• Cik bieži jāveic ginekoloģiskā ultrasonogrāfija?

    Veselība
    Arta Lāce
    30. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Mūsdienās ultrasonogrāfija ir ierasta diagnostikas metode. Arī ginekoloģijā. Taču sievietēm nereti rodas jautājums, vai tiešām tā nepieciešama arī tad, ja pašsajūta ir laba un, iztaustot dzemdi un olnīcas, ginekologs neko sliktu neatrod. Uz šo jautājumu atbild ginekologs, ultrasonogrāfijas un kolposkopijas speciālists Antons Babuškins.

    Personīgi es uzskatu, ka vismaz reizi gadā izmeklējums profilaktiski jāveic jebkurai sievietei, nevis tikai tad, kad jau parādījušās sūdzības – stipras sāpes, asiņošana menopauzes laikā, nespēja palikt stāvoklī, ar tausti jūtami veidojumi…

    Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija jāveic arī tad, ja nav seksa, ja mēnešreizes beigušās un iestājusies menopauze.

    Otrs būtisks iemesls: veicot klasisko apskati un palpējot olnīcas un dzemdi, visu nemaz nav iespējams ieraudzīt un sataustīt. Sievietes ir dažādas – vienas apaļākas, citas slaidākas, atšķiras arī maksts garums. Iespējams, cistas ir novietotas tik augstu, ka ar pirkstiem tās nemaz nevar sajust. Arvien vairāk pētījumu apliecina, ka klasiskas izmeklēšanas diagnostiskā vērtība patiesībā ir ļoti zema.

    Treškārt, veicot ultrasonogrāfiju, izmantojam strukturālu pieeju.

    Tas nozīmē, ka tiek izmeklēts viss mazais iegurnis – ne tikai dzemde, tās kakls un olnīcas, bet arī urīnpūslis, vieta starp to un dzemdi, reģions aiz dzemdes, kur var redzēt taisno zarnu, sigmveida zarnu un tā dēvēto Duglasa kabatu starp dzemdi un zarnu. Apskatām arī dzemdes sānus. Mēs varam pamanīt, vai dziļumā starp taisno zarnu un maksti nav ieperinājies kāds veidojums, izvērtēt, vai nav izveidojusies dziļā endometrioze, urīnvadu paplašinājums.

    Labā ziņa ir tā, ka ginekoloģiskā ultrasonogrāfija ir nesāpīga, neinvazīva, droša, vieglāk pieejama un arī krietni lētāka metode nekā, teiksim, magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Tai faktiski nav kontrindikāciju!

    Šodien ultrasonogrāfijas iekārtām ir tik augsta izšķirtspēja, ka tās ļauj saskatīt pat sīkākas struktūras (1–2 mm), nekā iespējams ieraudzīt magnētiskajā rezonansē.

    Ultrasonogrāfijā nav arī radioloģiskajiem izmeklējumiem raksturīgā jonizējošā starojuma. Izmantojot zondi, iekārta ķermenī pārraida augstas frekvences skaņas viļņu impulsus, ko audi atbalso jeb atstaro, absorbē vai arī pilnībā pārvada. Tas palīdz vizualizēt un izvērtēt mazā iegurņa orgānus. Šo tehnoloģiju var salīdzināt ar militāro radaru vai lokatoru, kas cenšas atklāt ienaidnieka kuģus un lidmašīnas, tikai šajā gadījumā ienaidnieki ir dažādas patoloģijas.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē