Bieži iespējamasarī komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisums. Infektoloģe Dace Zavadska skaidro, ka masalas ļoti ietekmē celurālo šūnu imunitāti. Tas nozīmē, ka pēc slimošanas ar masalām pazemināta imunitāte var saglabāties līdz pat gadam. «Tā ir smaga slimība gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un pieaugušajiem mēs jau uzreiz varam gaidīt, ka slimības gaita būs ļoti smaga,» saka Dace Zavadska. Ļoti retos gadījumos masalām iespējamas arī vēlīnās komplikācijas – pat septiņus vai desmit gadus pēc slimošanas ar masalām var sākties nekrotizējošais encefalīts, tāpēc masalas tiek pieskaitītas pie lēnajām infekcijām.
Kā pasargāt sevi no masalām?
Vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija. Pirmo vakcīnu pret masalām, bērniņš saņem 12 mēnešu vecumā. Tā ir kombinētā vakcīna pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMR). «Šī ir tā infekcija, kas cirkulē asinsritē visur, tāpēc bērnam līdz gada vecumam vajadzētu būt antivielām, kas iegūtas no mammas jau grūtniecības laikā. Ja vakcīnu bērnam iedod par ātru, šīs antivielas vakcīnu var neitralizēt un netiek panākts vakcīnas maksimālais efekts. Tāpēc arī vakcinējam bērnus 12 mēnešu vecumā un ne agrāk,» skaidro Dace Zavadska, piebilstot, ka tad, ja saslimšanas gadījumu skaits ar masalām turpinās pieaugt, iespējams, tomēr būs jādomā par korekcijām vakcinācijas kalendārā. «Ja visi ir vakcinēti, tad esošā kārtība strādā labi, bet, ja saslimušo skaits pieaugs, mātes imunitāte bērnu var nepasargāt, un mēs būsim spiesti bērnu vakcinēt agrāk, divu devu vietā dodot trīs devas,» saka Dace Zavadska.
Citi lasa
Masalas vai masaliņas?
Nereti šīs abas infekcijas slimības tiek jauktas līdzīgo nosaukumu un izsitumu dēļ. Taču atšķiras izsitumu izskats, bojājumu dziļums un parādīšanās secība. «Masalām izsitumi parādās trešajā ceturtajā dienā, no augšas uz leju. Masaliņām – vienā dienā un pa visu ķermeni, tie ir sīki un virspusējāki nekā masalām. Masalu izsitumi ir lielāki, saplūstošāki, ādas bojājums – dziļāks. Masaliņas ir ļoti bīstamas grūtniecēm, jo šī infekcijas slimība gandrīz simtprocentīgi nozīmē to, ka bērnam būs iedzimtās masaliņas, kas gandrīz vienmēr rada komplikācijas – kurlumu, kataraktu un sirds slimības. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ļoti svarīgi nodrošināt vakcinācijas pārklājumu, – lai pasargātu grūtnieces,» skaidro infektoloģe.
