Rīga +7°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc vērtīgi?
Fermentēto produktu lietošana uzturā ir dabisks veids, kā uzņemt probiotiskās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu šūnu veselību un nodrošina ap 70 procentu mūsu organisma imūnsistēmas funkcionalitātes.
Mūsu zarnās mīt triljoniem dažādu mikroorganismu, tostarp arī labās un sliktās baktērijas.
Pienskābās un etiķskābās baktērijas, kas rodas fermentēšanas procesā, dēvējam par labajām baktērijām, jo tās baro zarnu gļotādas šūnas, palīdz sagremot uzturvielas un padara tās organismam pieejamākas. Arī citi veselības ieguvumi ir saistīti ar probiotisko baktēriju darbību – fermentācijas procesa rezultātā produktos esošie ogļhidrāti tiek sašķelti īso ķēžu taukskābēs, labvēlīgi ietekmējot zarnu sieniņu šūnu veselību.
Tāpat olbaltumvielas tiek sašķeltas peptīdos un aminoskābēs, padarot tās vieglāk asimilējamas.
Tiek arī sintezēti B grupas vitamīni un K vitamīns, kas ir būtiski vielmaiņai un imunitātei, fermentēšanas procesā uzlabojas arī minerālvielu un polifenolu biopieejamība.
Jāpiebilst, ka zarnu stāvoklis ietekmē ne tikai mūsu fizisko veselību un imunitāti, bet arī psihisko un emocionālo veselību. Pētījumos pierādīts, ka 90 procenti no visa organismā saražotā serotonīna jeb tā dēvētā laimes hormona tiek sintezēti tieši zarnu gļotādas šūnās.
Ne velti zarnas sauc par mūsu otrajām smadzenēm!
To, cik tieši mūsu emocijas saistītas ar gremošanas sistēmu un zarnām, īpaši var izjust, ja ir palielināts stress. Piemēram, pirms svarīga eksāmena vēders mēdz sagriezties, bet iemīloties runājam par tauriņiem vēderā – tā arī ir tieša zarnu reakcija uz mūsu emocijām, gan pozitīvām, gan negatīvām.
Cik bieži un daudz?
Fermentētie produkti ir vērtīgs ēdienkartes papildinājums, un ieteicams tos regulāri iekļaut ikdienas uzturā, taču, tāpat kā ar jebkuru citu produktu, jāievēro gan daudzveidība, gan mērenība.
Nebūtu ieteicams izvirzīt mērķi visus dārzeņus ēst tikai fermentētus, ēst tikai fermentētu maizi un dzert tikai fermentētus dzērienus!
Tāpat nevajadzētu pastiprināti lietot tikai vienu fermentētu produktu veidu, piemēram, tikai skābētus kāpostus vai kefīru, – ieteicams ievērot daudzveidību. Ņem vērā – ja iepriekš fermentēti produkti nav lietoti, tie ēdienkartē jāievieš pakāpeniski un nelielās porcijās, citādi var būt pastiprināta gāzu veidošanās vēderā.
Kam labāk atturēties?
Fermentētu produktu lietošanā jāievēro piesardzība, ja tev ir kādi funkcionāli zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, tievās zarnas baktēriju proliferācijas sindroms (SIBO), kolīts vai Krona slimība, jo šie produkti var pastiprināt nevēlamos simptomus. Tāpat ar fermentētu produktu lietošanu jāuzmanās, ja ir histamīna nepanesība.
Šajos gadījumos pirms izmaiņām ēdienkartē ieteicams konsultēties ar ārstu.
Vēl jāņem vērā – ja tev ir kāda produkta alerģija vai nepanesība, šie produkti nav ieteicami arī fermentētā formā, jo tie joprojām var saturēt alergēnus vai vielas, kuras organisms nespēj pilnībā pārstrādāt.
Tomēr jāpiebilst, ka fermentācijas procesā var mainīties alergēnu struktūra un samazināties jutīgums uz tiem, tāpēc dažkārt cilvēki, kas nevar lietot uzturā, piemēram, klasiski cepto maizi vai sojas piena dzērienu, neizjūt diskomfortu, ēdot skābmaizi vai dzerot sojas kefīru.
Ko saka uztura speciāliste?
Nelda Karpenska-Allaža, sertificēta uztura speciāliste P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā:
«Ja vien cilvēkam nav īpašu veselības ierobežojumu, ikdienas uzturā, kas ir sabalansēts, daudzveidīgs un bez pārmērībām, var iekļaut arī fermentētus produktus. Daļu dienā uzņemamo dārzeņu, augļu vai piena produktu porciju droši drīkst lietot arī fermentētā formā.
Fermentēti produkti, īpaši skābēti dārzeņi, tiek uzskatīti par vērtīgu vitamīnu avotu.
Skābēšanas procesā dārzeņos palielinās, piemēram, K vitamīna un B grupas vitamīnu daudzums, bet tanīnu un fitātu daudzums samazinās, kas savukārt palielina vitamīnu un minerālvielu biopieejamību. Tā rezultātā uzlabojas, piemēram, produktos esošā kalcija, dzelzs un cinka uzsūkšanās.
Par vitamīniem runājot, jāpiemin interesants fakts: pretēji ierastajam uzskatam, ka skābēti kāposti ir bagātīgs C vitamīna avots, patiesībā svaigos kāpostos C vitamīna ir pat vairāk.
Taču, palielinot skābēšanai izmantotā sāls daudzumu, arī C vitamīna daudzums pieaug.
Viens no biežāk minētajiem fermentēto produktu ieguvumiem ir tas, ka tie satur probiotiskos mikroorganismus, tostarp pienskābās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobioma veselību. Ja jāizvēlas starp aptiekā nopērkamajiem probiotiskajiem līdzekļiem un fermentētu pārtiku, es dotu priekšroku pienskābo baktēriju uzņemšanai ar uzturu, protams, izņemot gadījumus, kad probiotiķu lietošanu noteicis ārsts.
Jāatceras, ka karsēšana virs 65 grādiem ievērojami samazina mikroorganismu un probiotisko celmu dzīvotspēju, tāpēc fermentētos produktus nav vēlams termiski apstrādāt.»
