Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas tas ir?
Tici man – rīta stīvumu locītavās (biežāk ceļos) sāc manīt ne tikai tu. Rodas tāda kā neapmierinātība ar savu dvēseles māju – ķermeni, visu laiku taču bija labi, bet nu – grūti no rīta iestaigāties, kāpt pa kāpnēm, locītavas iesērējušas… To sauc par osteoartrītu. Locītavas skrimslis nodilst ātrāk, nekā atjaunojas. Skrimslis plaisā, tā daļiņas var atdalīties un radīt iekaisumu.
Ar laiku skrimšļi noārdās, un kauli sāk berzēties viens pret otru, parādās izaugumi, radziņi. Tas sākas pakāpeniski un gadu gaitā lēni progresē…
Par šo tēmu ir jau tik daudz runāts! Tāpēc lielā cerībā dažādās ārstiem domātās vietnēs meklēju jaunu informāciju – varbūt zinātniekiem radušās kādas jaunas idejas, pētījumi, kā palīdzēt cilvēkiem, kurus moka vai vēl nemoka, bet jau attīstās osteoartrīts. Taču nekādas novitātes neatradu. Nepārtraukti noris darbs pie jaunu medikamentu izstrādes, bet diemžēl zinātnieki neko iepriecinošu par osteoartrīta izārstēšanu nevar pateikt.
Osteoartrīts ir tāds stāvoklis, kuram ir ļoti daudz cēloņu, taču viens no tiem ir arī mūsu mīļie nodzīvotie gadi.
Kā es reizēm smejos, droši vien kāds nebija plānojis, ka mēs, cilvēki, tik ilgi dzīvosim un sagaidīsim savu osteoartrītu! Agrāk cilvēku mūžs bija ļoti īss, viduslaiku Rīgā – vidēji 35 gadi. Protams, dažādu iemeslu dēļ, bet viņi savu osteoartrītu, visticamāk, tiešām nesagaidīja…
Locītavas ļoti nodeldē arī darbi, ko mēs darām. Un vēl šajā spēlē piedalās gēni, kuri piemet savu pagalīti osteoartrīta ugunskuram, jo ir cilvēki, kuriem šajā ziņā nav paveicies un ir ļoti izteikta nosliece uz locītavu nolietošanos un deformāciju.
Osteoartrīts izpaužas ar sāpēm pie kustībām.
Cilvēks, mēģinot sevi pasargāt, cenšas no tām izvairīties, kļūst mazaktīvs, un tas savukārt atkal sekmē osteoartrīta attīstību, kā arī palielina ļoti daudzu citu slimību risku. Patiešām daudzu – sirds, asinsvadu, kaulu, vielmaiņas… Nu tāds ir šis stāsts.
Mūsdienu medicīna ar osteoartrīta mesto izaicinājumu nav spējusi tikt galā. Joprojām nav atrasta ārstēšanas metode, kas likvidētu osteoartrītu – tagad iespējams tikai atvieglot simptomus un nedaudz mazināt osteoartrīta attīstības ātrumu, mainīt gaitu. Var teikt, ka osteoartrīts ārstiem un arī pacientiem ir kā karsts kartupelis, kuru viļā pa muti, – spļaut ārā nedrīkst, bet norīt arī neizdodas. Tāpēc zinātnieki un ārsti vienojušies, ka mūsdienās visefektīvākā ir kompleksa pieeja osteoartrītam – jādara viss! Nedrīkst orientēties vienīgi uz pretsāpju zālēm, jādara arī citas lietas.
Un tagad – par reālajām iespējām!
Kāds ir tavs svars?
Ja palielināts, tad pirmais uzdevums ir nomest liekos kilogramus. Palielināta ķermeņa masa rada svaru nesošo locītavu pārlieku noslodzi. Loģiski! Tomēr šiem cilvēkiem osteoartrīts progresē arī svaru nenesošās locītavās. Tas saistīts ar iekaisuma veicinošu vielu izdali no tauku šūnām.
Ir arī izpētīts: ja svaru samazina par pieciem kilogramiem, gandrīz par pusi var arī samazināt sāpju stiprumu ceļu locītavās.
Fiziskās aktivitātes uzturēšana
Jebkurai no mums, ja pietiekami nekustas, pasliktinās apasiņošana locītavu veidojošajos audos un salīdzinoši strauji attīstās saišu un cīpslu vājums, kas var pastiprināt osteoartrīta sāpes. It īpaši, ja ir sēdošs dzīvesveids. Locītavām vajag skābekli, tāpēc tās jāizkustina. Jābūt stipriem muskuļiem ap locītavām. Ja ap locītavu ir labi attīstīti muskuļi un laba apasiņošana, asinis, kas plūst uz muskuļiem ap locītavu, baro arī pašu locītavu. Kustinot rokas un kājas un vispār izkustoties, barojas visas locītavas, kādas vien mums ir!
Locītavām tīkamās, veselīgās kustības ir pastaigas, nūjošana un baseins, kas tās atslogo.
Arī velobraukšana nerada ļoti lielu slodzi locītavām. Specifiska vingrošana, lai stiprinātu muskuļus… Te vislabāk būtu vērsties pie fizioterapeita. Jo nereti man nācies sastapties ar pacientēm, kuras izvēlas tādas fiziskās aktivitātes un tādu slodzi uz muskuļu grupām, kas nav adekvāta bojātās locītavas stāvoklim un padara bojājumu vēl lielāku, un pastiprina sāpes. Savukārt fizioterapeits tev ierādīs atbilstošu ārstnieciskās vingrošanas kompleksu. Pie šī speciālista var nokļūt arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Ortožu lietošana
Jā, tās der, kad nepieciešams atslogot locītavu. Te padomdevēji var būt gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, gan fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, gan traumatologs ortopēds, viņi novērtēs ceļgala locītavas stāvokli un vajadzības gadījumā piedāvās tehniskus risinājumus, kā atslogot un stabilizēt sāpošu locītavu kustību laikā.
Mūsdienās ortozes ir daudzas dažādas, tās iespējams izveidot arī individuāli.
Agrāk lielākoties lietoja elastīgās saites, kas palīdzēja, piemēram, stabilizēt locītavu. Tagad arvien plašāk lieto ortozes, kuras iespējams pielocīt atbilstoši pacienta ķermeņa virsmai, tajā var būt dažadi ieliktņi, polsteri, šinas, siksnas. Tās ir vieglāk lietojamas, dod stabilāku efektu, kā arī iespējams papildināt ar citiem elementiem, kas dod tām papildu īpašības.
Ortoze var pat masēt kustību laikā audus, kas veicina tūskas mazināšanos un uzkrātā šķidruma uzsūkšanos.
Tas mazina iekaisumu un tā radītās sāpes, kā arī, iedarbojoties uz īpašiem receptoriem, uzlabo muskulatūras kontroli. Ortozes mēdz lietot arī pirms lielas fiziskas slodzes, lai profilaktiski pasargātu ceļgala locītavas.
Psiholoģiskas intervences
Tās palīdz cilvēkam tikt galā ar domu, ka – ir, kā ir. Trauksme neveicina osteoartrīta attīstību, taču progresējošs izteikts osteoartrīts ar pastāvīgām sāpēm var veicināt trauksmi.
Maza atkāpe: kā sāp locītavas?
Osteoartrītam sākotnēji raksturīgas iekaisuma sāpes. Proti, noticis iekaisums audos ap locītavu, un šīs sāpes var ilgt stundām, neārstētas pat mēnešiem, gadiem. Tās ir mokošas.
Ar laiku sāpes kļūst hroniskas. Var pievienoties nervu šķiedru bojājums, kā arī mainās organisma sāpju uztveres, pārvades mehānismi, palielinās jutīgums pret sāpēm, kas bijušas ilgu laiku, un tad sāpes locītavās rodas pat tad, ja cilvēks tikai pieskaras locītavai vai veic parastas ikdienas darbības. Piemēram, iet, – un parastie jušanas stimuli tiek uztverti kā sāpes.
Zinātnieki mēģina nomākt audu pārmēru lielo jutīgumu, kas radies ap locītavu.
Šis uzdevums tagad ir zinātnes uzmanības centrā, bet diemžēl no tiem medikamentiem, kuri pašlaik tiek izmēģināti, jau tagad redzams, ka 10–17 procentiem pacientu ir blaknes. Tāpēc nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā mēs iegūsim brīnumzāles pret osteoartrīta radītajām sāpēm. Līdz ar to mēs atgriežamies atpakaļ pie jau pārbaudītā, ko visu laiku esam akcentējuši kā pareizo ceļu. Tā vispirms ir profilakse. Proti, visa mūža garumā pasargāt sevi no locītavu traumatizācijas.
Ja ir jau bijusi locītavas trauma, pastāv liels risks, ka vēlāk var attīstīties osteoartrīts kā sekas.
Ļoti būtiskas, kā jau sacīju, ir fiziskās aktivitātes. Vēl var profilaktiski lietot pārtikas piedevas, kas vērstas uz locītavai apkārt esošo struktūru un skrimšļa bojājumu mazināšanu. Jā, pagaidām nav uztura bagātinātāju vai medikamentu, ar kuriem pilnībā iespējams apstādināt locītavas novecošanu vai aizstāt bojātos audus. Tajā pašā laikā ikdienas praksē vēroju un arī pētījumu dati liecina, ka dažādu vielu pastiprināta lietošana uzturā var samazināt osteoartīta progresēšanu un mazināt tā izpausmes.
Viens no labas kvalitātes produktiem ir kolagēnu saturošais litozīns, kuram ir locītavas struktūras – saistaudu, skrimšļu – aizsargājoša iedarbība.
Pabarojot savas locītavas ar kolagēnu, sasniedzot pusmūžu vai arī tad, ja cilvēks ir ļoti sportisks, aktīvi kustas, tas arī ir viens no soļiem, kā palīdzēt uzturēt locītavas labā kvalitātē pēc iespējas ilgāku laiku.
Jo, kā jau teicu, principā osteoartrīts ir nenovēršams, tas apdraud visus! Bet, ja mēs lietojam kolagēnu, tad mums pavīd vismaz cerība aizkavēt osteoartrīta progresēšanu un veidošanos.
Fizikālās terapijas iespējas
Ārstēt iekaisušas un sāpošas locītavas ar fizikālajiem faktoriem ir sarežģītāk nekā uztura bagātinātāju lietošana. Metodes var būt dažādas – atkarībā no mērķa, kas jāpanāk, un no tā, kas cilvēkam traucē. Ja ir iekaisums ar tūsku, to mazina, piemēram, magnētterapija.
Ja dominē sāpes, tad piemērotākas ir elektroterapijas metodes.
Varbūt iespējams izmantot lāzerterapijas īpašās programmas – locītavai apkārtesošos audus pabarot ar enerģiju, ko satur gaisma. Laikā, kad locītavas iekaisums ir nomierinājies, var izmantot dūņu aplikācijas, kad dūņās esošās vērtīgās vielas tiek ievadītas caur ādu audos, kas ieskauj locītavu. Ir ultraskaņas procedūras, kas iedarbojas uz saistaudiem ap locītavu. Tātad plašs arsenāls!
Tikai jādodas pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kas tavas locītavas izvērtēs un izvēlēsies piemērotāko fizikālās terapijas veidu.
Parasti pacientus interesē, cik ilgs būs šo metožu efekts… Stradiņa slimnīcā mēs veicām pētījumu ar ezera dūņām – likām uz ceļu locītavām un pēc tam ilgtermiņā novērojām, kā pacientiem gājis. Secinājām, ka pozitīvais efekts, tāpat kā pārējām fizikālās medicīnas metodēm, turas vidēji 3–6 mēnešus.
Tas ir laiks, kad cilvēks var cerēt uz atvieglojumu. Pēc tam traucējošie simptomi sāk atjaunoties.
Der arī akupunktūra
Laiki mainās, un osteoartrīta gadījumā tās efektivitāte tagad ir pierādīta. Adatas var iedurt audos ap sāpošo locītavu, panākot vietēju asinsrites uzlabošanos, bet var iedurt pavisam citās vietās. Tad adatu terapijas rezultātā var mainīt sāpju pārvades mehānismus gadījumos, kad audi, kas atrodas ap locītavu (un tie ir plaši), kļūst hiperjutīgi.
Tad sāp viss – ne tikai locītava pati, bet visus impulsus, kas nāk no konkrētās locītavas apvidus, smadzenes uztver kā sāpes.
Adatu terapija iedarbojas uz šiem sāpju pārvades mehānismiem. Tie stimulē sāpes bloķējošas sistēmas darbību, kura mums smadzenēs jau ir ielikta, taču pie nociplastiskajām sāpēm pārstāj darboties. Kad tev ilgi sāp locītavas, sāpes bloķējošā sistēma vienkārši izsīkst, vairs nestrādā, un tad locītava nežēlīgi sāp, lai gan varētu nesāpēt.
Kā jau minēju, adatas dur ne ap locītavu, kura ir hiperjutīga un raud no sāpēm, bet pilnīgi citās ķermeņa vietās. Tā ir modernā izpratne par adatu terapiju.
Pētījumi parāda, ka ne jau lokāla iedarbība uz sāpju punktiem vai bojājuma vietās ap locītavu ir tā būtiskā, bet gan efekts, ko akupunktūra izraisa tieši uz galvas smadzenēm.
Uz tiem procesiem, kādā veidā smadzenes regulē sāpju uztveri. Tas ir virziens, kurā patlaban norit ļoti intensīvi pētījumi. Tiesa, tie nav augstākās klases pētījumi – dubultaklie un randomizētie. Taču tie ir pietiekami, lai tad, kad pacients cieš no sāpēm un iekaisums locītavā nav ļoti liels, akupunktūru viņam varētu ieteikt kā izvēles iespēju, kas nerada blaknes, jo to veic zinošs ārsts.
Liekot roku uz sirds, varu sacīt, ka akupunktūra ievērojami mazina, maina sāpju uztveri pie osteoartrīta.
Efekta ilgums būs tāds pats kā dūņu procedūrām un pārējai fizikālajai terapijai – 3–6 mēneši. Jo osteoartrīts iet savu gaitu. Pozitīvs rezultāts ir vairāk nekā pusei pacientu, bet tiem, kuriem ir ļoti izteiktas izmaiņas locītavās un kas ilgu laiku cietuši no locītavu sāpēm, acīmredzot šādos gadījumos arī akupunktūra vairs nav efektīva. Jo katrai metodei ir savas robežas.
Par injekcijām
Tagad modē ir arī intraartikulāras injekcijas, kad šļirces adata tiek ievadīta locītavā. Kas tev par to būtu jāzina? Piemēram, ka locītavās ievadīto kortikosteroīdu jeb hormonu pretiekaisuma un pretsāpju darbība ilgst tikai nedēļas, nevis mēnešus un gadus. Tātad, ja tu domā par hormonpreparātu injicēšanu locītavās, rēķinies, ka šīs šprices dos īslaicīgu atvieglojumu.
Arī hialuronskābes injekcijas ir ļoti populāras. Hialuronskābe ir viela, kas piesaista ūdeni un it kā ieeļļo locītavas. Hialuronskābei un tās savienojumiem ir ļoti liels molekulas izmērs, kas tūkstošiem reižu pārsniedz mikroskopisko atverīšu izmērus, pa kurām zāļu vielas no asinsrites nokļūst locītavā, ja tiek lietotas iekšķīgi vai ievadītas muskulī vai vēnā.
Tādēļ intraartikulārs ievadīšanas ceļš ir ideāls, lai nepieciešamā viela sasniegtu locītavas skrimsli un sinoviālo šķidrumu.
Taču pētījumu par šo injekciju ilgtermiņa efektivitāti gan diemžēl nav. Tāpēc es atgriežos pie sākumā sacītā – profilakse ir visbūtiskākā. Un tad, kad profilakse ir sevi izsmēlusi un osteoartrīts tomēr attīstījies, tad orientējamies, iespējams, uz īslaicīgu ārstēšanos ar zālēm, ar nesteroīdajiem pretiekaisuma un pretsāpju preparātiem, bet, ja vēl ir sāpes, tad meklējam kustību terapiju, fizikālās terapijas metodes, kas nerada blaknes. Plus kolagēna lietošana, iespējams, akupunktūra. Tātad – pasākumu komplektiņš!
