Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Sabiedrībā valdošie mīti, kas ir saisti ar burgeriem, nereti tiek asociēti ar liekā svara problēmām, neveselīgu uzturu un tā pagatavošanas kvalitāti. Tomēr uztura speciālisti šiem apgalvojumiem nepiekrīt, ja burgeru ēšana ikdienā ir sabalansēta un tie tiek pagatavoti no svaigām sastāvdaļām.
Mainoties pasaules uztverei un domāšanai, mainās arī mūsu ēšanas paradumi un maltīšu sastāvs.
Uztura speciāliste Guna Rijkure, vērtējot ikdienas praksi un sabiedrības viedokli, apskata populārākos mītus par burgeru ietekmi uz cilvēku veselību un to, kādas sastāvdaļas patiesībā slēpj šis kulta ēdiens.
- Mīts – burgeri tiek gatavoti no mehāniski atdalītas gaļas.
Mīts par mehāniski atdalītu gaļu burgeros ir izplatītākais sabiedrībā, atzīst speciāliste. Protams, to nevar 100 % noliegt un noteikti kaut kur tas vēl joprojām ir lētas gaļas ieguves veids. Tomēr, pētot vairāk, atklājas, ka Baltijas reģionā ir burgeru restorāni, kas ir ieinteresēti izvēlēties vietējo ražotāju piedāvātās izejvielas, lai veidotu augstāku produkta kvalitāti, atbalstītu vietējos uzņēmējus un vienlaikus veidotu pozitīvāku uzņēmuma tēlu sabiedrības acīs. - Mīts – burgeri ir balto miltu bumba!
Klasiskā burgermaize tiek gatavota no kviešu miltiem. Katra ēdāja ziņā paliek izvēle pieturēties pie klasikas vai tomēr izvēlēties veselīgāku alternatīvu, piemēram, rudzu vai dārzeņu maizi. Turklāt, kā novērojusi Guna Rijkure, cilvēki, kuri atsakās no kviešu maizes burgera, diezin vai atsakās arī no bulciņas launagā vai baltmaizes šķēles brokastīs. Tāpēc katrs pats var izdarīt savus secinājumus. - Mīts – burgeri ir slēpto tauku un cukuru perēklis
Mērces burgeram sniedz papildu sulīgumu, taču tās satur papildu kalorijas. Protams, mēs jebkurā brīdī, pasūtot savu maltīti, varam palūgt, lai majonēzes bāzes mērces vai kāds cits no aizdariem netiktu pievienots, un tādējādi veiksmīgi izbēgt no liekajām kalorijām. Lai cik pārsteidzoši tas skanētu – vismazākais kaloriju apjoms no visām mērcēm ir tieši kečupam (23 kcal/100 g) un barbekjū mērcei (38 kcal/100 g). Tās var būt alternatīvas, ja tomēr burgeru bez mērces nespējam iedomāties. - Mīts – burgeri ir sāls lamatas
Viens no strīdīgākajiem mītiem ir saistīts ar uzņemtā sāls daudzumu burgerā – apēdot vienu burgeru tiek uzņemta viena trešdaļa no dienā vēlamā vārāmā sāls jeb nātrija hlorīda apjoma, kā rezultātā ķermenī var rasties tūska un uzpūsta balona sajūta, turklāt ar gadiem kauli var kļūt trausli un piemeklēt osteoporoze.
Patiesībā vienā klasiskā siera burgerā ir ap 1,3 gramiem sāls. Kā norāda uztura speciāliste, vēlamais dienā uzņemamais sāls daudzums pieaugušam cilvēkam ir 5 grami, kas nozīmē, ka, apēdot vienu burgeru, viena trešdaļa no dienas normas netiks sasniegta. Ja mēnesī tiks notiesāts viens burgers, nekāds kaitējums veselībai netiks nodarīts. - Kas kopīgs un atšķirīgs mūsu iemīļotajai karbonādei un burgeram?
Aptaujā sociālajos tīklos par Latvijas iedzīvotāju ēdienu izvēli pusdienās un vakariņās, tika noskaidrots, kādu maltīti cilvēki labprātāk izvēlas. Rezultāti neapšaubāmi parādīja, ka līdera pozīcijās joprojām ierindojas karbonāde, šašliks un kartupeļi dažādos izpildījumos. Vai burgeri tika norādīti? Nē, jo domājam, ka tie satur pārāk daudz kaloriju.
Salīdzinot kaloriju daudzumu, klasiskā ātrās ēdināšanas siera burgerā tās būs aptuveni 250 kalorijas, bet 200 gramos kartupeļu pankūku – 362 kalorijas. Tradicionālas karbonādes porcija (aptuveni 200 grami) sevī slēpj 460 kalorijas, šoreiz pat nepieminot holesterīna un piesātināto tauku apjomu.
Nobeigumā vērts ņemt vērā senu tautas atziņu – visam ir jābūt ar mēru, bez mēra kaitīgs ir viss. Visas mums pieejamās uzturvielas ir derīgas un nav radītas tikai tāpēc, lai ātrāk novestu pie liekā svara problēmām un diskomforta. Aplami ir domāt, ka ir produkti, kas ir panaceja un dziedina no visām kaitēm, tāpat kā nav produktu, kas būtu galēji slikti un nelietojami.
